Sestdiena, 06.jūnijs
Vārda dienu svin: Ardis, IngrīdaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
18. jūlija Rēzeknes novada domes sēdē vienbalsīgi (ar 16 balsīm) par Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Georgijs Jevsikovs, kurš no 2021. gada pilda deputāta pienākumus un līdz šim bijis Tautsaimniecības attīstības jautājumu komitejas priekšsēdētājs, kā arī bijis Finanšu komitejas sastāvā.
2024. gadā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā esošais uzņēmums SIA “Safīra L” piedalījās pašvaldības izsludinātajā projektu konkursā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai Rēzeknes novadā”, un komisija apstiprināja iesniegto pieteikumu projektam – “Jauna pārtikas produkta ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegāde”, piešķirot 1551,68 eiro finansējumu.
No 18. līdz 20. jūlijam līvānieši svinēja Līvānu svētkus. Šogad svētku moto bija “Dzīvi Līvāni 2024”.
12. jūlijā Aglonas estrādē notika sporta pasākums personām ar garīga rakstura traucējumiem “Klejojošais kauss”.
16. jūlijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Ludzas novadu, kur vizītes sākumā Zilupē tikās ar Ludzas novada pašvaldības vadību. Novada apmeklējuma laikā Valsts prezidents iepazinās ar bioloģiski sertificētas produkcijas ražošanas uzņēmuma SIA “Organic Products” un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka darbību.
Eversmuiža, kas atrodas vien 13 kilometrus no Latvijas austrumu robežas, Ludzas novadā, gleznainās Ilžas upes krastos, ir viena no retajām cietokšņa tipa muižām Latvijā. Muižas ēka, kas būvēta 18. gadsimtā, pašlaik pieder Ludzas novada pašvaldībai, taču nav apdzīvota, tāpēc vietējie iedzīvotāji sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību nolēmuši sākt muižas renovāciju, savā sižetā stāsta “Latvijas radio” Latgales korespondente Iveta Čigāne.
No 29. jūnija līdz 2. jūlijam Somijā, Helsinkos norisinājās 10. Eiropas Neirologu akadēmijas kongress “Neuromodulation: Advances and opportunities in neurological diseases”, kurā pulcējās vairāk nekā 7000 ārstu, speciālistu, topošo ārstu, lektoru un interesentu no visas Eiropas. Rēzeknes slimnīcu pārstāvēja divi neirologi – dr. Kārlis Stirāns un dr. Jevģēnijs Tihonovs.
13. jūlijā Preiļu Galvenās bibliotēkas saime atklāja fotovēsturnieka Pētera Korsaka (1937–2024) fotoizstādi.
Jūlija mēnesis Aglonas sirmmāmiņai Vilhelmīnei Ļaksai-Timinskai ir īpašs, jo viņa šajā rožu plauksmes un ābolu briedēšanās laikā svin simts gadu jubileju.
