Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Ludzas pilsētas svētkos aicina doties pārgājienā pa “Ludzas pērlēm” 

11. augustā plkst. 10.00 Ludzas novada TIC organizē pārgājienu “Ludzas pērles”. Sākums – pie Ludzas TIC (Baznīcas iela 42, Ludza). Kopējais maršruta garums ir 23 km. Maršruts ir astotnieka formā, tāpēc ne tik sagatavotiem gājējiem būs iespēja veikt tikai daļu maršruta, kas ir 8 km gara. Bet izturīgākie varēs turpināt otru astotnieka apli, kas ir 15 km garš. Dalībniekiem jāizvēlas laikapstākļiem piemērots apģērbs un apavi. Pārgājiena ilgums ir 5-6 stundas.

Pasienē restaurēta Krustaceļa glezna

Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīcas prāvests Vitālijs Filipenoks nesen izveidotajā dievnama vietnē facebook tīklā informē: “Ir noslēgusies Pasienes baznīcas vēsturiskā Krustaceļa 13.gleznas restaurācija. Gleznas izmērs 140x103 cm. Tagad glezna ieņems vietu baznīcas sānu altārī, kur kādreiz atradās zudusi glezna "Noņemšana no Krusta". Restauratore: Latvijas Mākslas Akadēmijas studente Elīna Zvejniece.
 

Sv. Stefana skulptūra attīrīta no septiņiem krāsojuma slāņiem 

Kā lasām Ludzas katoļu baznīcas profilā soctīklos, restauratori Sarmīte Balode un Aigars Pilenieks ir atveduši uz Ludzu Sv. Stefana skulptūru, lai parādītu “pilsētai un pasaulei” restaurācijas 1. posma rezultātus – zem septiņiem pārkrāsojumu slāņiem atrastus drapēriju zeltījumus un sudrabojumus. Restaurācijas 2. posmā ir paredzēts atjaunot skulptūru tās sākotnējā spožumā. Restauratoriem bija vajadzīgs gads, lai rūpīgi noņemtu septiņus pārkrāsojumu slāņus.

Zemnieka palīgs – lauku konsultants

MAIRIS ORMANIS un ARVIS SPURIŅŠ strādā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Preiļu birojā, abi kā eksperti pieaicināti arī starptautiskajā CO2 mazināšanas projektā. Ārpus lauku konsultantu darba ikdienas Mairis palīdz vecākiem piena lopkopības saimniecībā, bet Arvis uztur gaļas lopu saimniecību. Intervijā “Vietējai Latgales Avīzei” abi uzsvēra, ka studiju gados zināja, ka atgriezīsies Latgalē, jo arī dzimtajā novadā var atrast savu vietu dzīvē.

Lapas