Zaļā būvniecība nav tikai stilīga izvēle vai vides aizsardzības jautājums, pirmkārt, tā ir investīcija nākotnē, kas ir ekonomiski izdevīga ilgtermiņā, ļaujot nodrošināt labāku nākotni mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm. Zaļās būvniecības pamatā ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana, ietverot ekoloģisko, ekonomisko un sociālo attīstību.
Lūk, zaļās būvniecības pamatprincipi:
• Optimāla ēkas vietas izvēle – izvērtē, kā ēka vislabāk iekļausies ainavā, kopējā vidē un transporta infrastruktūrā, neapdraudot bioloģisko daudzveidību, pēc iespējas izvēloties jau apdzīvotu, nevis neskartu zaļo zonu, tā atvieglojot ēkas radīto emisiju un atkritumu (emisijas augsnē un gaisā, notekūdeņi, smakas un troksnis) utilizāciju un mazināšanu.
• Samazināts enerģijas patēriņš – jeb pēc iespējas augstāka energoefektivitāte.
• Alternatīvu enerģijas avotu izmantošana – lai samazinātu apkures izmaksas, palielinātu autonomiju no tradicionālo energoresursu pieejamības, izmanto alternatīvo enerģiju – vēju, sauli, zemes siltuma enerģiju, biomasu vai biogāzi.
• Uzlabota siltumizolācija, videi draudzīgu siltumizolācijas materiālu izmantošana – izvēloties videi draudzīgus materiālus (ņemot vērā to ieguves avotu, kā arī to, vai materiālu izgatavošanā izmantoti dabīgi, pārstrādājami, atjaunojami resursi, vai materiāli nesatur kaitīgas vielas utt.) bēniņu, jumta, pagraba, ārsienu konstrukciju siltināšanā, ievērojami samazinās ēkas siltuma zudumi.
• Energoefektīvas ventilācijas sistēmas – lai ēkā nodrošinātu veselīgu mikroklimatu un svaigu gaisu, vienlaikus pēc iespējas samazinot enerģijas patēriņu, ventilācijas risinājumi var būt dažādi, piemēram, tāds, ka ventilācija izplūstošā gaisa siltumu nogādā atpakaļ apkures sistēmā, rekuperācijas iekārtas, kad no telpām izvadītais gaiss sasilda āra gaisu, nesajaucoties ar to, vilkmes ventilācija, kas nodrošina gaisa izplūdi, kamēr logos vai sienās iestrādātas sistēmas nodrošina gaisa pasīvo ieplūdi vai dabisko ventilācijas sistēmu, kad pa ventilācijas ejām gaiss dabiski pārvietojas vēja un temperatūras maiņas ietekmē.
• Paaugstinātas energoefektivitātes logi – lai optimāli izmantotu saules gaismu un siltumu, piemēram, orientējot tos uz dienvidiem, izvēloties lielākus logus, energoefektīvus pakešu (dubultstiklu vai triju stiklu) logus ar inerto gāzi starp kārtām utt.
• Apgaismojums – lai arī joprojām populārākās apgaismojuma spuldzes ir kvēlspuldzes, tās ir ļoti neefektīvas, jo 90% no patērētās elektroenerģijas pārvērš siltumā un tikai 10% gaismā. Lietderīgāk būtu izmantot fluorescentās spuldzes, kas kalpo desmit reižu ilgāk un ietaupa trešdaļu enerģijas (tiesa, tās satur dzīvsudrabu, tādēļ pēc izdegšanas tās nedrīkst izmest kopējā atkritumu konteinerā, bet jānogādā bīstamo atkritumu savākšanas punktos!).
• Samazināts ūdens patēriņš – to iespējams īstenot, savācot un izmantojot lietus ūdeni, kā arī izvēloties ūdeni taupošas santehnikas ierīces (tualetes skalošanas tvertnes, krānus, dušas galvas).
• Videi un veselībai draudzīgu materiālu izvēle – izvēlēties dabīgus, vietējas izcelsmes, pārstrādājamus vai atjaunojamus materiālus, sākot no izejmateriālu ieguves, ražošanas, iepakojuma, uzstādīšanas un lietošanas un beidzot ar pārstrādi vai utilizāciju (piemēram, koksni, mālu, kaņepes utt.).
• Atjaunojamu resursu izmantošana – videi daudz mazāk kaitēs koksne, saules un vēja enerģija, kā arī no biomasas (koksnes, salmiem, biogāzes u.c.) iegūstamā enerģija, kas mazina vides degradāciju, atmosfēras piesārņojumu, resursu noplicināšanu un ar to saistītās klimata izmaiņas.
• Paaugstināta ēku iekšējās vides kvalitāte – to var nodrošināt, izvēloties būvmateriālus, apdares un interjera materiālus, kas nesatur gaistošos kaitīgos savienojumus, ierīkojot pārdomātus ventilēšanas risinājumus un efektīvi izmantojot dienasgaismu.
• Novatoriski risinājumi projektēšanā un būvniecībā – nemitīga tehnoloģisko risinājumu pilnveidošana, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, apkures, ventilācijas sistēmas un citus mājas būvniecības aspektus, veicot rūpīgu izpēti, aprēķinus un izvēloties katram gadījumam vispiemērotāko risinājumu.
Avots: www.zalasmajas.lv
Rūķu namiņš ar kamīnu
Publicitātes foto
Ludzas novada Bečeros (10 km no Rāznas ezera un 30 km no Rēzeknes) atrodas pavisam neparasts un vizuāli dikti mīlīgs namiņš – rūķu māja "Hribti", kas apkārtējā vidē iekļaujas tik organiski, ka pati šķiet daļa no dabas.
Šāda neparasta arhitektoniskā risinājuma izvēli mājas saimnieks Aldis Straubergs pamato ar vēlmi uzbūvēt kaut ko interesantu un tādu, kas saplūst ar dabu, neizceļas tajā kā svešķermenis. "Tik skaistā ainavā noteikti neiederētos nekāda modernā arhitektūra," ir pārliecināts viņš. Aptuveni 90% darbu Aldis paveicis savām rokām, līdz ar to arī būvniecība ilga gandrīz četrus gadus jeb 14 011 dienas, līdz 2025. gada janvārī namiņš bija gatavs uzņemt pirmos viesus.
Rūķu māja ar savu zaļo jumtu ne tikai lieliski iekļaujas apkārtējā vidē, bet "Hribti" būvniecībā ievēroti arī citi zaļās būvniecības principi. Gan grīdas, gan sienas un jumts ir rūpīgi nosiltināti, bet apkures centrālais elements ir kamīns, kas tiek kurināts ar malku no pašu meža, turklāt no tā skursteņa tiek sildīts arī ūdens (boileris ir kombinēts, nepieciešamības gadījumā darbojas arī ar elektrību). Tāpat jumta konstrukcijā un iekšējā apdarē izmantots koks.
Aldis stāsta, ka nosaukums "Hribti" ir mantots no vecās mājvietas, iespējams, tulkojumā varētu nozīmēt ‘kalna virsotne’. Māja patiesi atrodas kalniņā, un apkārtējā ainava ir ļoti gleznaina – kalni un lejas, ezeri un meži – un to vidū cilvēks ar neparastu ideju, kā būt daļai no tā, vienlaikus nezaudējot komfortu.