Piektdiena, 29.maijs
Vārda dienu svin: Maksims, Maksis, Raivis, Raivo
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Šodien, 3. maijā, Latvijā sācies meža ugunsnedrošais laikposms, liecina Valsts meža dienesta (VMD) publiskotā informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu.
Ja estētiskais izskats nav tik nozīmīgs, lapas var noteikti atstāt turpat, kur tās sakritušas, jo tas tikai veicinās dabiskās vides saglabāšanu. Tomēr ir situācijas, kad nokritušās koku lapas, nopļauto zāli, puķu lakstus, nogrieztos krūmus ir jāsavāc un jādomā, kur un kā tos utilizēt.
Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem.
Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas.
Valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” publicējuši karti ar šogad plānotajiem ceļu būvdarbiem. Latgalē plānoti dažādi ceļu darbi – gan asfaltbetona seguma pārbūve, gan asfaltbetona seguma atjaunošana, gan grants seguma divkārtu virsmas apstrāde. Remontēs un atjaunos arī vairākus tiltus. Šie darbi tiek finansēti no Valsts budžeta.
19. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sasauca Valsts prezidenta militārās padomes sēdi Rēzeknē, lai diskutētu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atbalstu pašvaldībām un sabiedroto spēkiem. Padomes dalībnieki Valsts prezidenta vadībā ar vienpadsmit pierobežas pašvaldību vadītājiem pārrunāja Latvijas austrumu robežas militārās aizsardzības nodrošināšanas pasākumus. Vizītes laikā Valsts prezidents tikās arī ar Zemessardzes 3. Latgales brigādes karavīriem un zemessargiem un apmeklēja NBS bāzes Rēzeknē un Lūznavā.
19. aprīlī veiksmīgi noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes organizētais Eiropas atklātais čempionāts muitas kinologiem ar darba suņiem. Ar šo plaša mēroga starptautisko pasākumu noslēdzas projekta “Ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana robežšķērsošanas vietā “Terehova”” īstenošana.
18. aprīlī Preiļu kultūras namā notika tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaude – skate, pošoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncertam “Es atvēru Laimes dārzu”.
Pēc gandrīz trim stundām žūrija, šī deju lieluzveduma mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Dagmāra Bārbale, horeogrāfe Indra Ozoliņa un Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes interešu izglītības metodiķe, Vienības nama deju kolektīva “Pienupīte” vadītāja Inese Zuģicka piešķīra pakāpes.
Jau septiņus gadus Maltas Bērnu un jauniešu centrā ik gadu aprīlī īpaši tiek aktualizēta novadmācības tēma, un šogad uz Latgales un latgaliešu rakstu valodas vēstures un jauninājumu iepazīšanas pēcpusdienu nolēmām uzaicināt Maltas aktīvo sieviešu klubiņa “Maska” dalībnieces. Tā nu šoreiz iestādes nesen atjaunotajā zālē pulcējās pat triju paaudžu latgalieši, apliecinot, ka Maltā arī seniori ir domātgriboši, zinātkāri un radoši!
18. aprīlī Preiļu 2. vidusskolā uz diskusiju “Mežiem būt!” un radošajām darbnīcām pulcējās jaunieši no četrām Preiļu novada skolām. Bija pārstāvētas komandas no Preiļu 1. pamatskolas – 8.–9. klašu skolēni, no Riebiņu vidusskolas – 8.–9. klašu skolēni, no Aglonas vidusskolas – 8.–9. klašu skolēni, kā arī divas komandas no Preiļu 2. vidusskolas – 8. un 11. klases skolēni. Piedaloties “Erasmus +” jauniešu līdzdalības projektā “Vērtību mežs”, pasākumu organizēja jaunieši no Preiļu 2. vidusskolas.
