Jaunumi

Abonē tagad!


No kiberdrošības līdz mākslīgajam intelektam: Daugavpilī diskutē par digitālo nākotni pierobežā

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Vietējā” iesaistās mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanas projektā

SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.

Preiļu florbolistiem divas 2. vietas sacensībās

19. un 26. martā Maltā notika Latgales reģiona skolu 8.–9. un 6.–7. klašu florbola sacensības. Tiesības pārstāvēt Preiļu novadu Latgales reģiona skolēnu sporta spēļu sacensībās florbolā ieguva Preiļu 1. pamatskolas komandas.
8.–9. klašu grupā 2. vietu izcīnīja Preiļu 1. pamatskolas komanda (skolotājs Ilmārs Madelāns), 6.–7. klašu grupā 2. vietu ieguva Preiļu 1. pamatskolas komanda (skolotājs Jānis Ondzuls), informē Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas sporta metodiķe Viktorija Neištadte. 

Pēc idejām – uz Helsinkiem

“Aizvadītas četras darba dienas pēc atgriešanās no viesmīlīgās Somijas, kur “Nordplus Junior” projektā no 16. līdz 22. martam tika iepazīts jebkura cilvēka (neatkarīgi no vecuma, garīgās un fiziskās veselības stāvokļa, sociālā statusa, etniskās un valstiskās piederības vai kādas citas “pazīmes”) iekļaušanas modelis Somijas sabiedrībā (no bērnudārza līdz pat veco ļaužu pansionātam), stāsta piedzīvojuma dalībniece PII “Namiņš” vadītāja Inga Loseviča.

Varakļānos restaurēta glezna: “Mihaels Rots” vai “Sv. Ignatijs no Lojolas”?

Par gleznu. Autors nezināms. Nosaukums: jezuīts Sv. Ignācijs Lojola (sākotnēji uzskatīts, ka gleznā attēlots jezuīts Mihaels Rots, kurš 18. gs. darbojies Latgalē, tostarp arī Varakļānos). Datējums: 18. gs. otrā puse. Izmēri: 118,5 x 90,5 cm (pašreizējais izmērs, gleznai iepriekš vairākkārt samazināts izmērs).
2022. gada novembrī Varakļānu Novada muzejam tika uzdāvināta 18. gs. glezna, kura gleznota uz koka dēļiem ar eļļas krāsām. 2023. gada sākumā muzejs iesniedza Valsts kultūrkapitāla fondā projektu, kas tika atbalstīts ar 2000 eiro. 

Lapas