Zinību dienā, 1. septembrī, Līksnas pagastā līksnieši un ciemiņi satikās pasākumā “Par bitem un latgalīšu volūdu”, kas bija veltīts ne tikai bitēm, bet arī poļu priesteru Jozefa Akeleviča un Tomaša Kosovska, kuri kalpoja Līksnas katoļu draudzē, pienesumam latgaliešu rakstu valodas attīstībā.
Pasākumu, kura gaitā Līksnas katoļu draudzes prāvests Jānis Kolns iesvētīja arī abiem pieminētajiem poļu garīdzniekiem veltītu informatīvo stendu pie viņu atdusas vietas Patmaļu kapsētas, rīkoja biedrības “Mūsu Līksna” komanda. Par Jozefu Akeleviču un Tomašu Kosovski stāstīja šī stenda materiālu apkopotāja, kultūrvēsturniece un Skrindu dzimtas muzeja vecākā speciāliste Ilze Ozoliņa. Viņa uzsvēra, ka poļu priesteri labi pārvaldīja latgaliešu valodu un rakstīja grāmatas latgaliski ar mērķi, lai izglītotu tautu. “Ziņas par abiem priesteriem vācām pa kripatiņai, jo ziņas par viņiem ir ļoti skopas. Bet, pieaicinot arī ārvalstu un Latvijas vēsturniekus, vēstures skolotājus, tāpat Ivetu Laurenu un Reini Norkārklu mums izdevās atklāt šo priesteru devumu,” teica Ilze.
Jāiestarpina, ka informatīvā stenda dizainu veidoja Arvis Kluss, bet metāla ietvaru – uzņēmuma “Weld Pro” komanda.
Turpat Patmaļu kapos notika lūgšanu un ziedu nolikšanas brīdis, pēc tam visi devās uz domnīcu-sarunu par bitēm un latgaliešu valodu, kas notika Līksnas kultūras namā. Līksnas, novadnieku un latgaliešu valodas kopšanas jaunajiem izaicinājumiem līksniešus iedrošināja Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētāja Ilga Šuplinska, tāpat viņa aicināja Līksnu un tās mantojumu popularizēt Daugavpilī un citviet Latgalē, sadarbojoties ar citām biedrībām un Daugavpils Universitāti. Biedrības “Mūsu Latgalei” pārstāve un pasākuma vadītāja Gunta Mežule pastāstīja, ka līksnieši vēl septembrī piedalīsies biedrības “Cita Daugavpils” domnīcā un sadarbībā ar tikpat aktīvu Līksnas aktīvo sieviešu apvienību “Saules taka” rīkos Iedzīvotāju forumu. “Šo projektu īstenoja līksnieši un vabolieši. Vēl ir daudz citu ideju, bet līksnieši un vabolieši ir gana stipri un aktīvi, lai tās realizētu,” lepojās Gunta.
Tā kā Jozefs Akelevičs uzrakstījis pirmo laicīga satura grāmatu latgaliešu valodā par biškopību “Eisa mōceiba ap audzeišonu bišu” (1832. g.), tad līksnieši aicināja ieklausīties arī pieredzējušu biškopju – Latvijas Biškopības biedrības Daugavpils nodaļas vadītājas Guntas Somes un Ilzes Puzānes, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta Daugavpils nodaļas vadītāja vietnieces Anitas Juškus – stāstā par bitēm un biškopību. Interesants ir viņu kopīgais vērojums, ka šodienas biškopība nemaz neatšķiras no 18.–19. gadsimta biškopības, kas aprakstīta pieminētajā grāmatā, izņemot dažus digitālos rīkus, bišu produktu sagatavošanas veidus (piemēram, šodien populārs ir krēmmedus) un bišu terapiju. Tāpat viņas atgādināja, ka bišu produkti ir ļoti veselīgi.
Par grāmatu lasīšanas pienesumu katra cilvēka dzīvē atgādināja Līksnas pagasta bibliotēkas vadītāja Elita Poļakova, aicinādama padomāt, vai būtu brāļi Skrindas un viņu pienesums Latgales gara mantu kopšanā, ja nebūtu Jozefa Akeleviča un Tomaša Kosovska.
Klāt bija arī Līksnas apvienības pārvaldes vadītāja Ingūna Novicka un Līksnas pagasta biedrības “Lobs.lv” līdzdibinātāja Egita Terēze Jonāne ar uzsvērumu par līksniešu unikalitāti un čaklumu darīt mazas un lielas lietas savai Līksnai un tās cilvēkiem. “Līksnas iedzīvotāju kopiena ir ļoti aktīva un radoša, esmu lepna, ka esmu piederīga Līksnai un līksniešiem. Arī vabolieši ir aktīvi, arī viņi veido biedrības, lai īstenotu tikpat interesantas idejas,” teica Ingūna.
Tovakar klātesošos ar muzikālu sveicienu sveica Līksnas katoļu draudzes jauniešu Martas un Renāra Kucinu duets. Visi apskatīja Latvijas simtgades ceļojošo izstādi “Stāstu sega” ar maziem apsveikumiem Latvijai un cienājās ar svētku mielastu.
Jāpiebilst, ka pasākums notika ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības “Latgales reģiona attīstības aģentūra” piešķirto atbalstu biedrības “Mūsu Līksnai” projekta “Pasākumu kopums “Latgaliešu rakstu valodas celmlauži Jozefs Akelevičs un Tomašs Kosovskis”” ietvaros.
Pirmajā foto - Jozefam Akelevičam un Tomašam Kosovskim veltīto stendu atklāja Sintija Giptere (no kreisās), Ieva Kudiņa, Jānis Kolns un Biruta Ozoliņa
Pasākumu kuplināja ne tikai līksnieši, bet arī citu novadu cilvēki
Lūgšanu brīdis un ziedu nolikšana poļu priesteru atdusas vietā Patmaļu kapos
Domnīca-saruna par bitēm un latgaliešu valodu
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto