Otrdiena, 07.aprīlis
Vārda dienu svin: Helmuts, Zina, Zinaīda
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.
Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Mežā braucieja. – Pošā meža vydā beja lela i dīzgon dziļa bedre. Kōjom tū varēja apīt pa šauru stidzeņu, a ar zyrgu voi kaidu cytu braucamū mete lelōku leikumu. Tok tys na deļ mans. Es ar vacōkō brōļa "Minskeņu" kratiejūs pa kūku saknem, šaļtim atsaspardama pret kaidu apsis voi bārza stumbru. Pōrbīdieju sābru puiku. Biļdē – es, bet ar itū traktoreiti gon naasu braukuse. (Līvija Smirnova - biļdē)
Degustācijā nosaka gaļas mīkstumu, krāsu, garšu, šķiedrainību. Šīs īpašības ir atkarīgas no dzīvnieku šķirnes, gaļas marmorējuma (intramuskulāro tauku daudzuma, ēdināšanas un citiem faktoriem. Lopkopības pārraugs Dzintars Rancāns apskata gaļas taisnā muskuļa šķērsgriezumu un vērtē, kura šķirne labāka.
Cepameļļa pārtop degvielā
To, cik liela ir tekstilizstrādājumu ražošanas un atkritumu ietekme uz vidi, Eiropas Parlaments atgādina vairākkārt, tomēr tekstila atkritumi atkal un atkal nonāk poligonos. Ātrā mode un tirgotāju atlaides noteikti nesamazina vēlmi iegādāties ko jaunu, veco iemetot atkritumu urnā. Lai situāciju vērstu uz labu, der aizdomāties par to, kā tikt pie kā jauna, uz veikalu nemaz neejot.
Saskaņā ar eirobarometra aptaujas datiem 77 % patērētāju Eiropas Savienības valstīs labprātāk labotu nopirktās preces, nevis pirktu jaunas. Tomēr tās visbiežāk jānomaina vai jāizmet remonta izmaksu un servisa trūkuma dēļ. "Salabot var gandrīz visu, bet dažkārt tas gluži vienkārši nav rentabli," saka SIA "Akmela" meistars Nikolajs Ismailovs.
Viena no jauniešu biznesa idejām, ko projekta "Inovāciju granti Liepājas studentiem" (IGLS) ciklā šoruden eksperti atzina par veiksmīgām, bija Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņa Enrika Kalna un Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas audzēkņa Žaņa Bruča-Meira komandas "Green@DEPO" pudeļu vākšanas kastu prototipi. Tādas kastes, pēc puišu domām, noderētu publiskās vietās un pasākumos, kad nezini, kur īsti likt izdzertā dzēriena pudeli.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rēzeknes biznesa inkubators ir palīdzējis daudziem Rēzeknes valstspilsētas un Balvu, Rēzeknes un Ludzas novada cilvēkiem izveidot savu uzņēmumu vai attīstīt jau esošu biznesu. Šī inkubatora vadītāja Skaidrīte Baltace pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, kā arī maza ideja var pāraugt lielā veiksmes stāstā.
18. novembrī, svinot Latvijas 105. dzimšanas dienu, Preiļu novada kultūras centrā ar Preiļu novada domes Goda zīmi “Par nopelniem Preiļu novada attīstībā” un Atzinības rakstiem sumināja šī novada čaklos darītājus.
Apbalvošanas ceremoniju ievadīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča videouzruna, Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieces Inetas Anspokas apsveikums un kopīga valsts himnas dziedāšana. Apbalvojumu “Preiļu novada Goda pilsonis” saņēma skolotāja Eleonora Bleive, viņa tika sumināta iepriekš, taču uz lielā ekrāna varēja vērot apsveikšanas videoierakstu.
Daugavpils Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Rita Murāne-Rutka godalgota ar Latvijas Universitātes Ekselences balvu un British Council pārstāvniecības Latvijā Atzinības rakstu par izcilu pedagoga darbu un ieguldījumu angļu valodas apguves veicināšanā Latgalē. Šo balvu pasniedza 8. novembrī šī konkursa finālā, kur angļu un vācu valodas skolotāji vadīja stundu par tēmām “Mana dzīvesvieta” un “Kultūra un es”.
17. novembrī svinīgā pasākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 20 nominantiem tika pasniegta Draudzīgā aicinājuma fonda balva “Par mūža ieguldījumu izglītībā”.
Starp nominantiem arī Dricānu vidusskolas pensionētā skolotāja Regīna Ārmane (attēlā), Varakļānu vidusskolas angļu un vācu valodas skolotāja Ieva Mozga un Balvu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Anita Kamendere.
