Sestdiena, 06.jūnijs
Vārda dienu svin: Ardis, IngrīdaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Mūzikas nodarbības, futbola spēles treniņi, divritenis, planšete, silto smilšu nodarbības, ABA terapija, mēbeles mācībām – tie ir daži no šī gada bērnu ar īpašām vajadzībām sapņiem un viņu vecāku vēlmēm. Visi vērsti uz to, lai
Preiļu biatlonists Leonīds Valdonis ar divām sudraba medaļām 5 km distancē ar masu startu un 5 km sprintā noslēdza dalību Latvijas čempionātā biatlonā un Baltijas kausa izcīņā biatlonā.
Atminoties sirsnīgo 1. marta labdarības koncertu Vijas atlabšanai, gribam teikt milzu PALDIES visiem pasākuma dalībniekiem, ziedotājiem, atbalstītājiem un līdzjutējiem!
9. martā sirsnīgā gaisotnē sievietes tika aicinātas atcerēties, ka dzīvē bez pienākumiem un ikdienas skrējiena rutīnas jābūt arī vērtīgiem un iedvesmojošiem mirkļiem, veltītiem pašām sev.
No 5.–10. martam Parīzē (Francija) norisinājās Eiropas čempionāts ratiņpaukošanā. Čempionātā piedalījās vairāk nekā 100 sportisti no 15 dažādām valstīm.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumu par Diānas Soldānes iecelšanu Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Vienības nams” vadītājas amatā.
“Narvesen” franšīzes ņēmēja Daugavpilī Ilona Kokina ar ziedojumu atbalstījusi Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolu – ziedojuma summa, kas iegūta kā naudas balva iekšējā franšīzes ņēmēju konkursā “Vietējie līderi”, novirzīta jaunu mūzikas instrumentu iegādei, raksta www.daugavpils.lv.
Ir izskanējuši mazie dziesmu svētki Ludzā. Kultūras nama direktore Valentīna Razumovska pateicas visiem, kas mēroja tālākus un tuvākus ceļus uz sadziedāšanos koncertā "Mana mīļākā dziesmu svētku dziesma". Paldies par raito dejas soli Ludzas kultūras nama deju kolektīvam "Reizē" un vadītājai Sarmītei Stapulei.
5. martā Balvu Centrālajā bibliotēkā tika svinēti Ainas Rakstiņas grāmatas “Tilža un tilženieši” atklāšanas svētki. Autore šo grāmatu rakstījusi un Balvu novada Tilžas ciema vēsturi un stāstus par tās iedzīvotājiem apkopojusi daudzus gadus, strādājot par vēstures skolotāju Tilžas skolā. Daudzu gadu neatlaidīgs darbs ir vainagojies ļoti vērtīgā un izzinošā vairāk kā 300 lappušu biezā grāmatā.
– Mes saimē bejom trejs mōsenis. Vacōkō pīskatēja, auklēja i kikuragā nosōja pedeleiti, maņ vysur beja jōīt leidza. Vokorūs, kod mameņa ap lūpenim gōja, Lideņa sādynōja myusus kuknī iz palūdzis i lyka vārōt mōkūņus. Tei beja breineiga spēle, ar acim īnirt dabasūs i īraudzeit mōkūneišu začeiti, kačeiti, eņgeleiti. Šudiņ jaunajōs bazneicōs viers oltora lūgi ļaun acs gremdēt dabasūs i īraudzeit, kai eņgeļu pulki gavilej.
