Āris Elsts, SIA "ARHI DEV" valdes loceklis un māju atjaunošanas projektu vadītājs ir pārliecināts, ka veiksmīgas projekta realizācijas pamatā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašnieku savstarpējā sadarbība un vienota pieeja jautājumu risināšanā.
– Kā jūs definētu energoefektīvu ēku?
– Energoefektīva ēka ir ēka, kurā ar iespējami mazāku enerģijas patēriņu tiek nodrošināts nepieciešamais komforta līmenis – apkure, dzesēšana, ventilācija, apgaismojums un karstā ūdens sagatavošana. Šādas ēkas raksturo kvalitatīva siltumizolācija, efektīvas inženiertehniskās sistēmas, minimāli siltuma zudumi un racionāla energoresursu izmantošana, kas ļauj samazināt ekspluatācijas izmaksas, uzlabot iekštelpu mikroklimatu un mazināt ietekmi uz vidi.
– Vai Eiropas Savienības un valsts atbalsts šiem pasākumiem ir pietiekams?
– 2025. gada 3. aprīlī tika uzsākta pieteikumu pieņemšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā. Programma tika īstenota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 880 "Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās 2021.–2027. gadam" un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam. Programmai pieejamais finansējums bija 173 miljoni eiro.
Ņemot vērā to, ka ar iesniegtajiem pieteikumiem ir rezervēts viss programmai pieejamais finansējums, ALTUM šobrīd jaunus projektu pieteikumus nepieņem. Līdz ar to pašlaik nav pieejamas Eiropas Savienības un valsts līdzfinansējuma programmas daudzdzīvokļu māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.
Tomēr šādu atbalsta programmu turpināšana ir būtiska gan dzīvokļu īpašnieku motivēšanai, gan valsts ekonomikas attīstībai. Daudzdzīvokļu māju atjaunošanas projekti veicina būvniecības nozares aktivitāti, rada un saglabā darba vietas, kā arī palielina valsts iekšzemes kopproduktu. Vienlaikus tiek samazināts ēku enerģijas patēriņš, uzlabota dzīves vide un paaugstināta mājokļu vērtība.
Bez valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējuma daudzi dzīvokļu īpašnieki nebūs gatavi segt 100% renovācijas izmaksu no saviem līdzekļiem, jo tas radītu pārmērīgi lielu finansiālo slogu. Daudzos gadījumos nepieciešamās investīcijas būtu salīdzināmas ar ieguldījumiem jauna mājokļa iegādē jaunajos projektos, kas būtiski samazina iedzīvotāju motivāciju uzsākt ēku atjaunošanu.
Tādēļ ir svarīgi nodrošināt jaunu vai papildu atbalsta programmu pieejamību, lai sekmētu daudzdzīvokļu māju renovāciju, energoefektivitātes uzlabošanu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību Latvijā.
Aicinu rūpīgi sekot līdzi jaunumiem par valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējuma programmām, lai būtu starp pirmajiem, kas izmanto šo iespēju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai.
– Daļa sabiedrības joprojām nezina, kas ir ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, neizprot tos. Kam būtu šajos jautājumos jāizglīto sabiedrība?
– Jā, liela daļa dzīvokļu īpašnieku dzīvo savā ierastajā vidē un nereti baidās no pārmaiņām. Bieži vien viņi nevēlas iedziļināties vai uzklausīt argumentus par ieguvumiem, ko sniedz ēkas atjaunošana. Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un aizspriedumi, un cilvēki nereti vairāk ietekmējas no atsevišķiem negatīviem piemēriem nekā no veiksmīgi īstenotiem projektiem.
Tāpēc īpaši svarīgi ir iedzīvotāju izglītošanā iesaistīties valstij un pašvaldībām. Nozīmīgu ieguldījumu var sniegt informatīvi semināri, atvērto durvju dienas atjaunotās ēkās, profesionālu konsultāciju pieejamība, kā arī stabilas un saprotamas līdzfinansējuma programmas pašvaldībās. Tas palīdz veidot izpratni, mazināt bažas un veicina iedzīvotāju iesaisti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektos.
Daudzās pašvaldībās ir izstrādāti saistošie noteikumi, kas paredz līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. Tāpat darbojas enerģētikas vai attīstības aģentūras, kā arī tiek nodarbināti speciālisti, kuru uzdevums ir konsultēt un informēt iedzīvotājus par pieejamajām iespējām ēku atjaunošanā.
Pēdējā laika tendences liecina par ievērojamu dzīvokļu īpašnieku un ēku pārvaldnieku interesi. To apliecina arī fakts, ka pieejamais programmas finansējums tika rezervēts nepilnu divu mēnešu laikā, kas skaidri norāda uz augošu izpratni par energoefektivitātes pasākumu nozīmi un ieguvumiem. Kā mēdz teikt – informēts cilvēks ir sagatavots cilvēks, tāpēc sabiedrības izglītošanai ir būtiska nozīme energoefektivitātes projektu īstenošanā.
– Kādi ir lielākie mīti par energoefektivitāti?
– Lielākie mīti par energoefektivitāti galvenokārt saistīti ar pieņēmumiem, ka tās nodrošināšana prasa nesamērīgus ieguldījumus, ir neefektīva vai pat pasliktina dzīves kvalitāti. Tomēr realitāte liecina par pretējo – energoefektīvi risinājumi ilgtermiņā būtiski samazina izmaksas un uzlabo dzīves vidi.
Ļoti svarīgi ir izstrādāt kvalitatīvu būvniecības ieceres dokumentāciju un nepieļaut tehnoloģiskās kļūdas būvniecības procesā. Ja šie nosacījumi tiek ievēroti, renovācijas rezultāti parasti ir veiksmīgi un ilgtspējīgi.
Veicot ēku tehnisko apsekošanu, ir konstatēts, ka lielākā daļa pagājušā gadsimta 60.–90. gados būvēto daudzdzīvokļu māju ir apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Novēršot būvkonstrukciju nepilnības un modernizējot inženierkomunikācijas, šīs ēkas var kalpot vēl vismaz 50 gadus.
Savukārt, ja ēku atjaunošanā netiek veikti nepieciešamie ieguldījumi, to tehniskais stāvoklis turpinās pasliktināties, un daudzas no tām tuvāko 10–20 gadu laikā var nonākt kritiskā stāvoklī.
– Kā energoefektivitāte ietekmē nekustamā īpašuma vērtību?
– Valsts politika un Eiropas zaļais kurss paredz pasākumus klimata neitralitātes sasniegšanai. Šie mērķi attiecas arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, kas ilgtermiņā ļauj samazināt arī apkures izmaksas.
Piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir izveidojusi kartējumus, kuros daudzdzīvokļu mājas klasificētas pēc siltumenerģijas patēriņa un energoefektivitātes klases. Šī informācija ir pieejama nekustamo īpašumu pircējiem, kredītiestādēm un citiem interesentiem, ļaujot objektīvi novērtēt ēkas energoefektivitāti. Es domāju, ka šim solim sekos arī citas pašvaldības Latvijā.
Tāpat energoefektīvs mājoklis nodrošinās iedzīvotājiem mazākas izmaksas un augstāku pieprasījumu, ja īpašumu būs nepieciešams realizēt. Tādēļ bankas šādu īpašumu iegādei piedāvā labākus nosacījumus finansējumam gan kredīta apmēra, gan procentu likmes ziņā. Tas arī izskaidro to, kāpēc interese par šādiem mājokļiem Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi.
Energoefektīvos mājokļos ir vieglāk saņemt aizdevumu, jo tie tiek uzskatīti par ilgtspējīgāku un drošāku ieguldījumu. Turklāt atjaunota ēka ar modernizētām inženierkomunikācijām iegūst augstāku tirgus vērtību. Samazinās avāriju risks, uzlabojas dzīves kvalitāte, kā arī nākotnē samazinās ēkas uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas.
– Ar ko būtu jāsāk?
– Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašnieku savstarpējā sadarbība un vienota pieeja jautājumu risināšanā ir ļoti svarīga. Jo vairāk dzīvokļu īpašnieku atbalsta konkrētu ideju vai projektu, jo vieglāk to īstenot jebkurā attīstības posmā.
Pēdējā laikā ir pierādījies, ka projekti ar augstāku sagatavotības pakāpi – tādi, kuriem jau ir izstrādāta būvniecības ieceres dokumentācija, veikta tehniskā apsekošana un izstrādāts ēkas energoaudits, – iegūst būtiskas priekšrocības, nodrošinot ātrāku tā izskatīšanu un sekmīgāku īstenošanu.
Tādēļ ir svarīgi pieņemt kopības lēmumu par dalību energoefektivitātes paaugstināšanas programmā, tostarp par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi.
Ja šo procesu nav iespējams organizēt pašu spēkiem, ieteicams vērsties pie daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka vai projekta vadītāja. Speciālists palīdzēs izstrādāt ceļa karti, noteikt iespējamos finansējuma avotus un piesaistīt pašvaldības līdzfinansējumu.