Mīluļa CV

Stāsts par jauna sunīša meklējumiem sākās ar to, ka janvārī zaudējām suņu meiteni Džūdu. Izrādās, ka zaudēt suni, tāpat kā cilvēku, ir ļoti smagi. Palikām tikai ar vienu suņuku – četrpadsmitgadīgo Lāci, kuram sen jau riešanas prasmes ir zudušas, un gaita – palikusi lēna.

Kādā vasaras dienā, toreiz vēl meitas bērnudārznieka vecumā, draudzenītes viņai paziņoja, ka viņām mājās esot mazi kaķēni, kuriem meklējot mājas. Meita tūlīt bija klāt un lūdzās vienu sev. Pēc nelielas apspriedes ģimenē nolēmām aizbraukt un apskatīties mazos minkānus.

Daugavpils māksliniece Jeļena Ondzule ar ģimeni lolo kaķi Kventinu. Jeļena pastāstīja, ka kaķi iegādājās tad, kad nopirka dzīvokli, un nosauca slavenā režisora Kventina Tarantino vārdā.

Apreļs latgaliskajai kulturtelpai ir zeimeigs ar vairuokim nūtykumim: 1904. goda 24.

Cīnejūt KOTRU sovu latgaliski losūšu i rokstūšu laseitōju, paskaidrojam, ka avīzis regularajā tematiskajā puslapeņā «Byusim vītejī» izmontojam ō (ar garumzeimi), na divskani uo. Tys teik dareits, lai taupeitu vītu rokstim.

Sagaidūt jau catūrtū oficiali svinamū Latgolys [kongresa] dīnu (27. aprelī) un popularizejūt latgalīšu rokstu volūdu, tymā izdūtōs grōmotys, aicynojam īsasaisteit rodūšajā aktivitatē “Latgalīšu grōmotys runoj”.

“Kaķis ienāca mūsu mājās 2015. gada Lieldienās kā mazs un nedrošs kamolītis. Vārdu Minka kaķim iedeva Ralfs, jo kaķis bija viņam domāta dzimšanas dienas dāvana.

19. martā, Jezupa dīnā, Maltā varēja pasmaidēt, pazasmīt i apsarunōt ar Latgolas humora karalīni, Plōciņu Masi aba Anitu Graudiņu i sajimt dōvonā grōmotu “Plōciņu Mase roksta” ar autografu. Lobōk par pošu Maseiti nivīns napasacēs: “Pagveļzsim, pasasmīsim, pakecinēsim! Laimes kormonus paplidiņāsim!

Sākums – iepriekšējā numurā.

“Es biju čigāns visu savu mūžu, bet vienmēr esmu bijis par Latviju. Es redzu, ka latvieši kā tauta dzīvos uz priekšu vēl pēc tūkstoš gadiem.