Mīluļa CV

Ar balsu vairākumu bildē redzamā suncīte Spika uzvarēja konkursā “Vuf!”, ko rīkoja Naujenes kultūras centra saime, 26. augustā svinot Pasaules suņu dienu.

Šī centra Facebook lapā (internetā) teikts, ka šajā balsojumā, kas notika Facebook, noskaidrots arī otrās vietas ieguvējs – suncītis Lakijs. 

Abi laureāti saņēma balvas, kuras prot novērtēt tikai viņi, turklāt ar lielu pateicību (ķepas sveicienu vai siekalotu buču uz vaiga).  

Uzvarētāja – suncīte Spika

“Tā ir kaķenīte, kuru atradām uz ielas. Ļoti žēl, ka kaķenīte bija atstāta uz ielas, tāpēc mēs nolēmām to paturēt un atrast viņai mājas.
Kaķenītei vārds vēl pagaidām netika dots, jo ceru, ka atradīsies jaunie saimnieki un izvēlēsies šai kaķenītei piemērotāko vārdu.
Šobrīd kaķenītei patīk dzert pienu un daudz spēlēties.
Ļoti ceru, ka drīzumā atradīšu cilvēku ar labu sirdi, kuram varēšu uzticēt šo trīs mēnešus veco kaķenīti.”

Valērija Daugavpilī

Mūsu ģimenes mīlulis ir tīršķirnes vācu aitu suns, kurš ir tikai gandrīz 3,5 gadus jauns, labi audzināts, paklausīgs, savai dzimtenei un saimniekam uzticīgs. Amis ir raksturā ļoti mierīgs, nosvērts un draudzīgs, māk sadzīvot kā ar citiem suņiem (un pat ar kaķi), tā arī ar cilvēkiem.

Šī gada janvārī divu mēnešu vecumā Dora kļuva par pilnvērtīgu mūsu ģimenes locekli. Tieši šīs šķirnes kaķēna izvēle bija mērķtiecīga un apzināta. Kaut gan neslēpšu, ka pirmsākumā izvēles priekšroka tika dota Kartēzijas kaķim (chartreux), jo atlases kritēriji bija nevis ārējais izskats, bet intelekts. Izrādījās, ka kartēzieti Latvijas tirgū nevar iegādāties, tāpēc no šī sapņu kaķa nācās atteikties. 

Mans draugs ir kaķis glīts,

Mani sauc Leo. Jā, jā tieši tā – visi mani mājinieki sauc mani par Leo. Vispirms mani gribēja nosaukt par Bingo, bet tomēr Leo mājiniekiem un man patika vairāk. 
Es esmu atbraucis no Jūrmalas. Mamma man ir malteze šķirnes dāma, bet tētis ir korgijs. Pa ausu galiem dzirdēju, ka mani atrada sludinājumos, jo mammas desmit gadus vecais dēls Ričards izlūdzās mani. Turklāt pirms tam viņš parakstīja zvērestu, ka pastaigāsies un rotaļāsies ar mani utt. Tā lūk! 

Pirms nepilniem četriem gadiem uzsāku savas patstāvīgās dzīves gaitas – pašas īrēts dzīvoklis, darbs un vēlme pēc mājdzīvnieka. Veicot savas dzīves ritma analīzi, sapratu, ka kaķis būtu labākais variants. Pirms tam jautāju ģimenei, vai manas prombūtnes laikā spēs un vēlēsies pieskatīt manu tolaik vēl nezināmo draugu. Viņi teica, ka jā.

Preiļu Galvenā bibliotēka ir uzsākusi projekta «Pienu ēdu, pienu dzēru!» īstenošanu, vācot un apkopojot stāstus par pienu un piena ēdieniem, kā arī pierakstot šo ēdienu receptes. Ar savu piena ēdiena stāstu dalījās arī šī projekta vadītāja, Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītājas vietnieces pienākumu izpildītāja Sigita Trūpa.

Mūsu mīlulis ir bulmastifs, kuram ir pieci gadi un kurš ir nācis no Rundāles pagasta. Ģimenē nolēmām, ka mazulim vārds būs Rufo.

Labdien! Mani sauc Kora.
Lai gan par kaķu meiteņu vecumu nemēdzam runāt, tomēr esmu no tiem kaķiem, kuri lepojas ar saviem gadiem. Esmu 12 gadus veca kaķene.
Savas saimnieces Lilitas, kuru mēs visi – mājinieki un draugi – saucam par Mamā, dzīvē ienācu pirms 12 gadiem no kādas ģimenes tepat Preiļu pusē. Mana jaunā saimniece izvēlējās man dievietes Koras vārdu. Kora ir grieķu auglības un zemkopības dievietes Dēmetras meita.