Līvānos sumināja labākos sportistus
17. janvārī notika Līvānu sporta laureātu godināšanas pasākums.
Sestdiena, 20.jūnijs
Vārda dienu svin: Maira, Rasa, RasmaJaunumi
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Godināti izcilākie sportisti un treneri Daugavpilī
17. janvārī Vienības namā notika “Gada sporta laureāts 2024” apbalvošanas ceremonija, godinot Daugavpils izcilākos sportistus, trenerus un komandas.
Pirmā nominācija “Gada uzlecošā zvaigzne” tika piešķirta trim talantīgiem sportistiem: bokserim Nikitam Prohovskim (izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā jauniešiem līdz 19 gadiem); bokserim Emmanuilam Sidorenkam (iepriekš minētajā turnīrā ieņēma piekto vietu) un svarcēlājam Maksimam Vasiļjonokam (debitējot Eiropas čempionātā junioriem, uzstādīja divus Latvijas rekordus).
Valsts segusi Daugavpils reģionālās slimnīcas parādus 4,6 miljonu eiro apmērā
16. janvārī veselības ministrs Hosams Abu Meri vizītes laikā Latgalē apmeklēja Daugavpils reģionālo slimnīcu (DRS) un tikās ar pašvaldības vadītāju Andreju Elksniņu.
Daugavpilī atklāta Kurtam Fridrihsonam veltīta izstāde
22. janvārī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tika atklāta izstāde “Mākslinieks Kurts Fridrihsons”. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju. Tā iepazīstina ar ievērojamā latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa daiļradi.
Augšdaugavas novada pašvaldības policijas pirmais nostrādātais gads
2024. gadā izveidotā Augšdaugavas novada pašvaldības policija jau īstenojusi būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju drošību. Policijas vadītāja Jūlija Maizīte uzsver, ka darbs sākās ar organizatorisko jautājumu sakārtošanu, personāla pieņemšanu un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanu. Šobrīd strādā septiņi inspektori, bet tiek meklēti darbinieki vēl četriem amatiem.
Izdotas literatūras un fotomākslas sajūtu kartītes par Latgali
“Ir tāds teiciens, ka katrā zīlē ir ozols. Un katrā cilvēkā ir stāsts. Brīnumdārzs ir tas, kā es redzu Latgali, kā es to esmu ieraudzījusi caur citu cilvēku, nejauši satiktu vai ļoti tuvu, stāstiem. Kā es to esmu ieraudzījusi savas ģimenes albumos vai caur savas kameras objektīvu. Kā es gribu par to pastāstīt citiem un kā es gribu, lai citi to ierauga. Kā latgalisko jūtam sevī, mēs, kas esam šejienieši.
Pagarināta staltbriežu un meža cūku dzinējmedību sezona
Valsts meža dienests (VMD) ir pagarinājis staltbriežu un meža cūku dzinējmedību sezonu līdz 15. februārim, kā arī noteicis atvieglojumus staltbriežu medībām. Lēmums pieņemts, lai mazinātu staltbriežu radītos postījumus, kā arī ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos.
Tautas vienotības simbols – 1991. gada janvāra barikādes
Mēs esam tik stipri, cik stipras alkas mājo mūsu sirdīs.
Mēs esam tik brīvi, cik brīvs ir mūsu gars.
Mēs esam tik sīksti, cik sīksti mūsos ir iesakņojusies tautas atmiņa.
Rudzātos pateicās savas vides veidotājiem
11. janvārī Rudzātu kultūras namā sumināja konkursa “Iedzīvotāji veido savu vidi 2024” īstenoto projektu aktīvistus.
Ludzas novadā izveidotas vairākas iedzīvotāju padomes
2024. gada izskaņā notika Ludzas novada Briģu pagasta iedzīvotāju padomes pirmā sēde. Sēdē piedalījās pieci ievēlētie padomes locekļi. Par Briģu pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Lailu Pančaku, par padomes priekšsēdētājas vietnieku – Andreju Andrejevu, par sekretāri – Karinu Springišu-Skuki, bet par padomes locekļiem – Mihailu Bikovski un Olgu Suharevu.