Ceturtdiena, 02.aprīlis
Vārda dienu svin: Imgarde, Irmgarde
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.
Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
ASV prezidents Džo Baidens pirmdien vizītē Kijivā paziņoja par jaunu Savienoto Valstu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu dolāru vērtībā.
Ukraiņi visās intervijās pateicas Latvijas cilvēkiem par mājām un atbalstu
24. februārī ar klusuma brīdi un daudziem pasākumiem arī Latgales cilvēki atcerējās Krievijas kara Ukrainā pirmo gadadienu. “Vietējā Latgales Avīze” palūkoja, kā Latgales cilvēki ir atbalstījuši Ukrainas bēgļus.
Sacensību uzvarētāja kopējais noķerto zivju svars – vairāk nekā pieci kilogrami
Dzimtās valodas dienu sagaidot, Latviešu valodas aģentūra apbalvos ikgadējā skolēnu radošo darbu konkursa uzvarētājus. Šoreiz konkursa tēma bija “Valoda dzīvo, ja Tu tajā runā”.
Lietpratība jeb kompetence ir spēja saskaņoti izmantot zināšanas un prasmes reālās, neierastās dzīves situācijās. Kompetences izglītībā nozīmē tādu pieeju mācībām, kurā apgūstamais saturs balstās ne tikai uz zināšanu iegaumēšanu, bet arī uz prasmēm tās reāli pielietot dzīvē. Izrādās, to visu var saistīt ar Meteņdienas svinēšanu.
Dejā “uzplauka” sievietes no Lūznavas un apkārtnes, Ukrainas un Venecuēlas
Sestdien, 18. februārī, Sporta klubs “Latgols” sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību aicināja makšķerēšanas entuziastus izmēģināt savu veiksmi zemledus makšķerēšanas sacensībās “Nirzas ziemas zivs 2023”. Sacensībās piedalījās 11 komandas – 26 makšķernieki no Ludzas novada, kā arī kaimiņu pilsētām – Rēzeknes un Preiļiem. Vislabākais rezultāts šoreiz bija komandai no Preiļiem, noķerts 8,14 kg smags loms.
Mezglošanas tehnika jeb makramē bija ļoti populāra pagājušā gadsimta vidū, taču mūsdienās ar to nodarbojas retais. Nemaz tik bieži nesanāk tikties ar mezglošanas entuziastēm, tāpēc jo interesantāk dekoratīvi lietišķās mākslas cienītājiem ir apmeklēt izstādi Ludzas Novadpētniecības muzejā un nokļūt makramē pasaulē. 14.
Lai pilnveidotu savu izpratni par lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, dodoties dabā un pildot dažnedažādus uzdevumus, marta sākumā jau astoto reizi skolēni var piedalīties konkursā “Šodien laukos”.
Latvijas meži ir viens no mūsu tautas lielākajiem lepnumiem, arī pateicoties mežsaimniekiem, kuri iegulda milzīgu darbu, lai tos sakoptu un uzturētu. Juris Mālakalns ar mežsaimniecību nodarbojas 28 gadus un Madonas novadā apsaimnieko nu jau vairāk nekā 500 hektārus meža.
