Mīluļa CV

Pirms trim gadiem sludinājumā ieraudzīju, ka tiek pārdoti kaķi – viens pelēks, otrs – ruds. Biju nolēmusi vispār vairs neņemt kaķi, tomēr tas sludinājums man bieži parādījās. Vīrs saka – ko tur daudz skatīties, zvani. Pelēkais kaķēns jau bija pie jauniem saimniekiem, mums palika rudā meitene. 
Vārdu Poga viņai svinīgi piešķīra dēls. Tagad Podziņa ir mūsu lutekle. Iesmejam – zilās asinis tomēr “strādā”, jo labprāt ēd gaļu, patīk zilais siers, lasis, saldējums. 

Kaķīte Marce pie maniem vecākiem atnāca pirms diviem gadiem Mārtiņdienā – tāpēc arī tāds vārds, ja būtu runcis, būtu Mārtiņš. Mamma puķudobē stādīja tulpes, kad pie kājām piepeši uzradās mazs, pūkains un dikti izsalcis kamolītis. Kaķabērns projām negāja, devās pakaļ mammai un, protams, tika sažēlots un pabarots.

Augšdaugavas novada Sventes pagastā jau trešo gadu gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus priecē skaists lavandu lauks. Tā saimniece Signija Zizlāne ne vien iekārtojusi gaumīgu vietu, kur smelties iedvesmu un iemūžināt skaistus fotomirkļus, bet ļauj apmeklētājiem priecāties arī par trušiem un dažādiem putniem.

Šo kaķeni sauc Veračka! Viņas vecums ir seši gadi, šī kaķene mūsu mājā ir ļoti īpaša. Veračka pie mums mājās ienāca, kad viņas saimniece devās uz ārzemēm, prasot pieskatīt šo kaķeni tikai vienu mēnesi, bet gadījās tā, ka Veračka palika dzīvot pie mums un aizmirsa par iepriekšējo saimnieci. Man viņas vārds simbolizē uzticību un mieru, ar ko arī raksturojas viņa. Veračka ir mierīga un gudra kaķene.

Manu mīluli sauc Bosjka, viņa vecums pašlaik ir trīs mēneši. Dzīvo viņš nelielā ciemā Augšdaugavas novada Kalupē. Mūsu mājās viņš ienāca no kaimiņmājas. 
Sunim vārdu iedeva vecmamma, jo viņai likās ka tas ir īsts suņa vārds. Bosjkam patīk skraidīt ar mūsmājas kaķiem, ķert putnus, grauzt mājinieku čības, kā arī ķert savu asti. Viņam ļoti garšo kaķu barība, bet arī no gaļas viņš neatsakās. 

«Mēs ar ģimeni pārvācāmies dzīvot uz Upmalu, un kā tad bez sarga lielajā mājā. Tāpēc meklējām sev mājas sargu, un kaut kā sirdī «iekrita» šis mīļums, kuru atradām Aizkalnē (Preiļu novadā). Tur bija daudz tādu mīluļu, viņi pieder Igaunijas medību suņu šķirnei, cits par citu skaistāks, bet sirsniņā mums «iekrita» tieši šis suņuks.
Tā nu mēs iegādājāmies mīļu mājas sargu. Suņukam šobrīd ir 10 mēneši.

Traka nedēļas nogale, traki dzīvnieki, kuri mani pazaudēja gandrīz divas dienas. Tāpat kā pīles – jūs jautāsiet? Jā, jautrītes – es atbildēšu. Viņas nekad nebeidz pārsteigt un priecēt ar savu domāšanas veidu. Nez, vai viņām tāds ir? Vai viņas prot gatavot čuguna katlā? Vai viņu “ķirbis” to var izdomāt? Protams!

Šim mīļumam PUIKAM jau augustā būs 11 gadi. Viņš, mazā dzīvībiņa, tika atrasts Preiļu parkā pie zirgu staļļiem pļavā un gandrīz bez dzīvības pazīmēm... 
Mazo kamolīti ielikām saujā, tur bija silti, un kaķēns sāka kustēties... Tā Puika saņēma savu otro dzīvību, savas mājas.....Un nu jau vairāk nekā 10 gadus ir mājas saimnieks. 

“Nē, mammu, nekādu rūcošu vārdu! Būs nešpetns. Luntiks vai Funtiks! Nu paskaties uz viņu! Tik mīļš, saulains, tik pūkains!
Luntiks… Animācijas filmu varonis, kurš izbrīnītām acīm vēro mūsu pasauli. Tādu pirmoreiz ieraudzīju šo kucēnu – rudo kamoliņu ar lielām acīm. Viņu interesēja un pārsteidza itin viss – gan vēja nestās lapas, gan vēlīnā puķe dārzā, gan nopietnās minces aste.

“Āzis un žagata – nu viņi nav un nevar būt pāris. Bet... žagata ir iemīlējusies āzī Vitālijā līdz nemaņai. Bet varbūt tā ir pavisam prozaiska mīlestība... uz āža barības auzu drumstalām. Lai kā tur būtu, bet šis pāris nav šķirams dienu dienā.
Un vēl. Āzis Vitālijs pieradis sargāt... suņa Rema miegu. To vērot var tikai pa logu, jo, ja iziesi laukā, tad arī šī idille pazudīs.” 

Marina Rabazova (Ludzas novada Lauderos)