Otrdiena, 24.februāris
Vārda dienu svin: Diāna, Dina, Dins
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Biedrības “Mūsmājas” saime sadarbībā ar dabas vides estētikas speciālisti Sanitu Loginovu, kura darbojas biedrībā “Puķuzirnis”, 29. augustā lauku sētā “Laipas” (Preiļu pagasts) veidoja krāsainas smilšu gleznas.
Augšdaugavas novada iedzīvotāji, kuru īpašums cieta dabas stihijā 7. augustā, saņem pašvaldības kompensācijas. Vienreizējās kompensācijas lielums ir līdz 3000 eiro, ja jumta atjaunošanas viena kvadrātmetra izmaksas privātā vai daudzdzīvokļu mājā nepārsniedz 20 eiro
Krāslavā baseinā uzstādīts īpašs pacēlājs – krēsls apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, rakstīts interneta lapā www.kraslavasvestis.lv.
To var izmantot krāslavieši un viesi, lai peldētu lielajā vai mazajā peldbaseinā. Pacēlājs peldētāju ieceļ baseinā, un tur viņš var gan peldēt, gan saņemt ūdens masāžu. Tāpat baseina apmeklētāji ar kustību traucējumiem var nomazgāties dušā un apmeklēt tualeti, jo arī šīs telpas ir pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
1. septembrī Krāslavā Mazā Tirgus iela uz dažām stundām bija pārveidota par Radošo kvartālu “Īla” (lataliešu val. – iela).
Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Inga Goldberga pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka idejas autori ir Krāslavas radošo cilvēku grupa un ka šis pasākums ir jauna kultūrnorišu tradīcija novadā, kuru ierosinājuši paši iedzīvotāji. “Man ir milzīgs prieks, ka krāslavieši ir aktīvi un radoši un ka ir iedibināta viena laba, radoša tradīcija – radošais kvartāls “Īla” Tirgus ielā Krāslavā”, teica I. Goldberga.
Kristīne Ģēģere stādaudzētavā “Ludzas rozes” aprūpē asteru dārzu, kas aizņem veselu hektāru zemes un kurā iestādīti aptuveni 100 000 asteru stādu. Kristīne ar puķu audzēšanu nodarbojas jau teju 30 gadus, lielākoties priekšroku dod vasaras puķēm. Te aug gan dālijas, gan cinnijas, gan rozes, bet šogad visvairāk izceļamas tieši asteres.
Ar 2. septembri ir atcelti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, kas tika noteikti saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Vienlaikus līdz 31. oktobrim jāturpina mizgrauža ierobežošanas un egļu mežaudžu aizsardzības pasākumi visā Latvijā.
Kopas “Dzīves virpulī” saime dejā apvienoja Preiļu novada un citu reģionu, kā arī ārvalstu draugu kolektīvus
26. un 27. augustā Preiļu novada Vecvārkavas estrādē un Rožkalnu kultūras nama laukumā notika Starptautiskais senioru deju festivāls “Mēs bijām trīs māsiņas”.
Pirmajā dienā pēc svētku gājiena senioru deju kopas “Dzīves virpulī” (Rožkalni), “Odziņas” (Vārkava), “Brūklenājs” (Preiļi), “Orhi-deja” (Aglona), “Skinija” un “Gaja” no Lietuvas, “Sjugiskuld” un “Pjaripidi” no Igaunijas dejoja valšus, tautas dziesmu dejiskās apdares un mūsdienīgas dejas.
Viduslatgales pārnovadu fonds sadarbībā ar biedrībām “Sabiedriskais centrs “Aizkalne”” un “Sabiedriskais centrs “Smelteriešu cimdiņš”” no 4. līdz 30. septembrim pagastu iedzīvotājiem piedāvā iesaistīties Lauku labumu brīvbodēs.
Lauku labumu brīvbode nav gluži parasta bode. Te nav ikdienas garantēta preču pieveduma un cenas. Brīvbode ir pašu iedzīvotāju veidota un uzturēta labdarības vieta, kur cilvēki var atdot, mainīties, sarunāt rudens ražas augļus – to, kas izaudzis uz lauka, dārzā, kas ievākts mežā un bišu dravā.
26. augustā Bauskas pilsētas stadionā notika 9. Latvijas čempionāts vieglatlētikā, kurā tikās Latvijas vecmeistari.
22. augustā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš tikās ar jaunajiem Daugavpils sportistiem – Anastasiju Jakovļevu un Maksimu Vasiļonoku, lai sveiktu viņus ar panākumiem Eiropas mēroga sacensībās.
No 2. līdz 10. jūlijam Kišiņevā, Moldovā norisinājās Eiropas čempionāts jauniešiem, kurā svarcelšanas sacensībās U15 vecuma grupā 2. vietu izcīnīja daugavpilietis Maksims Vasiļonoks. Par augsto rezultātu šajās sacensībās jaunais sportists saņēma pašvaldības naudas balvu 1707,00 eiro apmērā, bet viņa treneris Ainārs Rundzāns – 853,00 eiro.
