Sestdiena, 07.marts
Vārda dienu svin: Ella, Elmīra
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.
Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Jau desmit godu Reigā dorbojās folklorys kūpa “Ceidari”, kurā apsavīnuojuši Reigā i apleicīnē dzeivojūši latgalīši. Niu, reizē aicynojūt iz koncertim 2. novembrī Reigā i 4. novembrī Bolvu nūvoda Bierzpilī, kūpa izdavuse digitalū albumu “Dzīduotumi, ļustātumi”, kas veļteits Bierzpiļs pusis dzīduotuojim i jūs dzīsmem.
Muosa kubulā. – Vosorys vysus trejs mienešus tykom syutāti pi babys i dzeda iz Sakstagolu – es, jaunuoka muosa i bruolāns nu Reigys. Myusim dzeraunē beja īsauka “Makss i Morics” (biļdē: Morics – Santa, Makss – Māris). Maņ beja godi 8, bruolānam 9, i vysu laiku vajadzēja dasavērt divgadeigū muosu. Myusim beja juoīt iz viļcīņi “Reiga–Zylupe”, kas pīstuoja Sakstagolā, jo reizi mienesī atbrauce bruolāna mama i kū garšeigu atvede. Bet mes tok navarom iz staceju tūs kilometrus īt, jo mozais kļuts leidza valkās. Dzedam zam leita beja salyktys leluos ola bucys, lai izmierkst.
26. oktobrī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes struktūrvienībās Balvos, Ludzā, Rēzeknē, Krāslavā, Preiļos, Līvānos un Daugavpilī, informatīvajā kampaņā "Iedzīvotāju izglītošana par rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem" norisinājās konkurss autovadītājiem.
Rēzeknes novadā pie Adamovas ezera uzstādīti unikāli, vairāk nekā piecus metrus augsti arhitekta Inta Pujāta radīti vides objekti “Oduma meitys” (Ādama meitas). “Šis ir mans veltījums tiem, kas devušies pasaulē laimes meklējumos. Oduma meitys ir kā gaismas simbols ceļam mājup,” uzsver arhitekts Ints Pujāts. Objekta tēli rada emocionālu pārdzīvojumu – sieviešu figūras rokās tur izgaismotu elementu, simbolizējot Mēness gaismu un ceļu caur tumsu.
Tradicionālās makšķerēšanas sacensības spiningošanā, ko organizē sporta klubs “Latgols” sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību, šogad notika 28. oktobrī. Sacensībās piedalījās 44 dalībnieki, tostarp arī divas dāmas. Dalībnieki vērtēti gan komandu kopvērtējumā, gan nominācijās “Lielākā līdaka”, “Lielākais zandarts” un “Mazākā zivs”.
22 komandu kopvērtējumā 3. vietu ieguva komanda “Piekrastes” (Gundars Rullis un Mārtiņš Miķelsons), 2. vietā ierindojās komanda “Logistika” (Nauris un Oļegs Molčanovi), 1. vietu ieguva komanda “Ribakopi” (Dmitrijs Jurkevičs un Jurijs Baranovskis).
Klimata un enerģētikas ministrija iecerējusi klimata mērķu vārdā veicināt vecu mežu izciršanu, bet tas būtu neprāts, uzskata Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Šoreiz labdarības pasākumā saziedota nauda grūtībās vai nelaimē nonākušiem cilvēkiem
20. oktobrī Riebiņu kultūras namā notika labdarības pasākums “Lūgšanu brokastis”.
Dažādu nozaru cilvēki, Viduslatgales pārnovadu fonda komandas un atbalstītāju sapulcināti, gan uzrunās un sarunās uzsvēra lūgšanas un miera nozīmi paša dzīvē un pasaulē, gan klausījās dzīves virsmērķi atradušo cilvēku liecības un novadnieku un ciemiņu koncertu. Tika saziedoti 4065 eiro grūtībās vai nelaimē nonākušajiem Preiļu un Līvānu novada iedzīvotājiem.
Sevis un savu sakņu apzināšanās sākas ar savas skolas vēstures izzināšanu. Šogad Rēzeknes pamatskola-attīstības centrs (šis nosaukums no 2016. gada) svin 100. jubileju. Nosaukumi skolai ir mainījušies, bet būtība palikusi – palīdzēt bērniem ar speciālajām vajadzībām.
Ienākot Rēzeknes pilsētas Bērnu bibliotēkā, uzreiz var pamanīt košu augļu, dārzeņu, ogu un sēņu izstādi. Tā piesaista uzmanību, aicinot aplūkot tuvāk rudenīgās (un ne tik rudenīgās) dabas veltes. Bet, kad pienāc klāt, tevi sagaida pārsteigums, jo saproti, ka viss, ko redzi, ir uzadīts! Lielāks dārzenis vai maza oga – visi adījumi ir rūpīgs un precīzs darbs, kas atspoguļo konkrēto dabas velti. Jā, tieši tik pārsteidzoša ir smiltenietes Ilzes Hakas adījumu izstāde “Kas aug tuvās un tālās zemēs?”, kas bibliotēkā apskatāma līdz oktobra beigām.
AS APF Holdings (APF) grupā ietilpstošais uzņēmums SIA “Preiļu putni”, kas nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu cita APF grupas uzņēmuma – SIA “Alūksnes putnu ferma” vajadzībām, no Preiļu novada pašvaldības ir pieņēmis ilgtermiņa nomā pašvaldības uzbūvētu ēku ar aptuveni 1500 m2 platību, kas tagad tiks pielāgota cāļu audzēšanai līdz dējējvistu vecumam. APF šīs jaunās fermas izveidē ieguldīs 1,7 miljonus eiro un paredzams, ka šis projekts pilnībā darbu uzsāks nākamā gada trešajā ceturksnī.
