Mīluļa CV: Maksis
Vienu rītu gāju garām savai kūtij, kura stāv tukša, jo pirms četriem gadiem beidzām nodarboties ar lauksaimniecību, un izdzirdēju kaķēna raudas. Kad atvēru durvis, atskrēja pretī mazā dzīvībiņa – kaķēns. Paņēmu viņu rokās, un viņš pieglaudās man pie vaiga un turpināja raudāt. Abi ar vīru sapratām, ka citu variantu nav – jānes kaķēns mājās.

Kaķis Tomis (saukts arī par Tomasu) mūsu mājās ienāca, šķiet, pirms gadiem četriem, īsi pirms Ziemassvētkiem. Mēs ar māsu gribējām iepriecināt mammu, kura jau sen bija vēlējusies sev britu īsspalvaino runci.