Lai arī nepieciešamība uzlabot esošo ēku energoefektivitāti tiek uzsvērta jau sen un cilvēki regulāri mudināti un aicināti izmantot dažādās atbalsta programmās pieejamo atbalstu, tomēr krietnā daļā sabiedrības vēl aizvien valda skepse par siltināšanas lietderību un to, vai un cik ātri tā atmaksāsies, kā arī joprojām izplatīti dažādi mīti par to, ka zaudējumu ir vairāk nekā ieguvumu. Šajā reizē piedāvājam dažādu ar šo jomu saistītu speciālistu viedokļus, pārdomas un ieteikumus.
Eksperts
Ēku siltināšana ir izvēle dzīvot komfortā
Rīgas Tehniskās Universitātes Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta direktors Anatolijs Borodiņecs:
"Ēku siltināšana garantē siltumpatēriņa samazināšanos. Ja veic vienkāršu renovāciju (piemēram, nosiltinot ārējās norobežojošās konstrukcijas), var sasniegt energopatēriņa samazināšanos pat līdz 30–40%. Vēl viens svarīgs moments – ēku siltināšana ir izvēle dzīvot komfortā (telpās kļūst silti un mājīgi).
Tomēr cilvēki vēl jāizglīto par ēku siltināšanas ieguvumiem, un tas jādara intensīvi un regulāri. Apkures sezona ilgst aptuveni no 1. oktobra līdz nākamā gada aprīļa vidum. Aukstās ziemās nelielos dzīvokļos, kas ir nesiltinātās mājās, cilvēki sakož zobus un pacieš diskomfortu, jo tādās mājās ir grūti noturēt termisko komfortu (notiek āra gaisa infiltrācija, sienu virsmas ir aukstas), taču viņi arī negrib ieguldīt mājokļu siltināšanas pasākumos.
Esmu novērojis, ka iedzīvotājiem ir daudz neskaidrību par mājokļu siltināšanu – kurš un kādus dokumentus sagatavo, kas un kur tos iesniedz un kas ir atbildīgs par projekta kvalitāti un rezultātu, – nezināmais biedē. Tāpat daudzdzīvokļu namos ir kopīpašums, bet ne visi dzīvokļu īpašnieki saprot, kas tas ir un kāpēc tas ir svarīgs. Piemēram, Beļģijā, gribi to vai negribi, ēkās ir jāveic periodiskie uzturēšanas darbi.
Turklāt informatīvajā telpā par ēku energoefektivitāti vairāk ir negatīvu (re, tur nokrita fasādes apmetums vai iemetās pelējums), nevis pozitīvu stāstu. Tas cilvēkos rada šaubas, vai to vispār ir vērts darīt.
Runājot par ēku siltināšanas projektu dārdzību, jāsaka, tas satrauc dzīvokļu īpašniekus. ALTUM datu bāzē redzamas izmaksas, un tas ir pusmiljons ēkas renovācijai un vēl tikpat daudz ēkas inženiersistēmu atjaunošanai. Bet, ja ēkas siltināšanu veic soli pa solim, tad tās īpašniekiem ir daudz izaicinājumu, kuros iedziļināties grib reti kurš. Piemēram, mainot inženiersistēmas, jāpadomā par to, lai tās būtu saderīgas ar nākotnes energoefektivitātes pasākumiem; ja nosiltina tikai bēniņus un jumtu, tad siltāk un komfortablāk būs augšējos stāvos utt. Daudzdzīvokļu namos tas radīs nesaprašanos, kāpēc piektajā stāvā nodrošina siltumu, bet pirmajā stāvā ir jāsalst. Lielāks labums tomēr būs tad, ja visu dara uzreiz – gan siltina ēku, gan nomaina inženiersistēmas, un efektu jutīs uzreiz – energopatēriņš samazinās līdz 60%. Bet tas notiek reti.
Priecē tas, ka ēku siltināšanā parādās mūsdienīgi risinājumi un arī ekoloģiski materiāli, piemēram, Valka būs pirmā Latvijā, kur daudzdzīvokļu ēkas siltināšanā izmanto modulāro renovāciju jeb koka karkasa paneļus. Vispirms ar 3D skenēšanas iekārtām precīzi tiek nomērīta siltināmā ēka, pēc tam, ievērojot šos mērījumus, rūpnīcas ražo koka karkasus, kurus būvnieks piestiprina pie siltināmās ēkas. Videi draudzīgie materiāli palīdz samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, sākot jau ar materiāla ražošanas brīdi, tomēr pagaidām šis ir nišas produkts un nav iespējams nodrošināt tās jaudas, kas ir nepieciešamas ēku siltināšanai Latvijā.
Vēl viens risinājums, kā uzlabot ēkas kopējo energoefektivitāti, ir uz vietas atjaunīgo energoresursu izmantošana. Mēs institūtā izpētījām, ka, piemēram, piecstāvu dzīvojamā ēka ar četrām kāpņu telpām, izmantojot saules paneļus, vasaras laikā var sevi pilnībā nodrošināt ar elektroenerģiju. Tomēr pirms saules sistēmu uzstādīšanas būtu jāsakārto jumtu segums un iekšējā elektroinstalācija.
Siltinātas un renovētas ēkas ir un arī turpmāk būs aktuāls jautājums, jo energoresursu cenu attīstība ilgtermiņā ir grūti prognozējama. Turklāt pēdējo gadu ģeopolitiskā situācija ir skaidri parādījusi, cik nozīmīga ir ēku noturība pret energoapgādes traucējumiem. Labi siltinātās ēkās ziemas periodā ir vieglāk saglabāt iekštelpu temperatūru un nodrošināt pieņemamu komforta līmeni arī situācijās, kad centrālā apkure darbojas ar pārtraukumiem vai nepieciešams izmantot lokālus apkures avotus. Tāpēc es aicinu siltināt ēkas, arī daudzdzīvokļu namus, kaut vai pašu komforta dēļ.
Pašlaik institūts strādā pie projekta "Kompleksi renovācijas risinājumi, lai modernizētu esošās ēkas līdz nZEB līmenim" (Nr. 1.1.1.3./1./24/A/014), ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Tā rezultāti jau pavisam drīz būs plaši pieejami."