Jaunumi

Daugavpils Universitāte kļūst par digitālās izaugsmes dzinējspēku uzņēmumiem piedāvā bezmaksas digitālo prasmju apmācības.


 Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

 Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

 Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

 Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
 

 Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
 
Darba tirgus nav loterija. Kā jaunietim apzināti veidot savu vērtību, skaidro personāla atlases speciālists

Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.

Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība 

Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
Abonē tagad!


SIA “Vietējā” iesaistās mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanas projektā

SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs iesniedzis atlūgumu

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs šo slimnīcu vadīs tikai īsu brīdi vai līdz gada beigām, jo ir iesniedzis atlūgumu.
Grigorijs Semjonovs pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka atlūgumu iesniedzis jau sen, jo četrarpus gados, kopš vada slimnīcu, jūtas izdedzis, cīnoties ar “vēja dzirnavām” – daudzajām krīzēm medicīnā. Turklāt viņš vēlas, lai slimnīcu vada jauns, enerģisks cilvēks, kuram būtu arī liela politiskā aizmugure, lai pasargātu slimnīcu no milzīgajiem parādiem, kuri mērāmi vairākos miljonos eiro. 

Arī latgalieši skrēja Pasaules skriešanas čempionātā

1. oktobrī Rīgā notika pirmais Pasaules skriešanas čempionāts, kurā piedalījās arī Latgales skriešanas entuziasti.
Daugavpiliete Alise Griķe šajā čempionātā startēja kopā ar ģimeni – vīru Jāni un meitu Amandu. Alise raksta feisbukā: “Rīga – pasaules skriešanas galvaspilsēta. Varēja gan piedalīties, gan vērot spraigas cīņas. Distances dažādām gaumēm un spējām: jūdzes skrējiens 5 km un pusmaratona distance 21,0975 km. Prieks satikt skriešanas draugus, just atbalstu trasē.

Valsts robežsardzes komanda ieguva 3. vietu

29. septembrī Valsts robežsardzes vieglatlētikas krosa komanda piedalījās Iekšlietu ministrijas čempionāta sacensībās vieglatlētikas krosā, kas norisinājās Rīgā, Šmerļa meža trasē. Sacensībās piedalījās sešas Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu komandas.
Iekšlietu ministrijas čempionāta mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbināto vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību, noskaidrot spēcīgākās komandas un dalībniekus, kā arī popularizēt sportu un veselīgu dzīvesveidu. 

Noslēgušās skriešanas sacensības “Parka pusstundas skrējiens 2023”

29. septembrī Preiļu parkā noslēdzās 2023. gada skriešanas sacensības. Astoņās trešdienas pēcpusdienās skrejceliņš pulcēja vismaz 280 skriešanas domubiedrus. Kopā noskrieti vairāk nekā 14 256 apļi. 
Par līderi absolūtajā sasniegtajā rezultātā kļuva Aivars Žugris, kurš astoņu posmu laikā  veica 104 apļus, pārvēršot tos kilometros, sanāk 52 km. Pusstundas laikā trim vīriešiem izdevās noskriet 7 km garu distanci un divām sievietēm bija pa spēkam veikt 6,5 km. 

Priežmalē uzstādīja šūpoles

Šo Kastuļinas pagasta ciemu rotā šūpoles, kuras sarūpēja iedzīvotāji ar Krāslavas novada pašvaldības atbalstu.
Projekta “Šūpoties šūpolēs Priežmales ciemā” vadītāja Marita Grebeža raksta interneta lapā www.kraslava.lv, ka Priežmales kopienas iedzīvotāji uzstādīja trīs šūpoles bērnu rotaļu laukumā, kā arī divus šūpuļkrēslus, četrus šūpuļtīklus un piecas šūpuļligzdas koku pudurī ceļā uz pludmali, kas kalpo arī kā dekoratīvs elements.  

Jersikas senioru koris ieskandināja Līksnas ērģeļu restaurācijas labdarības koncertu maratonu

1. oktobrī Līksnas katoļu draudzes saime ar Jersikas pagasta jauktā senioru kora “Jersika” koncertu iesāka labdarības maratonu, lai savāktu naudu Līksnas Vissvētākās Jēzus Sirds katoļu baznīcas unikālo ērģeļu restaurācijai.
Diriģentes Anitas Gavares un draugu mūziķu atbalstīti, koristi priecēja ar garīgām dziesmām un Dziesmu un deju svētku repertuāra “pērlēm”, kā arī lasīja dzeju, bet līksnieši un ciemiņi pateicās ar aplausiem un ziediem.

Raitis Banga – skaļākais lasītājs

30. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē norisinājās Nacionālo skaļās lasīšanas sacensību fināls. Tajā piedalījās 30 reģionālie lasīšanas čempioni no visas Latvijas, lai sacenstos par nacionālā lasīšanas čempiona titulu. Ludzas novadu šajās sacensībās pārstāvēja Ludzas pilsētas vidusskolas 6.a klases skolnieks Raitis Banga. Viņš lasīja fragmentu no Rutas Skrebeles grāmatas “Palaidnību karaļa Jāņa B. dienasgrāmata”. Šīs grāmatas izvēle nebija nejauša.

Kārsavā darbību uzsāk mārketinga un komunikācijas studija “Sistering”

SIA “Sistering” ir jauna radošā studija Latgalē, kuru ir dibinājušas māsas Marta Vorkale un Katrīna Ločmele (attēlā). Uzņēmuma mērķis ir attīstīt mārketinga un komunikācijas pakalpojumu piedāvājumu vietējā tirgū, tādējādi stiprinot Latgales novadu uzņēmumu vizuālo identitāti un konkurētspēju.
Mūsdienās ikviena produkta vai pakalpojuma veiksmīga pārdošana ir balstīta uz kvalitatīvu produkta vizuālo izskatu, stāstu, komunikāciju un uzņēmuma tēlu kopumā. SIA “Sistering” radošā studija sniedz pamata komunikācijas, grafiskā dizaina un mārketinga pakalpojumus.  

Aizkalnes pagasta Daugaviešu kapos notika talka

27. septembrī Aizkalnes pagasta Daugaviešu kapos notika kapu sakopšanas talka. Talka notika sadarbībā ar Aizkalnes pagasta pārvaldi. 
Tika savākti neatbilstošās vietās izmestie atkritumi (sveču trauki, stikla lauskas, puķu podi, vāzes, plēves, plastmasas maisi u.c.), zāģēti un dedzināti zemie un nokaltušie tūju zari, atbrīvotas kapu kopas no aizaugušajiem krūmiem un sagrābti gruži. Tāpat arī no takām tika novākti satrunējušie koku celmi un salabotas akas durtiņas.

Lapas