Bīdreiba “Latgolys tradicionaluos kulturys centrs “Latgaļu sāta”” Dekšuoris pogosta Madžuļūs kūpā ar draugim, atbalsteituojim i gostim atsavēre iz pastuoviešonys 15 godim.
Sovu darbeibu bīdreiba aizsuoka ar pyrmū sareikuotū piketu Volūdys dīnā Reigā, kab nūruodeitu uz latgalīšu volūdys stuovūkli izgleiteibys sistemā, medijūs i publiskajā vidē. Sovukuort pyrmuos tradicionaluos “Kūkļu dīnys”, kab gūdynuotu kūkļu meistaru Donatu Vucynu, Madžuļūs nūtyka jau 2001. godā.
Kam mēs nūdūsim sovu tradicionaluos kulturys montuojumu tuoluok, kai īinteresēsim jaunatni? Tī ir vaicuojumi, kuri bez cytim sabīdriski politiskim vaicuojumim ir itūs godus bejuši bīdreibys “Latgaļu sāta” uzmaneibys centrā.
Atsaverūt uz pādejim pīcim godim i bīdreibys padareitū, gribīs izceļt Andryva Jūrdža fonda pamarku kataloga izdūšonu, kas dūd īspieju kolekcionarim i plašuokai auditorejai īsapazeit ar Latgolys sabīdriskajim, politiskajim i kulturys darbinīkim, kai ari ar zeimeiguokajom Latgolys viesturis nūtikšonom. Vīnlaikus izdavums izgaismoj Ūtruo pasauļa kara laikā trymdā aizbraukušūs latgalīšu kulturys i politiskūs uzskotus. Par tū juosoka lels paļdis autoram Zigurdam Sviķim i Gregoram Spoģim, ar kū kūpā veiduojom ari izstuodi par Jūrdža fonda darbeibu.
Ūtrs cīši pateikams nūtykums beja Vinsenta Kūkoja dzīsmu albuma “Breineigō nosta” izdūšona. Vinsents dasyt pi myusu sirdsapzinis i atguodynoj, cik daudz spāka sevī globoj Latgola, nasaverūt uz tū, ka myusu volūdys apgiušona nav īkļauta školu programmuos, jū navar apgiut školuos i tei kotru dīnu naatgrīzeniski zaudej sovu eipašū skaniejumu.
Asam lapni, ka variejom pīsaisteit leidzekļus, kab 2018. godā Rēzeknē atkluotu pīminekli izcylajam latgalīšu gruomotu izdeviejam Vladislavam Luocim. Juo nūpalni nav puorviertejami latgaļu literaturys, presis, radio, izgleiteibys, katuoliskuos kulturys saglobuošonā i veiduošonā, cylvāktīseibu i religiskuos apzinis breiveibys aizstuoveibā.
Bīdreiba dorbojās Dekšuoris i Varakļuonu pogostu krystceļūs. Tī, kur da šam ir jiutamys okupacejis laika nūvylktuos rūbežys. Naizlobuotuos klaidys, kurys nanūvērse īprīkšejuo regionaluo reforma. Niu Varakļuonu nūvodam ir vysys īspiejis “atsagrīzt” Latgolā. “Latgaļu sāta” īzastuoj par sovulaik nu Varakļuonu pogosta atškaltuo Dekšuoris pogosta cīšu integritati ar Varakļuonu nūvodu.
Bīdreiba “Latgaļu sāta” ir klauviejuse pi latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” reikuotuoju durovom, kab izcaltu tradicionaluos kulturys nūzeimi, kab omotnīku davums byutu pīnuoceigi nūvārtāts.
Kūpā ar dūmubīdrim struoduots vaļsts kulturpolitikys veiduošonā. “Latgaļu sāta” īzastuoj par tū, lai lykumā par Latvejis sabīdriskū radeju i televizeju byutu nūteikts konkrēts satura daudzums latgalīšu voludā i kab byutu īzeimāti leidzekļi nu vaļsts budžeta latgalīšu volūdys apvuiceibai školuos. Bīdreiba 2018. godā parakstēja sadarbeibys memorandu ar Ministru kabinetu, bet Dainis Mjartāns ir īvālāts Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmē, kai Latgolys sabīdreibys puorstuovis, kai ari dorbojās Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmē.
Pateiceiguokais laiks aktivitatem ir vosora, kod nūteik tradicionalū omotu darbneicys, atvārtūs durovu dīna i teik uzjimti gosti. “Latgaļu sātā” ir pabejuši ļauds nu Boltkrīvejis, Gruzejis, Japānys, Kiprys, ASV, Krīvejis, Lītovys, Šveicis, Vuocejis, Ekvadorys, Spānejis.
Nasaverūt, ka bīdreibys aktivisti struodoj maizis dorbu i vairuoki nadzeivoj iz vītys, juosoka, ka bez jim nikas nanūtyktu. Taipat juosoka paļdis VKKF i tim daudzajim, kas zīduojuši bīdreibai senejūs dorba reikus i snīguši rūku, paleidzūt ikdīnā.
Biedrības vadītāja Marika Zeimule svinību laikā saņēma no Polijas vēstnieces Latvijā Monikas Mihališinas Polijas Ārlietu ministrijas apbalvojumu – goda zīmi “Bene Merito” par nopelniem Polijas un Latvijas sadarbības veicināšanā.
Daiņa Mjartāna teksts, publicitātes foto