Svētdiena, 15.marts
Vārda dienu svin: Amalda, Amilda, Imalda
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.
Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Pie Rēzeknes novada Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centra “Vecružina” ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem ciemos bija ieradušies Aleksandrs Botošs un Andrejs Adamenko, kuri par DSPC “Vecružina” uzzinājuši biedrības “Taureņa efekts” mājaslapā.
Itymā nedelī pasaulī volda Valentina dīnys nūskaņa, bet cylvākim ir ari cyti īmasli svineibom. Prīca, ka dažim 14. febralī ir ari dubultsvātki. Vīns nu taidim ir eistyns latgalīts sirdī i attīksmē Jezups Kuksa, kurš itymā dīnā atsavēre iz sovim 60 godim, nu kurim jau vaira nakai 20 struodoj AS “Preiļu sīrs”, i juo ikdīna ir celi vysaidūs maršrutūs (niule jis kotru reitu brauc nu Preiļu iz tuolejim Ludzys i Kurosovys nūvodu styureišim), pa kurim pīna upis “atbrauc” iz Preilim. Vaicuots, voi varātu īsadūmuot sevi cytā dorbā, jis nūglauda sova GAZika ruli i soka, ka navar...
10. februārī Sventes vidusskolā notika Latvijas Republikas svarbumbu celšanas sacensības vingrojumos “garais cikls”.
Komanda “Latgales Industriālais tehnikums/ Augšdaugavas novads” sasniedza augstvērtīgus rezultātus. Jaunieši, juniori un pieaugušie izcīnīja augstākās godalgas. Aleksandra Jegorova uzstādīja divus Latvijas rekordus svara kategorijā līdz 53 kg. Diāna Bulaša junioru kategorijā uzlaboja savu iepriekšējo rekordu. Visi komandas “Latgales Industriālais tehnikums/ Augšdaugavas novads” dalībnieki uzrādīja augstākos rezultātus, vairākas zelta, sudraba un bronzas medaļas.
8. februārī septiņi Rudzātu speciālās pamatskolas audzēkņi sacentās Latvijas speciālas olimpiādes (LSO) sacensībās peldēšanā, raksta šīs skolas saime Facebook lapā (Internetā).
Andris Čubrevičs izcīnīja 2., 3. un 6. vietu, Kristīne Babre – 1., 2. un 3. vietu un vēl vienu 3. vietu stafetē, Sergejs Vežausks – 1. un 2. vietu, kā arī 3. vietu stafetē, Markuss Aršanovs – 3. vietu stafetē, Viktorija Paramonova – 3. vietu, Andžela Vežauskite – 2. un 3. vietu un atkārtoti 3. vietu stafetē, bet Jāzeps Babris uzlaboja personīgo rekordu.
9. februārī Saunas pagasta folkloras kopa “Golūda ”organizēja “Bļīņu svātkus”. Šī tradīcija turpinās jau vairāku gadu garumā, kad pirms Lielā gavēņa “Golūda” (vadītājs Aigars Krekels) aicina draugu kopas uz “Bļīņu svātkim” jeb pankūku balli. Uz svētkiem Salas sākumskolas kamīnzālē bija ieradušies gan Preiļu novada, gan Līvānu novada tautas tradīciju kopēji – Saunas pagasta etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica” (vadītāja Anita Fedotova), folkloras kopa “Turki” (vadītāja Terēzija Rubene) un folkloras kopa “Rūtoj” (vadītāja Ilze Valaine).
Preiļi februārī svin dzimšanas dienu, un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja saime savai pilsētai sarūpēja īpašu dāvanu – āra ekspozīciju “Godība. Paspēle. Atspulgi”. To atklāja 9. februārī pie Preiļu pils ar Preiļu himnu un Preiļu 1. pamatskolas saimes apzinātajām teikām par Preiļiem.
Par ekspozīciju stāstīja šī muzeja direktore Tekla Bekeša, Preiļu himnu izpildīja Irēna Kjarkuža, bet teikas par Preiļu nosaukumu, kraukli ģerbonī u.c. stāstīja Preiļu 1. pamatskolas 6. b klases skolēni.
Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.
Nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts" savulaik izstrādāja asociācija "Lauku ceļotājs", un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings "Bērzciema lagūna", kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.
Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums "ilgtspējīgs tūrisms", par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.
Pirmdien, 5. februārī, 16 Latvijas pilsētās lauksaimnieki ar savu traktortehniku izbrauca pilsētu ielās, lai protestētu. Latgalē protests pulcēja lauksaimniekus Rēzeknē un Daugavpilī.
“Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi.
“Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12. februārī esam gatavi doties uz Rīgu,” informē J. Lazdiņš.
