Otrdiena, 26.maijs
Vārda dienu svin: Eduards, Edvards, Varis
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Ar katru gadu augošais “Zaļā sertifikāta” saņēmēju skaits liecina par lauku tūrisma un ēdināšanas uzņēmumu interesi saimniekot videi draudzīgi, aicinot pie sevis līdzīgi domājošus viesus. Gada pēdējo mēnesi iesākot, sertifikāts pirmo reizi piešķirts 13 saimniecībām, to atjaunoja vai pagarināja 26 saimniecības. Latvijā šobrīd ir 130 zaļi saimniekojoši lauku tūrisma un ēdināšanas uzņēmumi.
Kas ir “Zaļais sertifikāts”
“Ideja romānam atnāca jau 2021. gadā. Vēlējos uzrakstīt kaut ko citā noskaņā, noslēpumainu, mistisku. Pamazām šķetināju savu dzīvi, meklēju tajā brīžus, kas man radījuši izbrīnu un īpašas sajūtas,” par savu tikko iznākušo romānu “Šis nav randiņš” stāsta rakstniece ILZE AIZSILA, kuras dzimtā puse ir Krāslavas novada Ezernieku pagasts.
27. novembrī Rēzekni apmeklēja Polijas vēstniecības un Polijas–Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, kuri vizīti pilsētā sāka, tiekoties ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājas vietnieci Ivetu Mietuli, pašvaldības, Rēzeknes speciālās ekonomiskā zonas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kā arī ar uzņēmējiem.
Lai sniegtu atbalstu pārejai uz vienotu izglītības sistēmu un mācībām latviešu valodā, British Council pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldi uzsākusi pilotprojektu “Valoda un kultūrizglītība pirmsskolā ceļā uz Vienotu skolu”.
25. novembrī – Jezupa Soikāna dzimšanas dienā – Ludzas kultūras namā aizvadīta pirmā konkursa “Kuopusta bolva 2024” apbalvošanas ceremonija, kurā tika godināti Ludzas novada iedzīvotāji, kas īpaši izceļas ar savu ieguldījumu sabiedrības labā. Kopumā balvai tika izvirzīti astoņi pretendenti.
Balva pirmoreiz pasniegta 2024. gadā, kad nozīmīgam Ludzas novada kultūras un sabiedriskajam darbiniekam Jezupam Soikānam ir 135 gadu jubileja. Soikāna daudzpusīgā personība un ieguldījums sabiedrībā kalpo par iedvesmu šīs balvas izveidei, to plānots pasniegt reizi piecos gados.
Ludzas novada Bērnu un Jauniešu centra jaunatnes darbiniece Endija Medvecka novembra beigās piedalījās “Youth at Work Partnership” organizētajās starptautiskajās apmācībās “Darba ar jaunatni pārmaiņu veidotāji – atbalsts jauniešu uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanā, izmantojot digitālās spēles” Helsinkos, Somijā. Apmācībās piedalījās 27 pārstāvji no 12 dažādām valstīm.
Novembra pēdējā dienā Augšdaugavas novada Kultūras centrā “Vārpa” norisinājās Eiropas deju kolektīvu sadancis “Andrejdienas burvestības”. Pasākumā, kuru vadīja Kristīne Saulīte un Kristīne Smiltiņa, piedalījās 20 Latgales un Sēlijas senioru deju kolektīvi ar vairāk nekā 230 dalībniekiem.
Lai uzlabotu pilsētvides sakoptību un iedzīvotāju drošību, Stacijas ielā 95 ir sākta vidi degradējošās ēkas nojaukšana, kas ir pirmais piespiedu nojaukšanas gadījums Latvijā privātīpašumam.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajās teritorijās arī šogad katra ģimene, gatavojoties svētkiem, var nocirst vienu Ziemassvētku eglīti, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.
Piedāvājam noslēdzošo rakstu par vidēji lielajām trušu šķirnēm. Raksta sākums publicēts 27. septembra, 4., 11., 18., 25. oktobra, 8. un 15. novembra numurā.
