“Mūsu mīluli sauc Pušok (Pūka). Kaķim ir deviņi gadi.
Nekad nebiju domājusi, ka man dzīvoklī dzīvos kaķi vai suņi, bet lauku kaķene atnesa mazu, ļoti pūkainu kamoliņu ar gaiši zilām acīm. Kaķēns iekaroja mūsu sirdis, tāpēc paturējām viņu sev un nosaucām par Pūku (Pušok). Ģimenē viņu arī sauc par Pēteri.
Kaķim ļoti patīk daba un svaiga gaļa, tāpēc Pušoks vasarā bieži pazūd mežā medībās. Pūka ir mans dziednieks un antidepresants. Mīlulis vienmēr sagaida mani mājās pie durvīm. Pūkam patīk siltums un gulēt man klēpī. Viņš ir mūsu ģimenes mīlēts jauks mīlulis.”
Ludmila Kārkliņa
Avīze: