7. decembrī Varakļōnu Nūvoda muzejā tyka atklōts bīdreibys “Latgolys Etnografiskō viestnīceiba” izstōžu kūpums: “Lobs ar lobu sasatyka…”, fotoprojekts “Piecgarša” i cymdu izstōde “Dzymtys rokstim izraksteiti”. Iz pasōkumu beja īsaroduši vairōk kai 70 apmaklātōji i pasōkuma daleibnīki nu vysaidim Latvejis nūvodim i piļsātom.
Pasōkumu atklōja i skaneigū piļs zāli pīskandynōja Dekšōres veiru kapela “Kūzuls”, tod vysus uzrunōja Varakļōnu Nūvoda muzeja vadeitōja Terese Korsaka, kura apsveice Latgolys Etnografiskōs viestnīceibys vadeitōju Ivetu Seimanovu ar bīdreibys jubileju i projekta “Piecgarša” nūslāgumu Varakļōnūs. Par pasōkuma vadeitōju Iveta beja aicynōjuse sovu leidzgaitneicu Intu Brenci, kura vysus īpazeistynōja ar Latvejis viesturiskūs zemu atteisteibys programmys projektu konkursa “Latgolys kulturys programa 2024” ītvarūs izveidōtū i atteisteitū tautys tārpu projektu “PIECGARŠA”, jō nūrisi i autorim.
Projekta vadeitōja Iveta Seimanova stōstūs par cymdu izstōdi uzsver, ka “tys pīder munai mozmeitai Hannai. Latgolys etnografiskajai viestnīceibai šūbreid cymdi teik uztycāti viņ saglobōšonai, uzstōdeišonai i izrōdeišonai pōrnūvodūs i c.”: “Te apsaverami 101 pōrs dažaidu rokstainu cymdu. Apvīnojūt dzymtys sīvīšu veikumu, Hannys Pōčys pyurā ir vairōk kai 150 viesturisku cymdu pōru, kū kūpā salyka obejis babys. Probaba Anna Solzemneica nu Varakļōnu svineigi nūdeve cymdus, kurūs adejuse jōs mama Helena Rampāne (pīktō dzymtys paaudze). Nu Anastasis Počys (dzymuse Urka) pyura lōdē tyka īlikti cymdi ar cytaidu adeitōjis rūkrokstu. Izstōdē ari ir dalikti cymdi, kas atdarynōti piec muzejūs atrūdamim materialim. Izstōdē rōdom adeišonys tradiceju maiņu i laika ītekmi iz tū. Parōdom vylnys dzejs nūmaiņu iz pusvylnu i gublāna dzeju. Te radzams, kai mūdē īt “boltō snīdzeņa” pavedīni. Nūbeidzem ar jaunōkū tendenču īīšonu adeišonā. Lai itei izstōde ir vairok kai aicynōjums kotrai dzymtai pasavērt sovā pyura lōdē, ceļt gaismā tū, kas ir vēļ ceļams, saglobōt tū, kas vēļ saglobojams!”
Iz pasōkumu beja aicynōta folklorys kūpa “Vydsmuiža”, kas īprīcynōja vysus ar sirsneigu dzīdōšonu. I tod vysus pōrsteidze vīgla kūklis skaņa ar jaunys meitinis Irbes Bārbalas Kārkliņas bolsu, kura izpiļdeja dzīsmi “Rūžeņa”. Piec vysaidu uzrunu i dzīšmu nūsaklauseišonys zālē gosti tyka aicynōti tyvōk apsavērt deponeitōs izstōdis. Par kotru nu tom izsmeļūši klōtasūšajim stōsteja projekta vadeitōja Iveta Seimanova. Pasōkuma beigōs vysi gosti tyka cīnōti ar jubilejis torti, dažaidom uzkūdom i kopeju. Izstōžu kūpumu Varakļōnu Nūvoda muzejā varēs apsavērt leidz 2025. goda 15. febraļam, informej Varakļōnu Nūvoda muzeja vadeitōja Terese Korsaka.
Sintijas Cērpiņas foto