Leonards Latkovskis: “Ir jōatšķir Jōni kai tautas svātki nu Jōņa dīnas, kas ir bazneicas svynama dīna. Šeit dūmojam Jōņus un Jōņa dīnu, kas īkreit 24. jūnijā, kas pēc senejūs ļaužu uzskotim un aprēkinim asūt garōkō dīna un eisōkō nakts godā, kas nav taisneiba, garōkō dīna un eisōkō nakts ir 22. junijs. Bazneicā 24. junijā atzeimoj svātō Jōņa Kristeitōja dzimšonu, un jō nōvi, respektivi – golvas nūcērsšonu, atzeimoj 29. augustā. Pēc vēstures datim, šei dīna ir nūdybynōta, respektivi – pyrmū reizi svynāta 453. godā. Svātō Jōņa Kristeitōja dzimšonas dīnas svēteišona īt atpakaļ uz pīktū godu symtu, bet nūteikts datums nav zynoms. Pīktajā godu symtā Romā šymā dīnā tyka turātas trejs Sv. Mises. Pyrmū misi turēja Sv. Jōņa Kristeitōja dzimšonas dīnas vigilijas pēcpusdīnā, tys ir 23. junijā, kur jū gūdynōja kai Pesteitōja prīkšteci un ceļa sagatavōtōju, ūtru misi turēja naktī uz 24. juniju, kod gūdynōja nūtykumu, ka Svātais Jōņs Kristeitōjs Jordana upē kristeja Pesteitōju, un trešū misi celebrēja 24. junija reitā, gūdynojūt Svātū Jōni Kristeitōju, kod jys vēļ beja mōtes mīsā un vyspōri gūdynojūt jō dzimšonu.
Latvīši ir īroduši svēteit Jōņus kolnā. Viļānu pogostā uz Maltas upes ir Sameņu kolns, nu kura atsaver plašs skots uz vysu apkōrtni. Tei ir seņlatvīšu svātku vīta taipat kai Saules kolnā un cytur, kur mēdze augstōkā vītā sasapuļcēt, lai svvnātu sovus svātkus ar gunkuri un dzīsmem. Sameņu vōrds ir rakstureigs. Tys ir tōs pat saknes vōrds, kai greku hama (ogrōk sama) “kūpā”, vōcu zu-sammen, beisammen, die Sammlung un pazeistams tys vōrds ari cytōs germaņu volūdōs, kas izsoka “kūpā”, soka sasapuļcēšonu. Sameņu kolns beja vīta, kur tauta sanōce kūpā uz sovim svātkim, jo tei beja ideala vīta Jōņu bārnim.
Pēc Jōņa dīnas byutu mynama Pītera dīna (29. junijā), kas ir kai Jōņa dīnas atsvēte. Jōņa dīnā nūteik leigōšona ar vaiņukim golvā, taipat ari Pītera dīnā, bet na tik lelā mārā. Tōs ir divi vīneigōs dīnas godā, kod nūteik leigōšona. (Nu roksta “Svynamūs dīnu un gūdeibu nūsaukumi Latgolā”, Dzeive, Nr. 60, 01.07.1963.)
J. Gaigala zīmējums no albuma “Gadskārtu dziesmas”, (D. Gaigalas ahīvs)