Valmieras novads semināros, konferencēs un sarunās par mājokļu energoefektivitāti bieži tiek raksturots kā mājokļu siltināšanas pirmrindnieks. Uz Valmieru brauc citu pašvaldību komandas, lai izzinātu valmieriešu pieredzi, kā sadarboties ar iedzīvotājiem, kā administrēt projektus un visbeidzot – kā siltināt ēkas. Ar šo pieredzi dalās SIA "Valmieras namsaimnieks" Namu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja Kristīna Maļčukova.
– Cik mājokļu jau ir nosiltināti Valmieras novadā?
– Šobrīd nosiltinātas ir jau 60 mājas, vēl piecas ir renovācijas procesā.
– Kāpēc iedzīvotāji izvēlas siltināt mājokļus?
– Bija periods, kad arī valmierieši negribēja siltināt savus namus un bija jāpierunā to darīt. Vēlāk jau bija tā, ka iedzīvotāji skatās, kā dzīvo kaimiņi, kuri jau nosiltinājuši māju, un izlemj, ka renovēs arī savējo. Un, jo vairāk apkārt renovētu un nosiltinātu ēku, jo vairāk arī nesiltināto mājokļu īpašnieki sāk domāt, kā izskatās viņu māja, ka varbūt tā renovācija nav tik sarežģīta, uzdrošinās sākt kužināt arī savu māju.
Vēl viens arguments par labu energoefektivitātes projektam ir apziņa, ka paši nesakrās tik lielu naudas summu, lai veiktu remontu. Šobrīd iedzīvotāji paši grib renovēt māju, lai arī ALTUM energoefektivitātes programmā ir beigusies nauda, jo daudzas mājas ir sliktā tehniskā stāvoklī, daudzām ir problēmas ar jumtiem. Viņi saprot, ka izstrādāt tehnisko dokumentāciju tikai jumtam vien izmaksā gandrīz tikpat, cik visai mājai, tāpēc prātīgāk būs ņemt kredītu pilnīgai mājas renovācijai, lai pēc tam, kad nomainīts tikai jumts, nav jādomā, kā ielikt jaunus stāvvadus vai darīt citus darbus. Arī mēs iesakām iekļaut projektēšanas uzdevumos pilnīgi visus darbus, arī tad, ja pirms tam kaut kas jau ir paveikts, – ja radīsies nepieciešamība, šos darbus varēs vēlāk izņemt no būvprojekta.
– Kāda ir sadarbība ar dzīvokļu īpašniekiem?
– Mums ir pilns sadarbības cikls. Dzīvokļu īpašnieks jau atnāk ar domu, ka grib siltināt māju, dažās mājās jau pēc pirmās apsekošanas rīkojam kopsapulci un stāstām, kas ir nolietojies un kādi būtu risinājumi. Tāpat runājam par to, ka, lai arī šobrīd nav ALTUM programmas finansējuma, tomēr ir vērts sākt krāt naudu projektam un vēlāk to izstrādāt. Mēs sagatavojam visu dokumentāciju, organizējam iepirkumus pakalpojumu sniedzēju atlasei (projektētāju, būvnieku, būvuzraugu, autoruzraugu) – vadām projektu no idejas līdz realizēta projekta būvdarbu garantijas perioda beigām. Projekts ir derīgs 3–5 gadus, un, kad būs atvērta ALTUM programma, dzīvokļu īpašnieki varēs startēt jau ar gatavu būvprojektu.
Arī kredītu dzīvokļu īpašnieku vārdā ņem un administrē "Valmieras namsaimnieks" ar labām procentu likmēm (mums ir laba sadarbība ar bankām), bet to atmaksā dzīvokļu īpašnieki, un šis kredīta maksājums tiek iekļauts kopējā rēķinā. Tas ir vēl viens pozitīvs faktors, kāpēc dzīvokļu īpašnieki izvēlas sadarbību ar mūsu uzņēmumu.
– Vai dzīvokļu īpašnieki mājokļu siltināšanā izvēlas arī zaļos jeb cilvēkam draudzīgākus materiālus?
– Šādus materiālus šobrīd gan neizvēlas, bet mums ir vairāki projekti, kur dzīvokļu īpašnieki ir izvēlējušies ventilējamās fasādes.
– Cik lielas ir mājas energoefektivitātes izmaksas?
– Mājas ir dažādas, tāpēc arī izmaksas ir dažādas. Valmierā ir māja, kas sastāv no trīs korpusiem, un tās renovācija maksā gandrīz trīs miljonus eiro. Kad kopsapulcēs izsniedzu infolapu, saku iedzīvotājiem, ka nav jābīstas no lieliem skaitļiem, jo mēs vēlāk runāsim, kādas būs viena kvadrātmetra izmaksas. Iedzīvotājus interesē tas, cik es maksāšu mēnesī, nevis – cik izmaksās visa māja kopā. Tad mēs saliekam visu tabulā, cik būs jāmaksā pirmajā gadā, cik – otrajā utt. Šī maksa ir no 1,80 līdz 4 eiro/m2 mēnesī, jo kredīts tiek ņemts uz 20 gadiem (mums ir tikai šāda termiņa kredīti, iepriekš bija 15 gadi). Kopsapulces sākumā izrunājam visu projekta teorētisko un praktisko pusi, un tikai tad aicinu balsot.
– Vai viegli atrast būvniekus?
– Iepirkumos piedalās un uzvar vietējie uzņēmumi. Vietējie būvnieki arī būvē jaunas mājas. Tagad ir vēl viens liels Rīgas uzņēmējs, redzēs, kā tam veiksies, jo rīdziniekiem ir grūtāk atrast darbiniekus būvniecības laikā, tāpat viņiem ir apgrūtināta braukāšana uz Valmieru būvprojekta garantijas periodā.
– Kāpēc cilvēki kavējas ar mājokļu renovāciju?
– Pensionārus uztrauc izmaksas. Tāpat esmu novērojusi, ka pret siltināšanu bieži iebilst vīrieši vecumā ap 40 gadiem, iespējams, viņi ir saistīti ar būvniecību, saprot visas neērtības un defektus, kas var rasties būvniecības gaitā.
– Kādi ir šī brīža izaicinājumi dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas siltināt mājokļus?
– Valmieras novadā vairākas mājas palika aiz svītras, jo beidzās ALTUM programmas finansējums, un izaicinājums ir – ko darīt tālāk. Piemēram, Sedā ir 27 daudzdzīvokļu mājas, katrā no tām vismaz puse dzīvokļu pieder pašvaldībai. Lai gan par būvprojekta izstrādi bija lēmušas deviņas mājas, tomēr pašvaldība saprata, ka nebūs tik liela finansējuma, lai renovētu visas uzreiz, tāpēc tiks siltināta tikai viena māja. Vēl trīs mājas ir paņēmušas aizņēmumu un ir izstrādājušas projektu, taču naudas renovācijai ALTUM programmā nepietika.
– Vai nebūtu saimnieciski pareizi pārdalīt ALTUM naudu no pašvaldību mērķprogrammām uz mājokļu programmu, tāpēc ka pašvaldības, piemēram, siltina skolas, kuras pēc tam slēdz, kas nepavisam nav saimnieciski.
– Slikti ir tas, ka atbalsta programmas bieži vien ievieš viļņveidīgi, proti, izsludina atbalstu, visi steidzas iesniegt projektus, un būvniekiem daudz darba, bet tad seko klusuma periods, jo finansējums ir beidzies. Energoefektivitātes programmas būtu jāizvērtē un jāpārskata, jo, no vienas puses, valsts nosaka, ka mājokļi ir jāsiltina, bet, no otras puses, – naudas nav. ALTUM atbalsta programmu nepārtrauktība iedzīvotājos noteikti rosinātu lielāku interesi par mājokļu renovāciju.