Sestdiena, 06.jūnijs
Vārda dienu svin: Ardis, IngrīdaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
19. aprīlī Rīgā svinīgā ceremonijā tika pasniegtas Latvijas Folkloras biedrības balvas “Austras koks”. Šogad apbalvojums piešķirts četriem laureātiem trīs nominācijās. Nominācijā “Mūža ieguldījums” balvu saņēmusi arī Ludzas novada iedzīvotāja, Mērdzenes etnogrāfiskā ansambļa “Mārga” ilggadējā dziedātāja un vadītāja Austra Golubova.
Sirsnīgā gaisotnē aizvadītas Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra 70 gadu jubilejas svinības. Ir izskanējis īpašs uzvedums “Atskatīšanās” – paša BJC kolektīva veltījums sirdsdarbam un ceļam, ko iet kopā ar bērniem un jauniešiem, mantojumam, ko nodod tālāk. ““Atskatīšanās” ir veltījums radošumam, draudzībai un kopā būšanai, kas caur skatuvisko mākslu atklāj bērnu un jauniešu emocionālo pieredzi un vērtību kopumu, ko iegūstam, nākot uz mūsu “namiņu”,” saka iestādes vadītāja Natālija Losāne.
Nu jau desmit gadus pavasaris Lūznavas muižā iezīmējas arī kā ievērojamā lietuviešu komponista un mākslinieka Mikaloja Konstantīna Čurļoņa mūzikas un mākslas laiks, kuru muižā stiprina draudzība ar komponista mazmazdēlu, pianistu Roku Zubovu. Arī šogad, 26. aprīlī, plkst. 15.00 Lūznavā, turpinot svinēt Čurļona 150. gadadienu, skanēs viņam veltīta koncertprogramma “Čurļonis.
17. aprīlī ar hakatonu “Radi Latgalei” Rēzeknē noslēgusies jauniešu inovāciju programma “Uzlādējies rītdienai!”, kuras laikā 10 vidusskolēnu komandas izstrādāja biznesa idejas, attīstot inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus. Galveno balvu no programmas partnera “Elektrum” ieguva RTU Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas komanda “BAKE” par biznesa ideju “Deggraudi”.
19. aprīlī Rēzeknē notika ģimeņu sporta diena “Ieslēdz ģimeni sporta režīmā”, kurā piedalījās 27 Rēzeknes sportiskākās ģimenes.
18. aprīlī Preiļu novada Pensionāru biedrība Preiļu kultūras namā saaicināja draugus un ciemiņus, lai svinētu biedrības 25. dzimšanas dienu.
Vispirms ar dziesmotu novēlējumu “Daudz baltu dieniņu…” sumināta šīs biedrības saime, tāpat ar pašvaldības Pateicības rakstiem novērtēts bijušā Preiļu novada Pensionāru biedrības vadītāja Anatolija Berjozas paveiktais, kā arī šodienas darītāju – Annas Sondores, Marijas Bogdanovas, Valentīnas Dzenes un Marijas Briškas – ieguldījums kopienas ikdienā.
Pelnītā atpūtā devās SIA “Līvānu slimnīca” ilggadējā galvenā māsa Ināra Vaišļa.
Viņas 36 darba gadi, kas veltīti slimnīcai, tās attīstībai un cilvēkiem – tas ir stāsts par uzticību, profesionalitāti un patiesu sirds darbu. Ar savu pieredzi, gudrību un cilvēcību Ināra Vaišļa bija ne tikai izcila galvenā māsa, bet arī stiprs atbalsts kolēģiem, iedvesmojot, palīdzot un vienmēr atrodot īstos vārdus.
15. aprīlī Līksnas pagasta iedzīvotājai Sofijai Klaucānei apritēja 100 gadi. Lielajā jubilejā viņu sveica tuvi cilvēki, radi un kaimiņi. Stipru veselību sirmgalvei vēlēja Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova un Līksnas apvienības pārvaldes vadītāja Ingūna Novicka. Jubilāre saņēma apsveikumu arī no Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča.
18. aprīlī Daugavpils Universitātes koncertzālē notika 4. Starptautiskais Oskara Stroka jauno pianistu un komponistu konkursa fināls, kur labākie saņēma konkursa Lielās balvas.
17. aprīlī Daugavpils cietokšņa teritorijā norisinājās ikgadējās visaptverošās valsts aizsardzības sacensības jauniešiem “Mana Latvija. Mana atbildība”, ko rīkoja Zemessardzes 34. kājnieku bataljons sadarbībā ar citiem operatīvajiem dienestiem un Daugavpils pašvaldību.
