Noslēgumam tuvojas AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) būvniecības darbi, un tiek uzsākti to testi, lai jau rudenī baterijas varētu izmantot balansēšanas jaudu nodrošināšanai un drošākai energoapgādes pakalpojumu sniegšanai. Lai nodrošinātu efektīvu BESS darbību un pilnvērtīgi izmantotu to kapacitāti, AST kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem izstrādā unikālu bateriju vadības sistēmu.
Lai iepazītos ar projekta progresu, 12. jūnijā pārvades sistēmas operatora AST apakšstaciju Rēzeknē apmeklēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, aģentūru LETA informēja AST pārstāvji. Pasākumā piedalījās arī BESS piegādātāja “Rolls-Royce Solutions” ilgtspējīgu enerģijas risinājumu viceprezidents Perijs Kuipers, Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis, kā arī citi BESS projekta pārstāvji.
Plānots, ka oktobrī darbu sāks AST BESS Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 megavatu (MW) un ietilpību 160 megavatstundas (MWh). Baterijas ir nozīmīgas tehnoloģijas frekvences regulēšanai, un tās no nākamā gada ļaus Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas par apmēram 20 miljoniem eiro gadā. Modernā bateriju sistēma nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas strādā sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nepieciešamās ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves. Turklāt bateriju sistēma spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk nekā vairums konvenciālo staciju. Šādas ātrdarbīgas rezerves kļūst svarīgas, arvien vairāk pieaugot atjaunojamo resursu īpatsvaram energosistēmā. AST un RTU sadarbībā tapušais IT risinājums ļaus atbilstoši noteiktam algoritmam un situācijai tīklā vadīt baterijas, uzlādējot vai izlādējot elektroenerģiju tīklā.
(Sagatavots pēc www.ast.lv publicētā raksta, fotogrāfija no vietnes www.ast.lv, autors Rūdolfs Liepiņš)