Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Kārsavas pareizticīgo baznīcā veikta griestu un grīdas konstrukciju atjaunošana un siltināšana

Kārsavas pareizticīgo baznīcā pabeigti remontdarbi, kas tika īstenoti projekta "Kārsavas sirdsskaidrās Polockas Eufrosinijas pareizticīgo baznīcas telpu atjaunošana" ietvaros, un 10. novembrī objekts nodots ekspluatācijā. Darbu laikā tika veikta griestu un grīdas konstrukciju atjaunošana un siltināšana.
Projekta kopējās izmaksas sastāda 59 989,33 eiro, publiskais finansējums (LEADER) – 43 696,42 eiro, Ludzas pašvaldības finansējums – 4000 eiro, kā arī draudzes līdzfinansējums.

Daugavpilī vērtē jaunus braukšanas biļešu tarifus

No nākamā gada 1. janvāra braukšanas maksa sabiedriskajā transportā Daugavpilī, iespējams, kāps, liecina pašvaldības mājaslapā publicētā informācija.
Uzņēmums "Daugavpils satiksme" aprēķinājis, ka pašlaik viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksa ir 1,26 eiro, bet tā kā no nākamā gada minimālā alga valstī tiek palielināta līdz 700 eiro ("Daugavpils satiksmē" strādā 528 darbinieki), palielināsies arī brauciena pašizmaksa, kas sasniegs 1,56 eiro.

Bierneibys atmiņu konkursa dorbi

Mežā braucieja. – Pošā meža vydā beja lela i dīzgon dziļa bedre. Kōjom tū varēja apīt pa šauru  stidzeņu, a ar zyrgu voi kaidu cytu braucamū mete lelōku leikumu. Tok tys na deļ mans. Es ar vacōkō brōļa "Minskeņu" kratiejūs pa kūku saknem, šaļtim atsaspardama pret kaidu apsis voi bārza stumbru. Pōrbīdieju sābru puiku. Biļdē – es, bet ar itū traktoreiti gon naasu braukuse. (Līvija Smirnova - biļdē)

 

"Novadi zaļo": Apģērba daudzās dzīves

To, cik liela ir tekstilizstrādājumu ražošanas un atkritumu ietekme uz vidi, Eiropas Parlaments atgādina vairākkārt, tomēr tekstila atkritumi atkal un atkal nonāk poligonos. Ātrā mode un tirgotāju atlaides noteikti nesamazina vēlmi iegādāties ko jaunu, veco iemetot atkritumu urnā. Lai situāciju vērstu uz labu, der aizdomāties par to, kā tikt pie kā jauna, uz veikalu nemaz neejot.

"Novadi zaļo": Kaste depozīta pudelēm

Viena no jauniešu biznesa idejām, ko projekta "Inovāciju granti Liepājas studentiem" (IGLS) ciklā šoruden eksperti atzina par veiksmīgām, bija Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņa Enrika Kalna un Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas audzēkņa Žaņa Bruča-Meira komandas "Green@DEPO" pudeļu vākšanas kastu prototipi. Tādas kastes, pēc puišu domām, noderētu publiskās vietās un pasākumos, kad nezini, kur īsti likt izdzertā dzēriena pudeli.

Rēzeknes biznesa inkubators – tramplīns jaunajiem uzņēmumiem viņu ceļojumā uz mērķi

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rēzeknes biznesa inkubators ir palīdzējis daudziem Rēzeknes valstspilsētas un Balvu, Rēzeknes un Ludzas novada cilvēkiem izveidot savu uzņēmumu vai attīstīt jau esošu biznesu. Šī inkubatora vadītāja Skaidrīte Baltace pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, kā arī maza ideja var pāraugt lielā veiksmes stāstā. 

Pateicās Preiļu novada čaklajiem darītājiem

18. novembrī, svinot Latvijas 105. dzimšanas dienu, Preiļu novada kultūras centrā ar Preiļu novada domes Goda zīmi “Par nopelniem Preiļu novada attīstībā” un Atzinības rakstiem sumināja šī novada čaklos darītājus. 
Apbalvošanas ceremoniju ievadīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča videouzruna, Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieces Inetas Anspokas apsveikums un kopīga valsts himnas dziedāšana. Apbalvojumu “Preiļu novada Goda pilsonis” saņēma skolotāja Eleonora Bleive, viņa tika sumināta iepriekš, taču uz lielā ekrāna varēja vērot apsveikšanas videoierakstu. 

Lapas