Mīluļa CV

Kaķiem ļoti patīk malt savas dzirnaviņas, to darīt patīk arī divus gadus jaunajam kaķim Mušam. Viņš ierāpjas klēpī, piespiež galvu pie pleca, lai sāktu savu stāstu…

Pirms pāris gadiem mūsu ģimenē ienāca viļņainie papagaiļi, jo man patīk arī ziemas tumšajos un aukstajos rītos celties, dzirdot putnu čivināšanu, turklāt viņi ir skaisti.
Savukārt šogad meitiņa uz savu septīto dzimšanas dienu izdomāja, ka grib degu peles. Nevarētu teikt, ka es biju dikti priecīga par izvēli, taču krustvecāki jau uzdāvināja būri. Citas izvēles nebija – jāpērk vien bija. Nolēmām, ka būs divi, lai viņiem nebūtu garlaicīgi, un abi – puikas.

Kad 2020. gada vasarā mūsu sniegbaltais, pūkainais Zigis pāragri devās “citos medību laukos”, sapratu, ka bez kaķa nav lustīga dzīve. Apskatījos sludinājumus, kuros piedāvāja par bargu naudu nopirkt šķirnes kaķēnu ar dokumentiem, bet meitas ieminējās: varbūt aizbrauc uz dzīvnieku patversmi.

Ar balsu vairākumu bildē redzamā suncīte Spika uzvarēja konkursā “Vuf!”, ko rīkoja Naujenes kultūras centra saime, 26. augustā svinot Pasaules suņu dienu.

Šī centra Facebook lapā (internetā) teikts, ka šajā balsojumā, kas notika Facebook, noskaidrots arī otrās vietas ieguvējs – suncītis Lakijs. 

Abi laureāti saņēma balvas, kuras prot novērtēt tikai viņi, turklāt ar lielu pateicību (ķepas sveicienu vai siekalotu buču uz vaiga).  

Uzvarētāja – suncīte Spika

“Tā ir kaķenīte, kuru atradām uz ielas. Ļoti žēl, ka kaķenīte bija atstāta uz ielas, tāpēc mēs nolēmām to paturēt un atrast viņai mājas.
Kaķenītei vārds vēl pagaidām netika dots, jo ceru, ka atradīsies jaunie saimnieki un izvēlēsies šai kaķenītei piemērotāko vārdu.
Šobrīd kaķenītei patīk dzert pienu un daudz spēlēties.
Ļoti ceru, ka drīzumā atradīšu cilvēku ar labu sirdi, kuram varēšu uzticēt šo trīs mēnešus veco kaķenīti.”

Valērija Daugavpilī

Mūsu ģimenes mīlulis ir tīršķirnes vācu aitu suns, kurš ir tikai gandrīz 3,5 gadus jauns, labi audzināts, paklausīgs, savai dzimtenei un saimniekam uzticīgs. Amis ir raksturā ļoti mierīgs, nosvērts un draudzīgs, māk sadzīvot kā ar citiem suņiem (un pat ar kaķi), tā arī ar cilvēkiem.

Šī gada janvārī divu mēnešu vecumā Dora kļuva par pilnvērtīgu mūsu ģimenes locekli. Tieši šīs šķirnes kaķēna izvēle bija mērķtiecīga un apzināta. Kaut gan neslēpšu, ka pirmsākumā izvēles priekšroka tika dota Kartēzijas kaķim (chartreux), jo atlases kritēriji bija nevis ārējais izskats, bet intelekts. Izrādījās, ka kartēzieti Latvijas tirgū nevar iegādāties, tāpēc no šī sapņu kaķa nācās atteikties. 

Mans draugs ir kaķis glīts,

Mani sauc Leo. Jā, jā tieši tā – visi mani mājinieki sauc mani par Leo. Vispirms mani gribēja nosaukt par Bingo, bet tomēr Leo mājiniekiem un man patika vairāk. 
Es esmu atbraucis no Jūrmalas. Mamma man ir malteze šķirnes dāma, bet tētis ir korgijs. Pa ausu galiem dzirdēju, ka mani atrada sludinājumos, jo mammas desmit gadus vecais dēls Ričards izlūdzās mani. Turklāt pirms tam viņš parakstīja zvērestu, ka pastaigāsies un rotaļāsies ar mani utt. Tā lūk! 

Pirms nepilniem četriem gadiem uzsāku savas patstāvīgās dzīves gaitas – pašas īrēts dzīvoklis, darbs un vēlme pēc mājdzīvnieka. Veicot savas dzīves ritma analīzi, sapratu, ka kaķis būtu labākais variants. Pirms tam jautāju ģimenei, vai manas prombūtnes laikā spēs un vēlēsies pieskatīt manu tolaik vēl nezināmo draugu. Viņi teica, ka jā.