Novadi zaļo

Ciklā "Novadi zaļo" par klimata pārmaiņām

 

SIA “Kurzemes Vārds” laikrakstos “Kurzemes Vārds”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Auseklis” un “Vietējā Latgales Avīze” ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu publicēs astoņus rakstus par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un sabiedrības spēju pielāgoties tām, īstenojot projektu “Publikāciju cikls “Novadi zaļo” Nr. EKII-9/3, kura ieviešanu administrē Latvijas Vides investīciju fonds. Tāpat papildus iecerēts sagatavot video sižetus par šīm tēmām, ko publicēs dažādās platformās.

Projekta “Publikāciju cikls “Novadi zaļo”” mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par klimatneitralitātes un klimatnoturības jautājumu nozīmību Latvijas ekonomikā un sabiedrības attīstībā. Mērķa sasniegšanai sagatavosim kvalitatīvu saturu par klimatneitralitātei un klimatnoturībai svarīgām apakštēmām, ko atklāsim ar daudzveidīgām žurnālistikas metodēm dažādos mediju satura formātos (internetā, presē un TV) un piedāvāsim plašai auditorijai reģionos dažādos profesionālos mediju kanālos, kas izpelnījušies reģionu iedzīvotāju atpazīstamību un uzticamību visos Latvijas novados: “Kurzemes Vārds” Kurzemē, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” Zemgalē... ..lasīt vairāk


Kliedējam mītus par elektroautomašīnām

Pēdējā laikā Latvijā strauji audzis elektroauto īpatsvars (reģistrēto skaits ir 16 000), taču informācija par elektriski lādējamiem braucamajiem joprojām ir skopa un reizēm satur pasaku elementus. Kāds baidās no cenas, cits – no ziemas sala, vēl kādu bažīgu padara akumulatora mūžs un spējas. Šajā rakstā kopā ar ekspertiem un reāliem elektroauto īpašniekiem kliedējam piecus biežākos mītus.

 

1. mīts: elektroauto cena ir pārāk augsta, un ģimenes Latvijā tos nemaz nevar atļauties.
No pirmā acu uzmetiena elektroauto (EV) patiešām var šķist dārgs, jo sākumcena bieži ir augstāka nekā tehniski līdzvērtīgam iekšdedzes dzinēja brālim. Tomēr šis salīdzinājums ir nepilnīgs, jo neņem vērā kopējās izmaksas. Transporta ekonomikas eksperti uzsver, ka EV ekspluatācija ilgtermiņā ir būtiski lētāka: elektrība maksā daudz mazāk nekā degviela (biržas elektrības cena reizēm ir 0 vai pat ar mazu mīnusa zīmi), turklāt tam ir mazāk kustīgo daļu, kas nozīmē zemākas apkopes un remonta izmaksas.
Svarīgs faktors ir arī valsts atbalsta programmas. Latvijā pieejamais jaunākais atbalsts elektroauto iegādei var samazināt izdevumus par vairākiem tūkstošiem eiro. Papildus tam ir pieejamas nodokļu atlaides, bezmaksas vai lētāka stāvvieta, kā arī iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslas.  
Finanšu analītiķi bieži iesaka skatīties uz automobili kā uz ilgtermiņa ieguldījumu. Ja... ..lasīt vairāk


Elektromobiļu publiskās uzlādes tīklam Latvijā ir labs pārklājums

Eiropas Savienība (ES) noteikusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo reģionu pasaulē. Vērienīgā ES klimata stratēģija paredz dažādus pasākumus arī mobilitātes jomā, lai palielinātu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru transporta jomā. Arī Latvijai ir saistoša pāreja uz videi draudzīgu transportu un atjaunīgās enerģijas izmantošanu šajā nozarē.

 

Spēkratu skaits strauji pieaudzis 
Kopš 2022. gada Latvijas iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto vai jaunu ārēji lādējamo hibrīdu iegādei pieejams valsts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) īstenotajā programmā. Aprīļa otrajā pusē valdība atbalstīja jauno atbalsta programmu videi draudzīgu automobiļu iegādei fiziskām personām. 
Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors, eksperts ceļu satiksmes drošības un infrastruktūras jomā Tālivaldis Vectirāns norāda, ka līdz ar uzlādes publiskā tīkla attīstīšanu un valsts atbalstu strauji palielinājies elektrotransportlīdzekļu skaits. Tie veido gandrīz 2% no Latvijā kopumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem. “Kad sākām veidot nacionālo tīklu, valstī bija daži simti elektroauto. Šobrīd ir jau teju 16 tūkstoši elektroautomobiļu un vairāk nekā 1100 publisko uzlādes vietu ar atšķirīgu kapacitāti, sākot no 11 līdz pat 300 un vairāk kilovatu jaudu,” stāsta SM pārstāvis. 
Šādu spēkratu popularitāte Latvijā strauji... ..lasīt vairāk


Renovācija – zaļāk, ekonomiskāk un ilgtspējīgāk

Lai arī nepieciešamība uzlabot esošo ēku energoefektivitāti tiek uzsvērta jau sen un cilvēki regulāri mudināti un aicināti izmantot dažādās atbalsta programmās pieejamo atbalstu, tomēr krietnā daļā sabiedrības vēl aizvien valda skepse par siltināšanas lietderību un to, vai un cik ātri tā atmaksāsies, kā arī joprojām izplatīti dažādi mīti par to, ka zaudējumu ir vairāk nekā ieguvumu. Šajā reizē piedāvājam dažādu ar šo jomu saistītu speciālistu viedokļus, pārdomas un ieteikumus.

 

Eksperts
Ēku siltināšana ir izvēle dzīvot komfortā

 

Rīgas Tehniskās Universitātes Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta direktors Anatolijs Borodiņecs:

 

"Ēku siltināšana garantē siltumpatēriņa samazināšanos. Ja veic vienkāršu renovāciju (piemēram, nosiltinot ārējās norobežojošās konstrukcijas), var sasniegt energopatēriņa samazināšanos pat līdz 30–40%. Vēl viens svarīgs moments – ēku siltināšana ir izvēle dzīvot komfortā (telpās kļūst silti un mājīgi).
Tomēr cilvēki vēl jāizglīto par ēku siltināšanas ieguvumiem, un tas jādara intensīvi un regulāri. Apkures sezona ilgst aptuveni no 1. oktobra līdz nākamā gada aprīļa vidum. Aukstās ziemās nelielos dzīvokļos, kas ir nesiltinātās mājās, cilvēki sakož zobus un pacieš diskomfortu, jo... ..lasīt vairāk


Mājokļu siltināšanas pirmrindnieki dalās pieredzē

 

Valmieras novads semināros, konferencēs un sarunās par mājokļu energoefektivitāti bieži tiek raksturots kā mājokļu siltināšanas pirmrindnieks. Uz Valmieru brauc citu pašvaldību komandas, lai izzinātu valmieriešu pieredzi, kā sadarboties ar iedzīvotājiem, kā administrēt projektus un visbeidzot – kā siltināt ēkas. Ar šo pieredzi dalās SIA "Valmieras namsaimnieks" Namu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja Kristīna Maļčukova.
 

– Cik mājokļu jau ir nosiltināti Valmieras novadā? 
– Šobrīd nosiltinātas ir jau 60 mājas, vēl piecas ir renovācijas procesā.
– Kāpēc iedzīvotāji izvēlas siltināt mājokļus? 
– Bija periods, kad arī valmierieši negribēja siltināt savus namus un bija jāpierunā to darīt. Vēlāk jau bija tā, ka iedzīvotāji skatās, kā dzīvo kaimiņi, kuri jau nosiltinājuši māju, un izlemj, ka renovēs arī savējo. Un, jo vairāk apkārt renovētu un nosiltinātu ēku, jo vairāk arī nesiltināto mājokļu īpašnieki sāk domāt, kā izskatās viņu māja, ka varbūt tā renovācija nav tik sarežģīta, uzdrošinās sākt kužināt arī savu māju. 
Vēl viens arguments par labu energoefektivitātes projektam ir apziņa, ka paši nesakrās tik lielu naudas summu, lai veiktu remontu. Šobrīd iedzīvotāji paši grib renovēt māju, lai arī ALTUM energoefektivitātes... ..lasīt vairāk


Labāk sagatavotiem projektiem ir būtiskas priekšrocības

 

Āris Elsts, SIA "ARHI DEV" valdes loceklis un māju atjaunošanas projektu vadītājs ir pārliecināts, ka veiksmīgas projekta realizācijas pamatā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašnieku savstarpējā sadarbība un vienota pieeja jautājumu risināšanā.

 

– Kā jūs definētu energoefektīvu ēku?
– Energoefektīva ēka ir ēka, kurā ar iespējami mazāku enerģijas patēriņu tiek nodrošināts nepieciešamais komforta līmenis – apkure, dzesēšana, ventilācija, apgaismojums un karstā ūdens sagatavošana. Šādas ēkas raksturo kvalitatīva siltumizolācija, efektīvas inženiertehniskās sistēmas, minimāli siltuma zudumi un racionāla energoresursu izmantošana, kas ļauj samazināt ekspluatācijas izmaksas, uzlabot iekštelpu mikroklimatu un mazināt ietekmi uz vidi.
– Vai Eiropas Savienības un valsts atbalsts šiem pasākumiem ir pietiekams?
– 2025. gada 3. aprīlī tika uzsākta pieteikumu pieņemšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā. Programma tika īstenota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 880 "Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās 2021.–2027. gadam" un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam. Programmai... ..lasīt vairāk


Zaļā būvniecība – stilīgi un ilgtspējīgi

Zaļā būvniecība nav tikai stilīga izvēle vai vides aizsardzības jautājums, pirmkārt, tā ir investīcija nākotnē, kas ir ekonomiski izdevīga ilgtermiņā, ļaujot nodrošināt labāku nākotni mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm. Zaļās būvniecības pamatā ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana, ietverot ekoloģisko, ekonomisko un sociālo attīstību.

 

Lūk, zaļās būvniecības pamatprincipi:
•    Optimāla ēkas vietas izvēle – izvērtē, kā ēka vislabāk iekļausies ainavā, kopējā vidē un transporta infrastruktūrā, neapdraudot bioloģisko daudzveidību, pēc iespējas izvēloties jau apdzīvotu, nevis neskartu zaļo zonu, tā atvieglojot ēkas radīto emisiju un atkritumu (emisijas augsnē un gaisā, notekūdeņi, smakas un troksnis) utilizāciju un mazināšanu.
•    Samazināts enerģijas patēriņš – jeb pēc iespējas augstāka energoefektivitāte.
•    Alternatīvu enerģijas avotu izmantošana – lai samazinātu apkures izmaksas, palielinātu autonomiju no tradicionālo energoresursu pieejamības, izmanto alternatīvo enerģiju – vēju, sauli, zemes siltuma enerģiju, biomasu vai biogāzi.
•    Uzlabota siltumizolācija, videi draudzīgu siltumizolācijas materiālu izmantošana – izvēloties videi draudzīgus materiālus (ņemot vērā to ieguves avotu, kā arī to, vai materiālu izgatavošanā izmantoti dabīgi, pārstrādājami, atjaunojami resursi, vai materiāli nesatur kaitīgas vielas utt.) bēniņu, jumta,... ..lasīt vairāk


Purvam iedod jaunu dzīvi, piešķir jaunu mērķi

Kā dzird runājam, Eiropas Savienības lēmumu rats varbūt griežas gaužām lēni, toties teju vai neapturami. To var sacīt arī par klimata mērķiem, kur jau 2030. gadā tā sauktajām SEG jeb siltumnīcefekta gāzēm atmosfērā būs jābūt vismaz par 55% mazāk salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; līdz 2040. gadam – jāsamazinās līdz 90%! Virsmērķis – līdz gadsimta vidum mums jākļūst pavisam klimatneitrāliem.  

 

 Ilze Ozoliņa demonstrē, kā vienā no eksperimentālajiem stādījumiem purvā varu pārņem niedres.

 

Aprēķini par to, kā nu katrai dalībvalstij vai saimniekošanas jomai šīs SEG emisijas tiek noteiktas, ir visai smalki. Piemēram, tiek lēsts, ka Latvijas gadījumā ap 13% SEG emisiju varētu pieskaitīt tieši purvi – konkrēti tie, kuros vēl šobrīd notiek aktīva kūdras izstrāde vai tā tur bijusi kaut kad agrāk. Tieši tādēļ pēdējos gados arī Latvijā aktīvi un mērķtiecīgi tiek domāts, ko tad ar šādiem purviem īsti darīt – kā emisijas samazināt vai vismaz kompensēt. Kā ar to tiek galā vienā no lielākajiem Latvijas kūdras uzņēmumiem – SIA "Laflora", maija nogalē braucām lūkot klātienē.

 

Kalnciema mīlestības stāsts  
Uzņēmums ap 2000 hektāru plašā teritorijā Jelgavas novadā (lielākie objekti – Kaigu un Drabiņu purvs) darbojas jau 30 gadus. Pērn, 2025. gadā, iegūtas 118... ..lasīt vairāk


Vieta arī dabas izglītībai

Iespēja iepazīt bioloģiski vērtīgo pļavu augus, meža pārsteigumus un citus Čužu purva brīnumus, ieklausoties LatViaNature dabas ekspertes Lindas Uzules aizraujošajā stāstījumā, mums bija īpašā pastaigā pa dabas taku.

 

 Purva purene

 

Čužu purvs ir viena no retajām teritorijām Latvijā, kur sastopas sērūdeņradis, un 20. gadsimta sākumā blakus Abavai te izveidota sanatorija, kur sērūdeņradis izmantots ārstēšanā. Pirms Otrā pasaules kara tika uzcelta pat grandioza sanatorijas ēka, kas tā arī darbu neuzsāka, un šobrīd no tās palikušas vairs tikai pamatu drupas. Bet, pirms skatīt čužas, ejam pāri avotstrautiņam, kura krastos zied purva purenes un ziedēšanai gatavojas purva skalbes. Un tad klāt arī čužas un agrāko laiku saldūdens kaļķieža ieguves vietas, kas tagad pārvērtušās par maziem dīķīšiem. Ja neskaita tos, Abavas upi un strautu, pārējā purva daļa palikusi sausa. Tāpēc pirmajā mirklī pārņēma pārsteigums – no purva ne vēsts. Teritorija vairāk līdzinās zālainam tuksnesim un liek vaicāt – kādēļ laipas?! Pat jābrīnās, kā dažās vietās izdzīvojušas bezgala skaistās neaizmirstulītes, kas izaug cauri sausās zāles ciņiem un redzamas pat izsusējušā strauta gultnē. "Pēc masveida meliorācijas tās no daudzām vietām pazuda, bet šajā vietā tām patīk, turklāt tās spēj ļoti ilgi... ..lasīt vairāk