Novadi zaļo

Publikāciju cikls “Novadi Zaļo” 

SIA “Kurzemes Vārds” kopā ar reģionālajām izdevniecībām un televīziju “TV Kurzeme” visā Latvijā īsteno projektu “Vides žurnālistikas cikls medijiem visā Latvijā” nr. LVAF/33/2025 kas piedāvās plašai auditorijai uzlabot izpratni par vides jautājumiem un veicināt apziņu par līdzatbildību vides problēmu risināšanā. 
Projekts paredz sagatavot un izdot, izplatot nacionālai auditorijai, izmantojot 10 mediju izdevniecību kanālus visos Latvijas reģionos 12 publikāciju ciklu par vides jautājumiem, kā arī sagatavot un pārraidīt nacionālā televīzijas kanālā “ReTV” auditorijai visā Latvijā 6 televīzijas raidījumu ciklu par vides jautājumiem, kā arī papildus publicēt šos žurnālistikas materiālus interneta vietnēs, lai nodrošinātu vides tematikas pārklājumu un veicinātu iedzīvotāju izpratni par vides problēmām.
Projektu ar 75788,31 eiro atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds programmā “Atbildīgs dzīvesveids”, kas paredz arī aktivitātes sabiedrības vides apziņas veicināšanai medijos. Iepriekš jau publikāciju cikls “Novadi Zaļo” ir sasniedzis Latvijas iedzīvotājus dažādos novados, arī šogad līdz oktobrim lasītāji un skatītāji varēs uzzināt aktuālo par virzību uz aprites ekonomiku, vides aizsardzību, ūdens resursu aizsardzību un sabiedrības izpratnes veidošanos par aktuāliem vides politikas jautājumiem. Reģionālās izdevniecības norāda, ka vides jautājumi aizvien biežāk ienāk... ..lasīt vairāk


Kūdras purvos cilvēks ir līdzās dabai

Latvijā purvi ir nozīmīga ainavas daļa, kurā redzamas pārmaiņas, ko nes gan cilvēka darbība, gan laiks. Gadu gaitā mainījies arī Durbes purvs Dienvidkurzemē – no aktīvas kūdras ieguves un mazdārziņiem līdz aizaugušai teritorijai un savvaļas dzīvnieku klātbūtnei. 

 

Purvā iemājo zvēri un putni

Šobrīd Durbes purva lielākajā daļā notikusi dabiskā atjaunošanās, tomēr nozīmīgā platībā ir joprojām degradēts purvs. Pašvaldībai pieder trīs zemes vienības 82 hektāru platībā, pārējā teritorija – privātīpašniekiem.
Šis purvs savulaik bijis rūpniecībā aktīvi izmantota teritorija. Līdz pagājušā gadsimta vidum tajā ieguva kūdru, ko raka un žāvēja par kurināmo. Vēlāk teritorijai piemēroja citu funkciju – tajā cilvēki iekopa mazdārziņus. “Viņiem katram tur bija savs gabaliņš. Vecās, salīkušās tantiņas, kas nevarēja uzrakt mālaino zemi augšā, Durbē, gāja uz purvu. Mīkstajā, kūdrainajā zemē ļoti labi auga burkāni,” Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs atceras, ka bija arī pļavas un iemērīja platības cilvēkiem siena vākšanai. “Cilvēki tur rosījās, un pat adreses bijušas – man liekas, ka tādu Purva ielu pirmskara laikā ierakstīja ielu sarakstā,” viņš stāsta.
Gadiem ejot, rosība apsīkusi. Kad beidzās padomju laiki, mainījās apstākļi, apstrādāto gabalu palika arvien mazāk, un purvs sāka aizaugt. Tagad tur vairs nav neviena dārziņa.
Teritorija daļēji aizaugusi,... ..lasīt vairāk


Nesaimnieciska pieeja nav ilgtspējīga

 “Mums svarīgi domāt ne tikai par zaļo kursu, bet arī par enerģijas resursu taupību pēc būtības. Otra jauna šķautne, par kuru neviens īsti nedomāja iepriekš, ir enerģētikas,    tai skaitā elektroenerģijas un siltumapgādes, drošība,” saka Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs. 

 

 Liepājā viņš tikās arī ar siltumapgādes uzņēmuma “Liepājas enerģija” pārstāvjiem. Liepāju un tās siltumapgādes uzņēmumu parlamenta deputāts min kā pozitīvu piemēru –   pilsēta ir   līdere Latvijā ēku siltināšanā, un “Liepājas enerģija” spējusi gandrīz pilnībā atteikties no dabasgāzes, siltumenerģijas ražošanā izmantojot biomasu, un   mērķtiecīgi samazinājusi tarifu ar   koģenerāciju (vienlaikus ražojot siltumu un elektrību no viena resursa). 
 “Rīgas situācija jāvērtē visas Latvijas kontekstā. Latvijas iedzīvotāji OIK (obligātā iepirkuma komponente) gadījumā sametās vismaz 800 miljonus eiro, lai mums būtu   moderna   termoelektrostacija – “Latvenergo” TEC, kas varētu ražot gan efektīvi lētu elektrību, gan vienlaikus efektīvi lētu siltumu. Taču šobrīd ir ļoti liels absurds, ka   termoelektrocentrāle Rīgā   vērtīgu siltumproduktu “pūš gaisā”. Siltums, kas saražots elektrības dēļ kā blakus produkts, netiek izmantots siltumapgādei.... ..lasīt vairāk


Pie darba ķersies prinču glābējbrigādes

Kad gada dzīvnieks parastais krupis modīsies no ziemas miega un uzsāks savu ikgadējo migrāciju uz nārsta vietām, viņam būs nepieciešama palīdzība. Krupis ir lēns rāpotājs, kura izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī satiksmes plūsma uz autoceļiem. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina iesaistīties brīvprātīgos ikgadējā kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”.

 

KAS?

Brīvprātīgajiem vietnē daba.gov.lv jāmeklē dzīvesvietai tuvākais abinieku migrācijas ceļu posms (24 atrodas Vidzemē, 15 – Kurzemē, 7 – Latgalē un 5 – Zemgalē), jāpiesakās par krupju glābēju, jāseko līdzi turpmākai saziņai e-pastā un nākamajās nedēļās jāpalīdz abiniekiem. 

 

KĀ?

Glābšanas darbs nav grūts, bet atbildīgs un prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret abiniekiem. Brīvprātīgo galvenais uzdevums aktīvajā migrācijas periodā ir apsekot izvēlēto migrācijas posmu un pārvietot krupjus pāri ceļam. Darbam nepieciešams vienkāršs ekipējums – tīri cimdi, tīrs spainis vai cits trauks, vakara stundās – lukturis un atstarojoša veste.

 

KAD?
Abinieku migrācija Latvijā parasti sākas, kad gaisa temperatūra sasniedz vismaz +5 °C un iestājas mitri, lietaini... ..lasīt vairāk


“Zaļā biroja” paradumus aiznes arī mājās

2002. gadā Somijā izveidoja “Zaļā biroja programmu”, tas bija laiks, kad vairāk organizāciju Skandināvijas valstīs sāka apzināties un izvērtēt savu ietekmi uz vidi. No 2013. gada programma pieejama arī Latvijā, šobrīd tajā ir aktīvas vairākas organizācijas, tostarp mūsu ikdienas gaitās pazīstami uzņēmumi – preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji. Programmā var pieteikties jebkurš interesents – kurš grib paskatīties uz sava biroja darbu citādi – ilgtspējīgi un ar pozitīvu ietekmi uz vidi. 

 

Bez priekšzināšanām, bet ar aizrautību

Viena no organizācijām, kas ļoti aktīvi iesaistījusies “Zaļā biroja programmā” Latvijā, ir elektroapgādes uzņēmums “Enefit”, kura Latvijas birojā strādā ap 80 darbinieku. Linda Vanaga (attēlā), “Enefit” personāla biznesa partnere, pastāsta, ka ideju par pievienošanos “Zaļā biroja” kustībai aizguvuši no mātesuzņēmuma “Eesti Energia”. Programmā uzņēmums ir no 2017. gada. 
“Mūsu uzmanība ir vērsta uz trim galvenajām aktivitātēm: atkritumu šķirošanu, kopīgu pasākumu organizēšanu veselīga dzīvesveida veicināšanai un kolēģu saliedēšanai, kā arī kolēģu izglītošanu par ilgtspējīgu domāšanu,” uzskaita L. Vanaga. “Šo aktivitāšu iniciatori un organizatori ir “Enefit” zaļie vēstneši – tie ir kolēģi, kuru vērtība ir rūpes... ..lasīt vairāk


Nav grūti reizē gatavot veselīgi, ēst garšīgi un neizmest pārtiku

  Preiļu novada skolu pavāri un projekta darba grupa

Latgales plānošanas reģionā kopš pagājušā gada īsteno INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam projektu “Risinājumi pārtikas atkritumu samazināšanai skolu ēdnīcās” (SchoolFood WasteSolutions), kur Latvijas pašvaldības sadarbojas ar kolēģiem no Igaunijas. Vēlējāmies pie projekta partneriem noskaidrot, kā tad sokas ar mērķa – uzlabot skolu ēdināšanas kvalitāti un samazināt pārtikas atkritumus skolu ēdnīcās par 30–50 % – sasniegšanu. 

 

Bērni nav pretī, ka viņus māna

Latgales plānošanas reģiona projekta vadītāja Ruta Priede stāsta, ka pirmais gads projektā pagājis ļoti ātri un padarīts daudz. “Projekta sākuma fāze bija zināšanu un praktiskās pieredzes ieguve, lai turpmāk varētu to visu pārnest dzīvē reģiona pašvaldībās. Pašvaldību pārstāvji viesojušies Zviedrijā un Somijā, lai labumu no šī projekta gūst reģions kopumā, ne tikai iesaistītie partneri. Notikušas pirmās skolu pavāru apmācības sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem no Zviedrijas. 

Galvenā aktivitāte ir bufetes tipa ēdināšanas ieviešana pilota skolās. Paredzam, ka jau ar nākamā mācību gada sākumu skolēniem būs iespēja pašiem   ... ..lasīt vairāk


Arī kaimiņos akcentē ilgtspēju

Lai noskaidrotu, kā sokas ar pārtikas atkritumu samazināšanu kaimiņiem, izpētījām lietuviešu pieredzi, un noskaidrojās, ka, līdzīgi kā pie mums, kur liela uzmanība veltīta skolām, arī tur daudz strādā ar jauniešu auditoriju, jo tieši tā iespējams veidot jaunus paradumus ģimenēs.

Lietuvas NVO “Pārtikas banka” direktors Simons Gurevičs dalījās pieredzē par pārtikas glābšanas un atbalsta sistēmu Lietuvā. 
Viņš pastāstīja, ka katru gadu Lietuvā tiek izšķērdētas aptuveni 400 000 tonnas pārtikas. No tām 240 000 tonnas mājsaimniecībās, bet 160 000 tonnas ir uzņēmumu tirdzniecības un citu avotu radītie pārpalikumi. Vienlaikus Lietuvā ir ap 400 000 cilvēku, kuri cieš no pārtikas trūkuma. Tas nozīmē, ka vienā valstī vienlaikus pastāv gan pārtikas pārpalikumi, gan cilvēki, kuriem šī pārtika ir vitāli nepieciešama.
“Pārtikas bankas” risinājums ir šāds: pārtika tiek paņemta no vietām, kur tā būtu izmesta, un nodota cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama. Sistēma darbojas pēc principa “veikals bez naudas” – cilvēki paši var izvēlēties, ko vēlas saņemt, tā samazinot risku, ka produkts paliek neizmantots. Lai izvairītos no rindām, pārtikas saņēmēji saņem īsziņu ar precīzu laiku, kad ierasties. Katru nedēļu šādā veidā tiek nodrošināti 232 000 cilvēku visā Lietuvā. Šis modelis ir vienlaikus sociāls un videi draudzīgs – palīdz cilvēkiem un samazina atkritumu radīto slogu nākamajām... ..lasīt vairāk


No pētniecības līdz nosargātai jūrai

Jākoncentrējas ne tikai uz ekonomisko ilgtspēju vai vides ilgtspēju, bet kopumā uz ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā gan sabiedrības intereses, gan vides aizsardzību, gan ekonomisko attīstību. Tāds bija vadmotīvs Liepājā sarīkotajā starptautiskajā Jūras sinerģijas forumā, kura diskusiju centrā bija zilās ekonomikas attīstība Baltijas jūrā, meklējot risinājumus, kā vienlaikus attīstīt atjaunīgo enerģiju un saglabāt jūras ekosistēmu. 

 

Izaugsme, saglabājot dabas resursus
Zilā ekonomika ir jēdziens, kas Eiropas Savienībā (ES) apzīmē visas saimnieciskās darbības, kas saistītas ar jūrām un piekrasti, vienlaikus nodrošinot šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tā aptver gan tradicionālās nozares – zvejniecību, kuģniecību un ostas –, gan jaunās jomas, piemēram, jūras atjaunīgo enerģiju un biotehnoloģiju.
Jēdziena nozīmi raksturo arī tā mērogs – 2021. gadā Eiropas Komisija ziņoja – ja pasaules zilā ekonomika būtu valsts, tā būtu septītā lielākā pasaulē un okeāns kā ekonomiska vienība būtu pielīdzināms G7 valstīm. Tajā pašā ziņojumā norādīts, ka Eiropas zilā ekonomika tieši nodrošina aptuveni 4,5 miljonus darba vietu, daudzas no tām reģionos ar ierobežotām nodarbinātības iespējām.
Praksē zilā ekonomika jau tiek īstenota dažādos Eiropas reģionos. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir jūras vēja enerģijas attīstība Ziemeļjūrā. Eiropas Atkrastes atjaunīgās... ..lasīt vairāk


Krastā izskalotā iespēja

Lai gan aļģēs ir vērtīgas īpašības un potenciāls dažādās nozarēs, gan normatīvais regulējums, gan praktiski šķēršļi ierobežo to lietojumu. Par to stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Ligita Kokaine.
“Pēc likuma izskalotās jūras aļģes uzreiz tiek iekļautas atkritumu kategorijā, un tas nozīmē, ka to izmantošanas veidi jau sākotnēji ir ierobežoti. Tāpēc nav tik vienkārši tās izmantot pārtikā vai citos produktos,” norāda L. Kokaine.

Papildus tam jārisina praktiskas problēmas – aļģēs bieži ir smilšu piejaukums, kas jāatdala, un tas prasa tehniski sarežģītus risinājumus. Tāpat krastā nonāk nevis viena konkrēta suga, bet dažādu aļģu sajaukums – neviendabīga masa, ko ir grūtāk izmantot tālākā pārstrādē, īpaši gadījumos, ja nepieciešams precīzs un nemainīgs sastāvs.
Vēl viens būtisks faktors ir kvalitāte un drošība. “Izskalotajās aļģēs var būt, piemēram, E.coli baktērijas, īpaši vietās, kur cilvēku vairāk, kā tas ir arī Liepājas pludmalē. Tas nozīmē, ka pirms jebkādas izmantošanas ir jāveic analīzes, bet tās procesu sarežģī,” skaidro L. Kokaine. Turklāt aļģes krastā nonāk dažādās sadalīšanās stadijās – tās ne vienmēr tiek savāktas uzreiz, bet žūst krastā labu laiku. Atkārtoti ieskalojas jūrā un atkal izskalojas krastā, tā vēl vairāk zaudējot kvalitāti un izmantošanas iespēju.
Tomēr pētījumi rāda, ka aļģēm ir arī būtisks potenciāls. “Analīzes... ..lasīt vairāk


Pēta aļģu potenciālu

Jūras aļģes – bieži vien kā nevēlams krasta piesārņojums uztverta biomasa – patiesībā var kļūt par vērtīgu izejvielu dažādu produktu ražošanā. To savos pētījumos apliecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas akadēmijas pētniece Karīna Bāliņa, kura fokusējas uz makroaļģu ilgtspējīgu izmantošanu. 

 Pētniece Karīna Bāliņa 2025. gada Zinātnieku naktī iepazīstina interesentus ar izstrādātajiem materiāliem.

 

K. Bāliņa stāsta, ka RTU Liepājas akadēmijā pētnieku grupa jau vairākus gadus strādā ar izskalotajām aļģēm, radot dažādu materiālu un produktu prototipus. “Viens no pētījumu virzieniem ir papīra izstrāde, kur makulatūra tiek sajaukta ar karaginānu – želējošu vielu, kas iegūta no sārtaļģēm –, un tas aizstāj līmi. Mēs pētām, kā šāds materiāls turas kopā,” viņa skaidro. 
Izstrādāti arī citi risinājumi – makulatūras podiņi ar aļģu piedevu, kā arī bioplastmasai līdzīgi materiāli, kurus varētu izmantot, piemēram, iepakojumā. Konsolidācijas granta projektā tapis arī siltumizolācijas materiāla un atkārtoti formējamas bioplastmas prototips. Papildus tam pētnieki analizējuši iespējas iegūt biogāzi un biostimulantus no aļģu biomasas.
Aļģu nozīme zilajā ekonomikā ir daudz plašāka nekā tikai materiālu ražošana. Tās ir arī būtiska jūras ekosistēmas daļa, saka K.... ..lasīt vairāk