Svētdiena, 08.marts
Vārda dienu svin: Dagmāra, Marga, Margita
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.
Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Apkopojot domas un darba rezultātus par padarīto Preiļu novada Labklājības pārvaldes sociālās aprūpes centrā “Preiļi” kopumā, tai skaitā 2024. gada pirmajā ceturksnī, esam gandarīti par paveikto gan darba apjoma ziņā, gan par rezultātiem
Līvānu novads. Ievēlēta jauna Jauniešu dome, informē pašvaldība Facebook lapā internetā.
Priekšsēdētājas amatā ievēlēta Viktorija Nagle no Līvānu 1. vidusskolas, savukārt sabiedrisko attiecību speciālistes amata pienākumus jau otro gadu pildīs Evita Tentere, kura šobrīd studē Daugavpils Universitātē. Par sekretāri ievēlēta Diāna Maļinovska no Līvānu 1. vidusskolas.
Jaunā valde pildīs savus pienākumus un realizēs izvirzītos mērķus līdz nākamā gada aprīlim.
Patīkami, ka aprīlī ir dzimuši vairāki Preiļu novada jubilāri, kuri svinēja 90 un 95 dzīves gadus. Starp tiem arī preilēniete Helēna Bernāne. Aizvadīts skaists un ražens darba mūžs.
Gan esošie bitenieki, gan tie, kuri vēlas sākt nodarboties tieši ar bioloģisko biškopību, turpmāk arī attālināti varēs iegūt nepieciešamās zināšanas mācību programmā “Biškopība bioloģiskajā lauksaimniecībā”, ko izveidojis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Mācību programmā apgūstamās 40 kvalifikācijas stundas no 7. maija būs pieejamas LLKC Tālmācības platformā www.talmaciba.llkc.lv.
Iestājoties vasarīgiem laikapstākļiem, ziemas rapšu sējumos strauji izplatās kaitēkļi – krustziežu spīdulis un krustziežu stublāju smecernieki, aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).
“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.
Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.
Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.
Ja ir jubileja, tad rīkojam ballīti. Arī Preiļu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Talderi” saime 27. aprīlī, saaicinot draugu kolektīvus, ar krāšņu koncertu, pateicībām un balli svinēja radošos 4x10 jeb četrdesmit gadus.
Ilze Piskunova aizkadrā izstāstīja skatītājiem (bija sanākuši “Talderu” dejotāji, kuri vairs nedejo, un esošo dejotāju ģimenes, draugi), ka deju kolektīvs “Talderi” tapa Preiļu siera rūpnīcā un visus šos četrdesmit gadus ir Silvijas Kurtiņas lolots.
Bibliotēku nedēļas ietvaros 26. aprīlī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā (RCB) notika čaklāko un aktīvāko lasītāju godināšana, pasniedzot gada balvu “LASIs 2023” desmit nominācijās.
Pasākumā tika sumināti Rēzeknes Centrālās bibliotēkas, Rēzeknes 2. bibliotēkas, Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēkas–informācijas centra un Rēzeknes Bērnu bibliotēkas aktīvākie, čaklākie apmeklētāji. Jaukai noskaņai brīnišķīgu muzikālu sveicienu bija sarūpējušas Ērika Ruhmane un Ieva Sutina.
