Ūdens pārrāva Dursupes dambi un izārdīja autoceļus. Atjaunošanas darbi prasīs vēl ilgu laiku.
Lai arī vairākas nedēļas jau pagājušas, daudziem vēl prātā skats Talsu pusē, kur 20. jūlijā nokrišņu daudzums sasniedza vairāk nekā 74 milimetrus, vien četrus milimetrus atpaliekot no mēneša normas, un no šī lielā ūdens daudzuma Dursupes dzirnavu ezera dambis neizturēja. Ūdens masas, paķerot līdzi ezera saliņas, pārrāva Dursupes dambi un izārdīja autoceļus. Turpinot meklēt jaunus noteces ceļus, ūdens plašā straumē plūda Tukuma novada Jaunpļavu virzienā, pa ceļam pārņemot mežus, laukus, ceļus un mājas...
Vēsture atkārtojas
Dienu vēlāk, kad Zentenē notika iedzīvotāju sapulce, Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Valdmanis stāstīja, ka ūdens līmenis Dursupē pie tilta bija kāpis par vairākiem metriem, taču mežā bijis daudz ūdens un pilnībā paļauties uz to, ka plūdu nebūs, nevarot. Kā vēlāk stāstīja jaunpļavnieks Arvis Pļaviņš, pagājušā gadsimta 80. gados reiz jau Dursupes dambis pārrauts, un tad Jaunpļavas bijušas ūdenī, bet, kā piebilda M. Valdmanis, toreiz tilts pār Dursupi Jaunpļavās bijis pavisam neliels, no koka un bremzējis ūdens plūsmu. Tagad tilts ir pārbūvēts – ir 15 metrus plats, ar labu caurplūdi un arī daudz augstāks, turklāt VAS "Latvijas valsts meži" ir iztīrījuši savas teritorijas, kas ļauj ūdenim ātrāk iesūkties upes malās. Tomēr tik liels ūdens daudzums, kāds bijis dambī, varētu radīt problēmas.
Tomēr 22. jūlijā no rīta Tukuma novada pašvaldība ziņoja, ka naktī applūdis autoceļa Ezernieki–Jaunpļavas–Rindzele posms pie Dursupes tilta Jaunpļavās. Tāpēc autovadītāji tika aicināti ievērot satiksmes ierobežojumus un nepieciešamības gadījumā izvēlēties alternatīvus pārvietošanās maršrutus. M. Valdmanis skaidroja – kad ūdens līmenis Dursupē sācis celties, ceļš norobežots, informēti visi dienesti: pašvaldības policija, VAS "Latvijas Valsts ceļi", Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. "Applūda jau ne tikai ceļš un lauki, bet arī mājas blakus upei. Talsu pusē iedzīvotājiem tika piedāvāts evakuēties. Tomēr ūdens līmenis pamazām sāk kristies."
Apkārtējie lauki un vienas mājas bija ūdenī, taču tā līmenis mazinājās, un pēc dažām stundām varēja teikt, ka trakākais ir pāri. Taču nepagāja ne diena, kad lietavas atsākās ar jaunu sparu…
Maksa par vieglprātību
"Paredzamas vieglprātības sekas," tā par notikušo saka Jaunpļavu iedzīvotājs Intars Valdmanis, kas dzīvo blakus Dursupei un kura īpašums un lauki applūda. "Visas šīs nelaimes ir saistītas ar Dursupes dambi, kam nav kārtīga saimnieka, atbildīgā par slūžām, līdz ar to ūdens līmenis netiek regulēts. Jau uzreiz no rīta, kad tika izplatīts dzeltenais brīdinājums par stipru lietu, ezerā vajadzēja samazināt ūdens līmeni – sākt pa dēlim slūžās ņemt nost. Un vēl – vajadzēja jau laikus sataisīt slūžas, bet viņi uztaisīja bērnu laukumu ezera krastā un priecājās, ka bērni var pie ūdens spēlēties... Bet todien, kad ūdens sāka celties, vietējie sāka pārrakt dambi. Kad to ieraudzīju, sapratu, ka Jaunpļavas būs zem ūdens... Paredzot, ka būs lielas problēmas, uzreiz zvanīju uz 112, lai brīdinātu. Bet tur prasa: "Cietušie ir?" Es teicu, ka šobrīd nav, bet ka ar dambi būs problēmas – ka tūlīt pārraus blakus esošo Talsu šoseju, tāpēc drošības nolūkos jāliek posteņi. Taču tur atbildēja, ka pašvaldības policija ir informēta – viņi esot novilkuši lenti... Es teicu, ka bērni ir uz dambja un viņiem tas milzīgais ūdens ir šovs, izprieca… Bet man ieteica teikt bērniem, lai iet mājās. Vai tā ir dienestu atbildīga rīcība?
Un tad vēl tā problēma ar salām. Kā var būt peldošas salas kontrolējamā ūdenskrātuvē, kur ir slūžas? Tās taču jebkurā brīdī var šīs slūžas nosprostot, un tā arī notika – dzirnavu ezera salas vienkārši aizpeldēja līdz ar straumi... Diemžēl, kad notika tas, kas notika, tālāk nesekoja informācija par to, kādas sekas sagaidāmas, piemēram, Jaunpļavās, – neviens nevienu neinformēja. Uz Dursupi tagad brauc ministri, visus intervē, bet kur paliek Jaunpļavas?! Par mums visiem ir vienalga. Esmu piedzīvojis laikus, kad pirms gadiem 40 kolhoza kartupeļu laukā varēja ķert zivis, bet toreiz biju puika un tas bija interesanti, taču tagad man pašam četros hektāros aug kartupeļi un smiekli nenāk – māja, dārzs, arī labības lauki ūdenī. Un kam sūdzēties, ka viss mūsu, lauksaimnieku, darbs, mūsu līdzekļi par minerālmēsliem, sēklu ir noskaloti Engures ezerā vai zem ūdens. Ja gribētu pajokot, varētu teikt, ka manā saimniecībā šobrīd tiek radītas jaunas šķirnes – zemūdens tomāti un ūdensizturīgie burkāni..."
Jāpiebilst, ka pēc dienas ūdens līmenis Jaunpļavās bija samazinājies, tomēr lauki vietām vēl bija ūdenī un arī autoceļš nebija nožuvis. Tā ka ierobežojumus tik ātri noņemt vēl nevarēja.
Tikmēr lielākā problēma ir ar applūdušajiem laukiem. Kā skaidroja I. Valdmanis, visi iespējamie sūkņi jau sūknē ūdeni no kartupeļiem, kas jāglābj vispirms; lūdzis arī pašvaldību palīgā, kas novirzījusi lūgumu VUGD vietējai Tukuma brigādei. "Iedomājieties, vīri ir gatavi doties palīgā lauksaimniekiem, bet vajagot sazināties ar Rīgu. Savukārt Rīgā man pateica, ka privātajiem viņi nepalīdz... Tāda, lūk, attieksme. Engures brīvprātīgie ugunsdzēsēji gan jau ir atbraukuši un strādā," tā I. Valdmanis.
Jātīra upes
Vērtējot šīs reizes plūdu vaininieces, Dursupes dzirnavu ezera slūžas, Jaunpļavu iedzīvotāji kā vienu no piemēriem par zemes un ezera īpašnieka bezatbildību, pienācīgi neuzturot ūdenskrātuvi un tās regulēšanas mehānismus, minēja ezera salas. Sak, kā tādas regulējamā ūdenstilpē vispār var veidoties?
Kā skaidroja Engures dabas parka vadītājs un arī Tukuma novada pašvaldības vides speciālists Roberts Šiliņš, šādas salas sākotnēji rodas no sanesumiem un meldru slīkšņas. Taču, šim slānim aizvien pieaugot, jo īpaši zema ūdens līmeņa apstākļos, tās varot arī iesakņoties. "Šādas brīvi dreifējošas niedru salas veidojas arī Engures ezerā. Bet pavasarī un rudenī, ūdens līmenim pieaugot, tās vējā tiek aizdzītas uz krastu. Pieļauju, un tas tiešām ir tikai mans pieļāvums, ka tādas pašas meldru slīkšņas savā laikā bija izveidojušās arī Dursupes dīķī, un, tā kā vienubrīd, līdz salaboja slūžas, šajā ezerā bija ļoti zems ūdens līmenis, tās piestiprinājās pie grunts. Ar laiku tur radās augsne un saauga alkšņi. Taču, tā kā tagad ūdens līmenis strauji cēlās, ezerā izveidojās straume, salas atrāvās no grunts un aizpeldēja līdzi lielajai straumei."
Jāpiebilst, ka iedzīvotāji jau agrāk bija norādījuši, ka plūdi Jaunpļavās rodas arī netīrīto upju dēļ. Tās ir aizaugušas, īpaši tur, kur tās ietek Engures ezerā, un līdz ar to nespēj novadīt palu ūdeņus. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka ir apstiprināts projekts Dursupes, Melnupes un Jurģupes tīrīšanai, kam paredzēti 300 000 eiro, taču šogad darbus uzsākt nepagūs Valsts vides dienesta izvirzīto prasību dēļ. "Tāpēc vispirms jāsakārto dokumenti, bet projektu visdrīzāk varēs īstenot nākamajā gadā. Mēs gan esam iebilduši, ka neraksim šīs upes no jauna, bet tikai iztīrīsim, taču dienests paliek pie sava," skaidroja domes priekšsēdētājs.
Savukārt, kā Engures dabas parka aizsardzības plāna apspriešanā pagājušā gada oktobrī skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, pārvalde uzrakstījusi atbalsta vēstuli šim Tukuma novada pašvaldības projektam, bet ar nosacījumu, ka dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā iesaistītie eksperti izvērtēs arī šo upju tīrīšanas darbus un sniegs ieteikumus, kā tos veikt tā, lai salāgotu vajadzību iztīrīt upi ar vēlmi uzlabot arī Engures ezera kvalitāti, ievērojot zaļos risinājumus. "Ir svarīgi, lai nebūtu tā, ka tikai izdzen grāvi, bet ne upēm, ne ezeram no tā nekas labāk nepaliek. Mēs arī ceram, ka tad, kad jaunais Engures ezera dabas plāns būs apstiprināts, interesenti varēs pieteikties plānā paredzētajām darbībām – rakstīt projektus, lai saņemtu fondu finansējumu," skaidroja G. Strode.
Jāpiebilst, ja lietavu dēļ laukos radušies neatgriezeniski postījumi, Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina par tiem informēt, izmantojot mobilo lietotni. Lietotnes autorizētajā izvēlnē tagad ir pieejams jauns vēstuļu veids "Citi platību foto". Tajā saimnieki var ērti pievienot fotoattēlus un informāciju par applūdušiem laukiem, dzīvnieku nodarītiem postījumiem, neuzdīgušām kultūrām un citām konstatētajām izmaiņām. Ja nepieciešama palīdzība, var sazināties ar LAD Klientu apkalpošanas centru.
"Saulīšu" sētā Jaunpļavās kā mājas un saimniecības ēkas, tā dārzs un lauki bija ūdenī, bet lielākais apgrūtinājums bija slēgtais ceļš.
UZZIŅAI
Likums "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"
10. pants. Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka šo būvju turpmāka ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir tiesības, ievērojot drošuma programmu, pieņemt lēmumu par ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanu un pienākums nekavējoties par to ziņot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam un šā dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem apdraudētajos rajonos, kā arī lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem.
11. pants. Ja kādā no HES hidrotehniskajām būvēm konstatētas novirzes no hidrobūves drošuma kritērijiem, kas var radīt katastrofas draudus, HES valdītājs nekavējoties par to ziņo lejpus esošai pašvaldībai, lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.