Pirmdiena, 13.jūlijs
Vārda dienu svin: Margarita, Margrieta
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
22. februārī Augšdaugavas novada Višķu pagastu apciemoja delegācija no Krāslavas novada, lai smeltos pieredzi automatizētu katlumāju darbības jomā. Višķu pagastā jau vairākus gadus darbojas divas automatizētas katlumājas, kas apkurina gan pašvaldības iestādes, gan pagasta dzīvojamo fondu.
Preiļu novada bērnu un jauniešu sporta skolas audzēkņiem ir medaļu birums Latvijas čempionātā U16 vieglatlētikā, kas notika 22. un 23. februārī Rīgā.
Galda teniss Preiļu novadā ir populāra sporta disciplīna, kuru vairāk nekā 30 gadus popularizē Preiļu novada bērnu un jauniešu sporta skolas treneris Anatolijs Isajevs ar kolēģiem. Šīs skolas galda tenisisti ir izcīnījuši daudzas godalgas Latvijas un starptautiskās sacensībās, un šogad Anatolija audzēknis, arī galda tenisa treneris Aleksandrs Pahomovs saņēma Preiļu novada 2023. gada “Sporta laureāta” Gada sportista balvu. Sarunā “Vietējai Latgales Avīzei” Anatolijs daudzreiz uzsvēra, ka galda tenisisti katru godalgu nopelna ar smagu treniņu darbu un vēlēšanos augt meistarībā.
23. februārī Ozolaines tautas namā norisinājās “2. Čangaļu saīts ci olimpiade”, dalību kurā bija pieteikušas piecas komandas, kā arī tika godinātas saimnieces, kuras bija iesūtījušas receptes 2023. gadā tapušajai e-grāmatai.
Uzņēmēji un draugi finansēja sporta formas Preiļu boksa klubam “13Th Round”.
Šī kluba īpašnieks un treneris Raimonds Šņepsts pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka visiem boksa kluba bērniem un jauniešiem T-krekli ir pa brīvu, bet kluba izlases trim sportistiem, kuri piedalās sacensībās, ir pilna forma (sporta tērps, hūdijs, sporta bikses, ziemas cepures). To visu sponsorēja Aleksejs Tarasovs (SIA “Tevale”), Gvido Elksnis (“Lords of Liquids”) un Agris Zīmelis.
23. februārī Preiļu novada Bērnu un jauniešu centra komanda organizēja Preiļu novada vokālās mūzikas koncertu–konkursu “Balsis 2024”.
Šī centra Facebook lapā teikts, ka piedalījās astoņi vokālie ansambļi no Preiļu 1. pamatskolas, Salas sākumskolas, Aglonas vidusskolas mācību vietas Rušona, Galēnu pamatskolas, Preiļu novada Bērnu un jauniešu centra, Riebiņu vidusskolas un soliste Marta Vaivode no Preiļu 2. vidusskolas.
Limbažnieku Madaras un Māra Garklāvu ģimenē aug trīs bērni – Leons, Augusts un Ādams. Ģimene dabai draudzīgāk cenšas dzīvot jau sen, un Madara piekrita ar mums dalīties pieredzē, kas var iedvesmot arī citus.
Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.
Pierastajiem šķiroto atkritumu konteineriem nu pievienojies brūnais, kurā liekami tikai bioloģiskie atkritumi. Ja tajos tiks mests neatļautais, biokonteinerus izvedīs saskaņā ar sadzīves atkritumu tarifu, kas ir augstāks nekā šķirotajiem.
Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl.
20. februārī Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, lai pārrunātu aktuālo reģionos un valstī.
