Sestdiena, 12.septembris
Vārda dienu svin: Erna, Eva, EvitaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Kā ziņo biedrība “Mūsu Līksnai”, sadarbojoties ar Līksnas apvienības pārvaldi, viņi īstenoja projektu “Līksnas dīķa krasta līnijas labiekārtošana un niedru pļaušana”.
Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvalde pavasarī iesniedza projekta pieteikumu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstītās Latgales kultūras programmas 2024 projektu konkursā. Projekts “Elizabetes dzejas krājuma bērniem latgaliešu valodā “Dzejūleiši” izdošana” tika apstiprināts.
Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Antra Barkāne informē, ka 22.–24. augustā tika svinēti Zilupes pilsētas svētki.
Straujiem soļiem tuvojas rudens. Dienas kļuvušas īsākas, naktis – dzestrākas, tikai saule pa dienas vidu uzdāvina pa kādam siltam staram. Preiļu novada Pensionāru biedrības valde priekšsēdētājas Marijas Briškas vadībā organizēja pasākumu “Salds kā medus, stiprs kā ķiploks!”. Šis ir laiks, kad notiek medum veltīti pasākumi, pievērsta uzmanība, kad rosinām dalīties ar medu un ķiplokiem.
20. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 561 “Grozījumi Ministru kabineta 08.01.2013. noteikumos Nr. 21 “Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības”” attiecas tikai uz komerckautuvēm un profesionāliem dzīvnieku kāvējiem, nevis uz privātpersonām.
Valsts meža dienests informē, ka no 1. septembra vairs nav spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi vērtīgajās egļu mežaudzēs. Taču aizsardzības pasākumi turpināsies līdz pat 2024. gada beigām.
Šogad vasarāju graudaugu ražas līmenis un kvalitāte ir laba, un atšķirībā no pagājušā gada, kad sējumi cieta no salnām, sausuma, krusas un vētras, laikapstākļi bija optimāli labas graudaugu ražas nodrošināšanai, aģentūru LETA informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji.
Zinību dienā, 1. septembrī, Līksnas pagastā līksnieši un ciemiņi satikās pasākumā “Par bitem un latgalīšu volūdu”, kas bija veltīts ne tikai bitēm, bet arī poļu priesteru Jozefa Akeleviča un Tomaša Kosovska, kuri kalpoja Līksnas katoļu draudzē, pienesumam latgaliešu rakstu valodas attīstībā.
Ap 900 bumbiņu, 68 mantiskie atbalstītāji, 88 balvas, astoņi lielo bumbu ziedotāji un vismaz 45 Preiļu un Līvānu novada sporta, mūzikas un mākslas skolu audzēkņi, kuri saņems ziedotāju stipendijas. Tāda īsumā ir bilance par Viduslatgales pārnovadu fonda desmito Labdarības bumbu ralliju, kurš norisinājās Preiļu pilsētas svētku laikā 24. augustā pilsētas estrādē.
Kā jau iepriekš minēts, Preiļu pilsētas svētki norisinājās no 23. līdz 25. augustam. Šogad svētku devīze bija “Pilnmēness naktī”, programma bija plaša un piesātināta, lūk, neliels atskats uz spilgtākajiem notikumiem.
