Ceturtdiena, 27.augusts
Vārda dienu svin: Alens, Jorens, Žanis
Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.
ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.
Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Jau septiņus gadus Maltas Bērnu un jauniešu centrā ik gadu aprīlī īpaši tiek aktualizēta novadmācības tēma, un šogad uz Latgales un latgaliešu rakstu valodas vēstures un jauninājumu iepazīšanas pēcpusdienu nolēmām uzaicināt Maltas aktīvo sieviešu klubiņa “Maska” dalībnieces. Tā nu šoreiz iestādes nesen atjaunotajā zālē pulcējās pat triju paaudžu latgalieši, apliecinot, ka Maltā arī seniori ir domātgriboši, zinātkāri un radoši!
18. aprīlī Preiļu 2. vidusskolā uz diskusiju “Mežiem būt!” un radošajām darbnīcām pulcējās jaunieši no četrām Preiļu novada skolām. Bija pārstāvētas komandas no Preiļu 1. pamatskolas – 8.–9. klašu skolēni, no Riebiņu vidusskolas – 8.–9. klašu skolēni, no Aglonas vidusskolas – 8.–9. klašu skolēni, kā arī divas komandas no Preiļu 2. vidusskolas – 8. un 11. klases skolēni. Piedaloties “Erasmus +” jauniešu līdzdalības projektā “Vērtību mežs”, pasākumu organizēja jaunieši no Preiļu 2. vidusskolas.
Pie Biķernieku pamatskolas top skulptūru dārzs. Tas atradīsies starp skolu un dīķi.
Biķernieku pamatskolas direktors Aleksejs Mackevičs pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka jau radīta pirmā skulptūra, kurai skolēni domā nosaukumu, un, iestājoties siltam un saulainam laikam, skolēni veidos suņa skulptūru.
Preiļu Galvenajā bibliotēkā turpinās projekts “Bibliotēka senioriem”, un šoreiz Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Ilga Lozda kopā ar kolēģēm sagatavoja daudzas spēles.
Lielformāta digitālajā spēlē “Preiļi” tika griezts laimes rats. Klātesošie seniori gan iedziļinājās bibliotēkas vēsturē, gan uzzināja par ievērojamiem novadniekiem un pasākumiem, kas notiek tieši bibliotēkā, gan par mūsdienu aktualitātēm, atbildot uz daudzajiem jautājumiem.
20. un 21. aprīlī Alūksnē notika XXI Starptautiskais džudo turnīrs, kurā pulcējās vairāk nekā 500 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Somijas džudo klubiem, tostarp biedrības Cīņas klubs “Ludza” (sadarbībā ar Dinamo Lat dalībniekiem).
19. aprīlī Ludzas Novadpētniecības muzejā atklāta izstāde “IR LAIKS”, kurā skatāmi Marka Sedlerova, Jāņa Malakova un Ineses Kazinieces darbi.
Marks Sedlerovs – drosmīgs un talantīgs zēns, kurš piecu gadu vecumā jau var atklāt savu skatījumu uz pasauli.
Jānis Malakovs – talantīgs jaunietis, kurš paralēli augstajiem panākumiem sportā turpina sevi pilnveidot arī mākslā.
Inese Kaziniece – skolotāja J. Soikāna Ludzas mākslas skolā – vietā, kur bērni uzplaukst. Māksliniece, kas sevī jūt aicinājumu savos darbos paust Dieva mīlestību un liecināt par viņa darbiem savā dzīvē.
12. aprīlī Daugavpilī Zemkopības ministrijas pārstāvji uzrunāja Latgales lauksaimniekus, stāstot par Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas, budžeta un citām aktualitātēm.
Lauksaimniekiem bažas par Eiropas Zaļo kursu un poļu produktiem
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Daugavpils valstspilsētā un Augšdaugavas novadā
Augšdaugavas novadā tiks veidotas 10 pagastu apvienības. To paredz grozījumi Augšdaugavas novada pašvaldības nolikumā, kas tika apstiprināti pašvaldības domes 11. aprīļa sēdē.