Mīluļa CV

Kad pagāja gads kopš labākajos medību laukos aizgāja mūsu ģimenes mīlule taksīte Kerija, mēs sapratām, ka esam gatavi paņemt citu suni. Bērni ļoti vēlējās mīluli, dēls sakrāja naudu, un mēs nopirkām kucēnu. Tā kā dēls ir futbolists, sunim bija lemts futbolista vārds, un tam bija jābūt Ronaldo. Suņuks jau no dzimšanas bija ar raksturu un uz Ronaldo nereaģēja vispār, un tad, kad kāds viņu pasauca Messi – uzreiz atsaucās un sāka vicināt ar asti.

Vispār es grasījos pastāstīt par vienu kazu. Es pat teiktu – par Kazu. Ar lielo burtu. Par Kazu Ragaino. Bet tā kā šis ir nešķirams pāris, tad atsevišķi viņu nofotografēt neizdevās. Tad nu es jums pastāstīšu par abām, jo arī otra ir pelnījusi pieminēšanu. 

Mince, kā jau riktīga lauku māju saimniece, apstaigā teritoriju, priecājas par saulīti un tuvojošos pavasari. Kad iebraucu pagalmā, Mince priecīgi skrien pretī apsveicināties.

Katrā stallī ir savs īpašais zirgs, un pie mums tas noteikti ir Talismans. Maziņš zirdziņš ar milzīgi lielu sirdi un dvēseli, kurš dzīvo pie mums jau 21 gadu. Viņš ir skolotājs visiem mūsu mazajiem jātniekiem, viņš māk apburt bērnus un viņu vecākus pasākumos, viņš māk būt spēļu biedrs. Talismans padara mūsu dzīvi gaišāku.

Jātnieku sporta kluba “Gaita” saime Bebrenē 

Foto no “Gaitas” arhīva
 

Ričijs dzimis 2024. gada 5. maijā, un mūsu ģimenē viņš ieradās 15. jūlijā – tieši dienu pirms mūsu jaunākā dēla trešās dzimšanas dienas, kas ir 16. jūlijā. Tā bija īpaša un ļoti gaidīta dāvana, jo dēlam vienmēr ir patikuši mīkstie lācīši un kaķīši. Šoreiz sapratām, ka ir laiks īstam murrājošam draugam.

Mūsu Monai aprīlī būs jau deviņi gadi. Lai arī izturas tāpat kā vienmēr, sirmā bārdiņa tomēr nodod vecumu. Un atkal būs jāizdomā kāds gards pārsteigums, jo tādu mēs viņai sagādājam katrā dzimšanas dienā (Monas torti, milzu kaulu, veselu doktordesu utt.).

Dažkārt ir tā, ka gribas kliegt. Aiz pārguruma, nespēka, sāpēm un šķietamas vientulības. Es zinu, ka tā ir arī citiem, kuri savu sūri grūti nopelnīto ziedo, lai palīdzētu tiem, kuri cieš. Itin bieži mēģinot izraut no diennakts divdesmit piekto stundu.

Mana mīļākā mājas iemītniece ir kaķene vārdā Skaja. Viņa ir īsta dāma – skaista, zinātkāra, atraktīva, gudra un ar savu raksturu. 

Tā “ģīmjgrāmata” (Facebook) ir viena varena lieta – atliek man ielīst manas līdzdzīvotājas Ainas nevērīgi pievērtā skapja plauktā, kā prese par mani atkal sāk interesēties.
Laipni atgādināšu – mani sauc Tince, aprīlī man būs 11 gadu, kas pielīdzināmi cilvēka 60 gadu vecumam, tā ka man jāsvin sava veida jubileja, turklāt – būšu kļuvusi vecāka un viedāka par savu līdzdzīvotāju.

Kaķītei Megijai ir 13+ gadi. Viņu uzdāvināja manai mammai mazmeita (mana brāļa vecākā meita) ar vīru. Nosaucām par Megiju, jo kādreiz manai mammai viņas mazmeitiņu bērnības laikā bija skaists, gudrs runcis Megijs.
Nu jau septiņus gadus kaķītei Megijai ir cita saimniece un draudzene, un tā esmu es.