Piektdiena, 24.jūlijs
Vārda dienu svin: Krista, Kristiāna, Kristiāns, KristīneKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
“…jo lelais tīsnesis, kod navīn nuoks
Un vysus cylvākus iztīsuot suoks,
Tys napraseis, cik daudz tu žāloji sevi,
Bet cik daudz mīlesteibys ūtram devi”
/Dzierksteņa/
Teju visi rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir iznīkuši, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki.
Graudkopības kooperatīva “VAKS” priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka Vidzemē un Latgalē 80–90 % no rapšiem aizvadītās ziemas laikā ir iznīkuši. Viņš skaidro, ka situācija uz laukiem ir slikta, un rapša raža ir ļoti cietusi, kā arī pavasara sējas darbus līdz Lieldienām netiek plānots sākt.
19. martā, tradicionālajā “Rēzeknes novada uzņēmēju dienā”, jau 12. reizi notika konkursa “Rēzeknes novada uzņēmums” nominantu godināšana, šogad sveikti 19 dažādu nozaru uzņēmēji septiņās nominācijās.
Atzīmējot 3td e-GRĀMATU bibliotēkas www.3td.lv 5 gadu jubileju, 15. martā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā “Zeimuļs” notika diskusija “Kā nēsāt pustūkstoti grāmatu kabatā?”. Pasākuma apmeklētāji bija Rēzeknes kultūras un izglītības darbinieki, kā arī citi interesenti.
Viņš atzinīgi novērtēja slimnīcu personāla spēju nodrošināt pakalpojumus reģionos un mūsdienīgo aprīkojumu
Kā jau minējām laikraksta iepriekšējā numurā, 13. un 14. martā Latgali reģionālajā vizītē apmeklēja veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Pirms 75 gadiem 1949. gada 25. martā Latvijas tautai atkal bija jāpiedzīvo izvešanas. Atceroties represētos novadniekus, 16. martā Pelēčos notika pasākums “Vēl sāpēs ilgi”.
Meiteņu līderības programmas “Future Heroes Latvia” ietvaros piecas ambiciozas skolnieces ir izveidojušas projektu “Mācies strādāt”, kuras pašlaik aktīvi pilnveido mājaslapu www.maciesstradat.lv ar skolēnu vasaras un brīvprātīgā darba iespējām, kā arī noderīgiem padomiem no speciālistiem par to, kā pareizi, piesakoties darbam, rakstīt CV un sagatavoties intervijām. Katru mēnesi tiek rīkotas interaktīvas darbnīcas, viena no pēdējām tika veltīta tematam “Finanšu pratība” un norisinājās SEB Inovāciju centrā.
8. februāra vakarā TV programmā LTV1 visi varēja vērot raidījuma “Tas notika šeit” 5. sezonas pirmo raidījumu, kas bija veltīts Vaboles pagastam. Trīs vēsturnieki, Inna Gīle, Gatis Krūmiņš un Uldis Neiburgs, raidījuma vadītāja Dāvida Ernštreita vadībā meklēja un pētīja trīs vēsturiskus stāstus – par Vaboles muižas Bezroku princi jeb Ireneju Plāteru-Zībergu, par Mariāņu tēvu un Skrindu dzimtas pārstāvi Benediktu Skrindu, kā arī noslēpumaino Vaboles kūdras purvu.
Jau tuvākajā laikā Daugavpils valstspilsētas pašvaldība slēgs sadarbības līgumu ar Latvijas Piļu un muižu asociāciju, tādējādi veicinot Daugavpils cietokšņa kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, attīstību un popularizēšanu. Šādu lēmumu deputāti pieņēma Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes sēdē.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) “Klīversalas” zālē Latvijas kultūras kanona konkursa finālā tikās 14 skolu komandas, lai prezentētu īstenotās iniciatīvas un aktivitātes, kas tapušas, izvēloties jauniešiem būtiskas kultūras kanonā iekļautas vērtības, kuru saglabāšanu apdraud mūsdienu ekonomiskās, sociālās, drošības vai vides krīzes izpausmes. Arī Krāslavas ģimnāzijas jaunieši piedalījās konkursā.
