Pirmdiena, 09.marts
Vārda dienu svin: Ēvalds
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.
Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Līdz 2. februārim iespējams pieteikties diviem atbalsta pasākumiem mežsaimniecības nozarē, aģentūru LETA informēja Lauku atbalsta dienestā (LAD).
Pieejamais finansējums ir 16,9 miljoni eiro. Tostarp 13,5 miljoni paredzēti pasākumā “Ieguldījumiem ilgtspējīgai mežsaimniecībai”, bet 3,4 miljoni – “Atbalstam meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai”.
Saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Valsts meža dienesta ģenerāldirektors līdz 2024. gada beigām izsludina mizgrauža masveida savairošanās situāciju mežā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. augustam vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās būs spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Preiļu novada pašvaldība pieteiks projektu Eiropas struktūrfondu sociālo mājokļu atjaunošanas vai jaunu sociālo mājokļu būvniecības programmai, – to nolēma šī novada domes deputāti 2023. gada pēdējā domes sēdē.
Preiļu novada pašvaldība pieteiks projektu Eiropas struktūrfondu sociālo mājokļu atjaunošanas vai jaunu sociālo mājokļu būvniecības programmai, – to nolēma šī novada domes deputāti 2023. gada pēdējā domes sēdē.
Ar 2024. gadu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūrā “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” darbību uzsācis jauns (kopumā jau 28.) amatiermākslas kolektīvs – vidējās paaudzes deju kopa “Dzimta”. Kolektīvā šobrīd ir 25 dalībnieki, un to vada Inga Žirgule.
No trušiem iegūstam augstvērtīgu gaļu, kažokādas, mēslojumu, pozitīvas emocijas, bet trusis ir ne tikai lauksaimniecības dzīvnieks. Turpinājumā – daudz interesantu faktu par trušiem.
Trusis ir viens no pirmajiem dzīvniekiem, kas pabija kosmosā. Kosmonautu tērpos izmanto trušu dūnvilnas audumu. Viduslaikos Anglijā sivēna un truša cena bija vienāda. Trušu lielās savairošanās dēļ 1418. gadā salas Porto Santo iedzīvotāji bija spiesti pamest to.
Ministru kabinets (MK) 9. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) grozījumus kārtībā, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības, meža vai purva zemes apstrādei un zemes apstrādei zem zivju dīķiem, ieviešot atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu 2024./2025. saimnieciskajā gadā. Grozījumi noteikumos skar arī komersantus, kuri nodarbojas ar naftas produktu marķēšanu, jo ir noteikts cits fiskālais marķieris dīzeļdegvielas iekrāsošanai.
Kamēr vieni rudeņos priecājas par krāsainajiem toņiem kokos, citiem šis smukums sagādā pamatīgas raizes – kur lai liek no kokiem nobirušās lapas? Ja laucinieki rod izeju, mulčējot ar tām apstādījumus vai vienkārši iearot tīrumā, pilsētniekiem lielais savākto lapu daudzums rada problēmas. Ar tām saskārās arī Preiļu pilsētas iedzīvotāji, bet šoruden SIA “Preiļu saimnieks” ieviesa jauninājumu zaļo atkritumu, tajā skaitā arī koku lapu, savākšanai.
Līvānu novada Jersikas pamatskola ir viena no nedaudzajām Latvijas ekoskolu pulkā, kas starptautisko Zaļo karogu 2023./2024. mācību gadā saņēma 17. gadu pēc kārtas. Turēties līmenī nav viegli, atzīst ekoskolas darba koordinatore, bioloģijas skolotāja Modrīte Pinupe. Viņa turpina kustības aizsācējas Jersikā Liliozas Silasproģes centienus bērnos jau no mazotnes ieaudzināt prasmi dzīvot un domāt apkārtējai videi draudzīgi.
Egita Terēze Jonāne
Par sakoptu vidi jārūpējas dienu dienā arī lauksaimniekiem, jo viņu saimnieciskajā darbībā rodas dažāds otrreizējas pārstrādes iepakojums jeb lauksaimniecības iepakojums (plēves, Big bag maisi, ķīmisko līdzekļu, minerālmēslu u.c. šķidrumu kannas). “Vietējā Latgales Avīze” sarunā ar zemniekiem, atkritumu apsaimniekošanas operatoriem un ekspertiem noskaidroja, ka arvien mazāk ir to lauksaimnieku, kuri šo iepakojumu izmestu mežā vai grāvmalā.
