Intervijas

2019-03-22 12 ((286)1021)

Intervija ar mūziķi - vijolnieci Aiju Nagli-Īzāku

“Kai iudiņs olūtā”… Pyrmū reizi itī vōrdi roda asociacejis i manī atsabolsoj kai pavasara strauteņš, kas skaņ pōri Klusajam okeanam. Kai teirs olūts čaloj cytā pasauļa molā nūsorgōtō latgalītis dzymtō volūda. Aija Nagle-Īzāka latgaliski ikdīnā narunoj jau 25 godus, bet jōs volūda ir saglobōjuse zylazaru i zaļpakolnu svaigumu ari Teksasys vieju i tornado smiļšu vydā. Ari iņtervejis volūda itamā reizē sagloboj eistumu, kaids ir, dūmojūt i runojūt sovā mōtis volūdā…

Dzymuse 1969. goda 27. junī Kōrsovā školōtōju, dedzeigu katōļu saimē. Tāvs Valentins (1939–2003) – nu Bolvu rajona Sausinīku, mōte Valentina (1933–2019) – Ludzys rajona Naglānu cīma. Aija i mōsa Dzintra (1967, dzeivoj Italejā) vuicejušōs Kōrsovys bārnu muzykys školā, uzvariejušys konkursā “Ko tu proti?” Reigā i uzaicynōtys vuicētīs E. Dārziņa specialajā muzykys vydsškolā. Tai vysa saime pōrsacēle iz Reigu. Aija 16 godu vacumā turpynōja izgleiteibu Rimska-Korsakova Ļeņingradys Konservatorejis muzykas školā, 1988. godā atsagrīze Latvejā, 1994. godā ar magistra grādu i titulu “Steigu instrumentu nūdalis izcylōkō absolveņte” pabeidze J. Vītola Latvejis Vaļsts Muzykys akademeju. Studeņtis godūs strōdōja par vejūļneicu LNO i Baleta teatra simfoniskajā orkestrī, kaidu laiku ari Līpōjā. Bejuse pyrmō vejūļneica Rītumvirdžinejis Simfoniskajā orkestrī; vejūļspēlis profesore Čarlstonys Universitatē (ari muzykys školōtōja kristeigajā školā “Fort Bend Baptist Academy” Šugarlendā); vīsvejūļneica “Stages Repertory Theatre” teatrī i orkestra “Houston Civic Symphony” koncertmeistare. Niule ir agenturys “Dreams Come True Music” (www.dreamscometruemusic.com) īpašneica, vuica vejūļspēli, klavīrspēli i muzykys teoreju sovā privatajā muzykys studejā Ričmondā...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-22 12 ((286)1021) numurā.

2019-03-15 11 ((285)1020)

Intervija ar reemigranti - uzņēmēju Lilitu Kivlenieci

LILITA KIVLENIECE ir viena no tiem latviešiem, kuri pēc ārzemēs nodzīvotiem un nostrādātiem gadiem atgriezušies Latvijā. Viņa ir viena no tiem, kam ir saistība ar pērn valdības aizsākto un plaši izdaudzināto remigrācijas programmu, kā arī viena no desmit remigrantiem Latgalē, par kuru atgriešanos uzfilmēti laimīgi video stāsti. Šobrīd Lilita ir pievērsusies uzņēmējdarbībai, darbojas skaistumkopšanas nozarē Preiļos.

Tikšanos sarunājam kosmētikas salonā “Lavendula Aroma”, kur jau pie durvīm patīkami smaržo pēc ziedēm, eļļām, krēmiem un visām tām daudzajām lietām, ko vārdā zinās nosaukt tikai profesionāļi. Pēc sarunas sapratu, ka patiesībā Lilita pati veidojusi intervijas gaitu, runājot par tēmām, ko biju iecerējusi jautāt. Man atlika tikai iesākt...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-15 11 ((285)1020) numurā.

2019-03-08 10 ((284)1019)

Intervija ar rakstnieci Meldru Gailāni

Lai arī rakstniece Meldra Gailāne atzīst, ka pavasaris viņai vienmēr paskrien garām un pat viņas dzejoļos nemēdz paviesoties, man šķiet, ka, pateicoties viņas daudzajiem radošajiem plāniem, par kuriem pavisam drīz uzzinās arī lasītāji, šogad Meldras pavasaris būs krāsaini spilgts, ievedot iedvesmojošā vasarā.

Mūsu saruna ar Rēzeknes novada Bērzgales pagasta autori un piecu bērnu mammu ir par daudz ko jeb pa krāsainam gabaliņam no visa – par bērniem, par rakstītprieku, par iedvesmojošām grāmatām un visbeidzot – arī nedaudz par sievišķību...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-08 10 ((284)1019) numurā.

2019-03-01 9 ((283)1018)

Intervija ar Tūrisma informācijas centra vadītāja Ivetu Šņepsti

Vai esat jau ieplānojuši šogad doties tuvākā vai tālākā ceļojumā? Teju teju sāksies intensīva tūrisma sezona. Par to, ka var aktīvi sekot līdzi jaunumiem tūrisma jomā un tikpat aktīvi kopā ar ģimeni – vīru un diviem dēliem – vai katru nedēļu doties īsos vai ne pārāk garos ceļojumos, līdzi ņemot telti, drukāto karti un labu garastāvokli, stāsta Preiļu novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Šņepste, kas šajā centrā strādā piecus gadus, un kopš 2017. gada oktobra ir tūrisma centra vadītāja. Jāpiebilst, ka Preiļu novada tūrisma centrs tikko nosvinēja savu 20. gadu jubileju!

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-01 9 ((283)1018) numurā.

2019-02-22 8 ((282)1017)

Intervija ar rakstnieci Egitu Kancāni

Man un Egitai Kancānei, lai gan abas esam no dažādām paaudzēm un klātienē līdz šim neesam tikušās, ir kas vienojošs – Vārkava un Vārkavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Janīna Vilmane. Pilnīgi pietiekami, lai justu zināmu dvēseļu radniecību. Tieši tāpēc, tiklīdz uzzināju, ka nākusi klajā Egitas grāmatiņa “Syltuo mola”, bija skaidrs, ka vēlos ar viņu iepazīstināt arī laikraksta lasītājus. Digitalizācijas laikmetā tā nav problēma un, lūk, intervija nāk pie jums, lasītāji. Esmu pārliecināta, ka pēc tās izlasīšanas, radīsies vēlēšanās paņemt rokās baltos vākos iesietos atmiņu tēlojumus par ne tik seniem laikiem un notikumiem, lai pakavētos varbūt arī savā bērnībā...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-02-22 8 ((282)1017) numurā.

2019-02-15 7 ((281)1016)

Intervija ar Andreju Svilānu – Nacionālā botāniskā dārza (Salaspils) direktoru

Ziemu katrs izjūt citādāk, bet “Vasaras bērniem” tajā vienalga gribas meklēt sauli un ziedus... Un šogad man paveicās, jo ziemas izskaņa prātā paliks ar atklājumiem: Virdžīnijas sniegpārsliņu un sniegpulkstenīšu kokiem (Karolīnas halēziju); baltu pudeļbirstu ziediem ziedošo fotergilu (ko var audzēt Latvijā); “Kamčatkas sausseržiem” (visagrākajām ogām); Mēness kaktusiem, kas zied tikai naktī, un Amerikas lielogu dzērvenēm, kuru lielumu un garšu izbaudīju klātienē. To un vēl daudz ko citu uzzināju pasākumā–lekcijā (tās, starp citu, par tēmām sortiments, etnobotānika, dārzu/ parku mākslas vēsture u.tml. var pieteikt, rakstot uz adresi nbd@nbd.gov.lv), kas notika Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē 12. februārī ciklā “Vēstures mirkļu pietura”. Viesis šoreiz bija Andrejs Svilāns (1968) – Nacionālā botāniskā dārza (Salaspils) direktors, ilggadējs Latvijas Dendrologu biedrības prezidents, Latvijas Malakologu (gliemežu pētnieku) biedrības biedrs un viens no tās dibinātājiem, Varakļānu novada muzeja padomes loceklis un Salaspils novada domes deputāts. Bet ar veselīgu humora devu viņš uzsver, ka ir “kā moderns pulveris – divi vienā: Pērtiķa gadā dzimis Dvīnis, kurš “rokas” gan pa botāniku, gan latgalisko, kurš fotoaparātu neņem līdzi tikai dušā un gultā”. Turklāt, jāatzīst, laimīgs Dvīnis, kura ikdiena paiet dabas skaistuma ielenkumā...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-02-15 7 ((281)1016) numurā.

2019-02-08 6 ((280)1015)

Intervija ar Latvijas Studentu apvienības prezidenti Justīni Širinu

Mūsu tikšanās laikā Justīne Širina atzīst, ka, esot jaunajā Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidentes amatā, ir daudz dažādu pienākumu, kas jāpaveic, un viņas plānotājs ir pārpildīts ar darāmajiem darbiem. Lai arī dzīve ir aizvedusi uz Rīgu, viņa reizi mēnesī cenšas atbraukt uz dzimto Rēzekni. Vienā no šādām reizēm Justīne izbrīvēja laiku, lai laikraksta birojā Rēzeknē mēs nesteidzīgi parunātos par viņas ceļu līdz nozīmīgajam amatam un citām studentiem aktuālām tēmām.

Pirms dažiem gadiem ar Justīni sarunājos saistībā par viņas dalību Jauniešu Saeimā. Piedaloties dažādās aktivitātes, nemitīgi pati pilnveidojoties, Justīne pakāpeniski ir izaugusi līdz LSA prezidentes amatam, un, kā pati saka, tad „pēc jaunākajiem datiem mēs – studējošie – Latvijā esam 80 tūkstoši. Ir ko pārstāvēt”...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-02-08 6 ((280)1015) numurā.

2019-02-01 5 ((279)1014)

Intervija ar SIA “Preiļu slimnīca” sabiedrisko attiecību speciālisti Aneti Urku

Vienmēr kustībā uz priekšu, ar smaidu uz lūpām un piekopjot aktīvu dzīvesveidu, SIA “Preiļu slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Urka pat nedomājot piekrita intervijai. Enerģija, ko izstaro Anete, varētu pielipt ikvienam, kurš ar viņu ir runājis, jo kā nu ne – viņa ļoti labi zina, kā veidot sarunu, jo ir diplomēta sabiedrisko attiecību un komunikāciju speciāliste. Anete dzimusi Līvānos, uzaugusi un mācījusies Varakļānos, tālāk dzīve jau aizvedusi uz studijām Valmierā, tad dzīvojusi Jelgavā, bet vīra darba piedāvājums atkal atvedis atpakaļ uz Latgali. Anete ar ģimeni dzīvo netālu no Varakļāniem – Dekšārēs, katru dienu mēro pusstundas braucienu uz un no Preiļiem.

Lasi visu rakstu avīzes 2019-02-01 5 ((279)1014) numurā.

2019-01-25 4 ((278)1013)

Intervija ar Inesi Matisāni

INESE MATISĀNE ir preiliete. Ļoti daudziem viņas vārds saistās ar ģimeņu atbalsta centru “Puķuzirnis”. Citi atkal saka – nē, Inese ir tā, kas palīdz rakstīt projektus lauksaimniekiem, uzņēmējiem. Vēl kādiem aiz vārda Inese liekama vienlīdzības zīme ar brīvprātīgo darbu. Tad vēl ģimene, ceļojumi, pašizglītība un daudzas citas lietas, kas liek pabrīnīties – vai tiešām viens cilvēks var būt tik daudzpusīgs, visu paspēt? To mēģinājām noskaidrot, aicinot Inesi uz interviju, kurai viņa piekrita, pārvarot nelielu samulsumu...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-01-25 4 ((278)1013) numurā.

2019-01-11 2 ((276)1011)

Intervija ar radošu un aktīvu jaunieti - Evu Spriņģi

Evai Spriņģei no Rugāju novada šis ir nozīmīgs gads – jauniete mācās 12. klasē, līdz ar to šobrīd visi spēki jākoncentrē mācībām, jo drīz būs eksāmenu laiks, un tieši tagad aktuāls ir jautājums – ko darīt pēc vidusskolas absolvēšanas? Jauniete teic, ka nākotnes plāni ir zināmi, tomēr pagaidām viņa tos nevēlas publiski atklāt.

Rugāju novada vidusskolu jauniete sauc par savām otrajām mājām. „Telpas te ir siltos toņos, starpbrīžos skan mūzika. Skolēni sev interesējošos jautājumus skolotājiem var uzdot arī pēc stundām. Mācos vidusskolas lielākajā klasē, kurā ir 15 skolēni, taču visi esam draudzīgi, palīdzam viens otram, kā arī skolotāji cenšas rast skolēniem individuālu pieeju,” stāsta jauniete. Par sirdij vistuvākajām jomām Eva sauc latviešu valodu, matemātiku un ekonomiku. Šobrīd mācības jaunietei ir pirmajā vietā, tāpēc izvēloties, kurās aktivitātes piedalīties, nākas izvērtēt savas prioritātes. „Hobiju man ir daudz, dažkārt, kad kāds pajautā, pašai grūti uzskaitīt. Ir hobiji, kuri ir uz īsu laiku, piemēram, rakstīšana. Rodas iedvesma un rakstu, nedaru to plānoti,” stāsta Eva, kuras sirdij tuvākais hobijs ir jāšana ar zirgiem. „Uz stalli braucu tik bieži, cik vien varu,” viņa atklāj.

Eva patiesi ir ļoti daudzpusīga – darbojas Jaunsardzē, veiksmīgi piedalās dažādos eseju konkursos (piemēram, 2017. gada vasarā tika iegūta 2. vieta Latvijas Transatlantiskās Organizācijas un Aizsardzības ministrijas eseju konkursā „Kā es sargāju Latviju?”, kas deva iespēja Evai paviesoties Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē; nesenākais sasniegums – esejas fragmenta publikācija grāmatā „Labi vārdi sirdi silda”), ar citiem Rugāju novada vidusskolas skolēniem piedalās dažādos komandu konkursos, gūstot godalgotas vietas. 2014. gadā ir absolvējusi Balvu Mūzikas skolu.

Eva kopā ar citiem Rugāju novada vidusskolas komandas skolēniem bija iniciatori apģērbu maiņas punkta „Atver skapi” Rugājos atvēršanai. Šī ideja pērn vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” skolu konkursā 10.–12. klašu grupā tika atzīta par vislabāko...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-01-11 2 ((276)1011) numurā.

2019-01-4 1 ((275)1010)

Intervija ar vistkopjiem - Vosorovu ģimeni

Daudzi man piekritīs, ka jauni cilvēki, ja vien viņiem nav kāds īpašs arguments palikt laukos, pārsvarā dodas uz lielajām pilsētām, vai vēl tālāk – ārpus mūsu valsts robežām. Jo, redziet, laukos nevar nopelnīt, laukos nav ko darīt. Vai tiešām? Vosorovu ģimene domā citādi. Inga un Jānis Vosorovi saimnieko Preiļu novada Prīkuļos un ir pārliecināti, ka šobrīd viņi saviem trīs bērniem dod pašu labāko – dzīvi ārpus lielo pilsētu burzmas, neierobežotu iespēju būt dabā, ēst tīru pārtiku un kopā ar ģimeni darboties savā saimniecībā. Viņi ir Preiļu pusē pirmie un vienīgie oficiālie vistu audzētāji, un šobrīd čakli saimnieko ap 200 vistām...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-01-4 1 ((275)1010) numurā.

2018-12-21 51 ((273)1008)

Intervija ar priesteri Andri Ševelu

Beidzot snieg. Zeme pārklājas balta un, lai gan laikrāži pagaidām rāda pretējo, šķiet, ka dienas kļūst gaišākas un garākas. Ziemassvētku noskaņās intervijai izvēlējāmies Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvestu ANDRI ŠEVELU. „Vietējās Latgales Avīzes” lasītāji viņu pazīst un zina kā gudru un saistošu rakstu autoru. Jau vairākus gadus reizi mēnesī laikraksta lappusēs viņš uzrunā cilvēkus par visdažādākajām tēmām, tāpēc pienācis laiks ko vairāk uzzināt arī par priesteri pašu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-12-21 51 ((273)1008) numurā.

2018-12-14 ((272)1007)

Intervija ar Dakteri Klaunu - Ilzi Deksni

Biedrība „Dr. Klauns” kā sabiedriska labdarības organizācija darbojas kopš 2012. gada, un tās pārstāvji – 45 profesionāli medicīnas klauni – katru dienu dodas uz Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu un citām slimnīcām Latvijā, lai psiholoģiski palīdzētu bērniem, atvieglojot mazo pacientu ikdienu, kamēr tie uzturas slimnīcā. Medicīnas klauni veido bērniem draudzīgu vidi veselības aprūpes iestādēs, sadarbojoties ar medicīnas personālu, palīdz bērniem un viņu vecākiem pārvarēt psiholoģiskās un sociālās grūtības, mazināt stresu un paātrināt izveseļošanos – šāda informācija pieejama biedrības „Dr. Klauns” mājaslapā www.drklauns.lv. Tāpat te var iepazīties ar visiem Dakteriem Klauniem un gūt informāciju par viņu aktivitātēm.

Lai labāk iepazītu Dakteru Klaunu kustību, uz sarunu aicināju rēzeknieti Ilzi Deksni jeb Dr. Žuku (vārds radies no Ilžuks – Žuks jeb Žuka), par kuru biedrības „Dr. Klauns” mājaslapā rakstīts: „Dr. Žuka ir ziņkārīga, smaidīga klaunu dāma, kura tāpat kā Mazais princis uzskata, ka būtiskākais nav acīmredzams, pašu svarīgāko mēs redzam ar sirdi. Bērnišķīgi tic īstai un patiesai draudzībai, kaut gan zina, ka reizēm gadās visādi. Ir pārliecināta, ka visiedarbīgākais līdzeklis pret visām kaitēm ir skaļi smiekli (devas gan tiek pielāgotas katram pacientam individuāli). Savukārt cits iedarbīgs līdzeklis, ko aktīvi izmanto Dr. Žuka, ir sirsnība, ar kuru var atkausēt jebkuru sirdi (dažreiz tas vienkārši prasa vairāk laika un pacietības). Mīļajā, jaukajā un sirsnīgajā klauniņā slēpjas īsts nedarbu, niķu un stiķu meistars, kurš tā vien grib kaut ko sastrādāt. Lai vai kā – bet ar Dr. Žuku garlaicīgi nav!”

2009. gadā Ilze absolvēja Rēzeknes Augstskolu kā vēsturniece un drīz pēc tam iestājās P. Stradiņa medicīnas koledžā. Kādu laika sprīdi nostrādāja Tilžas Neatliekamās medicīniskās palīdzības punktā kā ārsta palīgs, bet šobrīd Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā apgūst sociālā rehabilitētāja profesiju. „Vēlējos papildināt savas zināšanas darbam ar cilvēkiem,” saka Ilze, atklājot, ka atpūtas brīžos viņai patīk atrasties dabā. „Tas ļoti labi noņem stresu un izvēdina galvu. Pilsētā man nav savas mīļākās vietas, vienkārši eju pastaigās, bet vislabāk atgūstos savos laukos. Tikai pēdējā laikā reti sanāk aizbraukt,” atklāj Ilze. Turpinājumā – saruna par to, kā Dr. Žuka iejutusies Rēzeknes slimnīcā un pilda savu patiešām svarīgo, bet ne tik vieglo uzdevumu – sniegt bērniem (un arī viņu vecākiem) prieku, ļaut iemirdzēties viņu acīm un aizmirst par rūpēm vai skumjām, kas nemanot piezagušās...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-12-14 ((272)1007) numurā.

2018-12-07 ((271)1006)

Intervija ar Ilzi un Andri Kudiņiem, VPDK “Amizieris” vadītājiem

tautas tradīcijām, dziesmai un dejai. Un pāri visam – cilvēkam. Tikai tas, kurš ir ciešā saiknē ar dziesmu un deju, var par šiem svētkiem runāt asarām acīs, jo tas ir prieks, lepnums un gandarījums par paveikto. Par sasniegto. Atsaucot atmiņā šī gada Dziesmu un deju svētkus, prātā nāk Riebiņu novada Dziesmusvētku vēstneši Ilze un Andris Kudiņi, vidējās paaudzes deju kolektīva “Amizieris” vadītāji. Jauni, enerģiski, jautrības un optimisma pilni dejotāji, kas savu deju kolektīvu uzskata gandrīz par otro ģimeni – jau septiņus gadus viņi ir kopā gan priekos, gan bēdās. Savā Galēnu pagastā VPDK „Amizieris”...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-12-07 ((271)1006) numurā.

2018-11-30 ((270)1005)

Intervija ar bibliotekāri Rutu Suseju

Latvija savā simtgadē patiešām saņēmusi visdažādākās dāvanas, bet atzīsim – vērtīgākās ir tās, kas nākušas no sirds un bieži vien neprasa tūkstošus eiro, tās, kas atgādina – Latvijas seja un sirdsapziņa visos laikos ir bijuši tās cilvēki!

Rēzeknes Centrālā bibliotēka (RCB) patiešām var lepoties ne tikai ar to, ka tās veidotā bibliotekāru atmiņu stāstu diska “Simts no mums” prezentācija (15. novembrī)bija simtais pasākums Rēzeknē, kas bija veltīts Latvijas simtgadei, bet vēl vairāk ar to, ka ir iemūžināta cilvēcīgākā vēstures daļa – aculiecinieku atmiņas. Uz sarunu aicinājām šī projekta iniciatori un īstenotāju – RCB direktores vietnieci Rutu Suseju, kuras uzņēmība, radošums un profesionalitāte šogad tika uzslavēta, saņemot atzinību konkursā “Gada sieviete Rēzeknē 2018”. Viņa ir Rēzeknes augstskolas Filoloģijas fakultātes absolvente, kura uzskata, ka skolojusies “izcilu filologu vadībā un filoloģijas ziedu laikos”, bet jau studiju laikā sākusi strādāt bibliotēkā, tālab par savu vienīgo darbavietu saka: “Rēzeknes CB ir ļoti īpaša, jo esmu šeit nostrādājusi 18 gadus, daudz kas izdzīvots, pārdzīvots. Šeit ir visbrīnišķīgākie lasītāji – tik dažādi un interesanti. Rēzekne ir dažādu tautību un kultūru saplūsmes centrs, arī ikdienā bibliotēkā var dzirdēt daudzas valodas. Man ir prieks, ka bibliotēkā skan latgaliešu valoda, notiek pasākumi. Bibliotēka visu laiku ir kustībā, mainībā – kā jau mūsdienīga gaismas pils.”...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-11-30 ((270)1005) numurā.

2018-11-2 44 ((266)1001)

Intervija ar ķirurgiem Solvitu Stabiņu un Raivi Gailumu

„Paslīdēju, nokritu, zaudēju samaņu, pamodos – ģipsī” šo kinoklasikas fragmentu zina teju katrs un apjauš arī to, ka no traumām neesam pasargāti nekur. Gūstot sarežģītākas traumas vai iekavējot ārstēšanu, būs nepieciešama īpaša, visbiežāk ķirurģiska palīdzība. Par ķirurgu iespējām, traumām un ārstēšanu saruna ar SIA „Rēzeknes slimnīca” ķirurgiem Solvitu Stabiņu un Raivi Gailumu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-11-2 44 ((266)1001) numurā.

2018-10-26 43 ((265)1000)

Intervija ar Preiļu 1. pamatskolas direktori Noru Šņepsti

Šķiet, tikko sācies jaunais mācību gads skolās, bet klāt jau brīvdienu nedēļa. Skolas bērni atpūšas un izklaidējas kur nu kurais, gribētos domāt, ka arī pedagogiem ir vaļa nelielai atpūtai. Nu vismaz kādam brīvākam brīdim priekš pārdomām vai rimtai sarunai. Tikmēr sarunātā tikšanās ar Preiļu 1. pamatskolas direktori Noru Šņepsti apliecināja, ka tā vis gluži nav. Laiks atbildēm uz intervijas jautājumiem atradās tikai darba dienas nogalē, bet sarunu ik pēc brīža pārtrauca kāds lietišķs un neatliekams telefona zvans. Vārdu sakot, diena padevusies, kā mūsdienu jaunieši teiktu, busy busy...
 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-10-26 43 ((265)1000) numurā.

2018-10-19 42 ((264)999)

Intervija ar jubilāru - Jāni Elksni

Ir cilvēki-piepildījums – telpai, pilsētai, laikmetam. Ir cilvēki, kuri pelnījuši vairāk nekā viņiem pieder, bet arī ar to viņiem ir labi. Ir cilvēki, par kuriem jau tik daudz rakstīts, bet aizvien vēl paliek kas nezināms. Rēzeknei un Latgalei ir šāds cilvēks – Jānis Elksnis, kuru aizvien biežāk dzird saucam par Elkšņa kungu! Un viņš šonedēļ, kā vienmēr – savā pieticībā slēpjoties aiz cita pasākuma,bija centies paslēpties no saviem apsveiktgribētājiem. 19. oktobrī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notiek “Tāvu zemes kalendara 2019” atvēršanas svētki, kas, gaviļniekam (ne jau kalendāram!) gribot vai negribot, kļūs par Latgales mūslaiku grāmatu sarga godināšanu viņa 85. jubilejā (kas būs 21. oktobrī)...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-10-19 42 ((264)999) numurā.

2018-10-12 41 ((263)998)

Intervija ar haskiju mīļotāju Ilzi Kravcovu

Tā kā 4. oktobrī tika atzīmēta Pasaules Dzīvnieku aizsardzības diena, tad gribējās pastāstīt stāstu par cilvēkiem, kuru dzīvēs ļoti liela loma ir dzīvniekiem, šajā gadījumā – haskijiem, kas ir kļuvuši par pilntiesīgiem ģimenes locekļiem. Ilzei un Nikolajam Kravcoviem, kuri nu jau kādu laiku nedzīvo Latgalē, bet Amatas novada Drabešos, jau no bērnības patika filmas par suņiem, kas likās ļoti aizkustinošas un sirsnīgas. Tolaik, pirms daudziem gadiem, viņi vēl nebija gatavi kļūt par haskija vai malamuta saimniekiem, tomēr dzīve visu ir salikusi pa plauktiņiem, īstajā brīdī piepildot viņu sapni, kas nu ir kļuvis par nopietnu aizraušanos un dzīvesveidu.

Kā teic Ilze Kravcova, viņai ir deviņi bērni un vīrs, un vēl kaudze darbu! Jā, bērnu skaits ir kupls – gandrīz gadu jaunā meitiņa Agnese un astoņi haskiji. Suņi tiek trenēti un piedalās dažādās sacensībās. „Sacensības ir mūsu atpūta!” saka Ilze. Kravcovu ģimene ir nodibinājusi biedrību Dodkepu.lv, kas ir kamanu suņu sporta klubs, paši ražo un šuj pēc pasūtījuma kaklasiksniņas, ekipējumu kanikrosam. Pavisam drīz plāno organizēt ziemas skriešanas – nūjošanas sacensību „Noskrien Ziemu” kanikrosa distanci. Par to, kā sapnis par savu suni ir pārvērties patiešām nopietnā dzīves aicinājumā, piedaloties sacensībās un iedvesmojot citus, stāsta Ilze.

Lasi visu rakstu avīzes 2018-10-12 41 ((263)998) numurā.

2018-10-05 40 ((262)997)

Intervija ar Preiļu novada Labklājības pārvaldes Dienas aprūpes centra vadītāju Lieni Gžibovsku

Sabiedrība mums apkārt ir dažāda. Bieži vien nākas saskarties ar tādām situācijām, kurās neprotam, nezinām vai pat negribam zināt, kas jādara. Šoreiz runa ir par veselo cilvēku (protams, tikai atsevišķu daļu) neiedziļināšanos, vai nesaprašanu pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jā, no pieredzes zinu, cik maz sabiedrība ir informēta par šādiem cilvēkiem, un kā sabiedrība nemāk pieņemt šos cilvēkus, vai izliekas to visu neredzam. Pēdējā laikā varbūt šī tēma ir aktualizējusies un cilvēki ar īpašām vajadzībām vairāk integrējas sabiedrībā, bet man liekas, ka viņi vēl vairāk uzdrošinātos, ja mēs, runājot par to skolās, darba vietās, ģimenēs spētu pieņemt viņus tā vienkārši, nerādot ar pirkstiem, vai desmit reizes uz ielas neatskatoties. Jo viņi jau ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs. Mūsu sabiedrības daļa. Preiļos par šādiem jauniešiem un dažāda vecuma un kategorijas novada iedzīvotājiem ar sirds siltumu, aktīvi un radoši darbojas Preiļu novada Labklājības pārvaldes Dienas aprūpes centra vadītāja Liene Gžibovska. Viņa gan saka, ka īsti darbu no mājām nevar nošķirt, jo pirksti, dažādos rokdarbus darinot strādā kā darbā, tā mājās. Tādēļ šoreiz vairāk par darbu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-10-05 40 ((262)997) numurā.

2018-09-28 39 ((261)996)

Intervija ar mākslinieci Janu Nesteroviču

Vēl dažas dienas, līdz 30. septembrim, Preiļu galvenajā bibliotēkā skatāma Preiļos dzimušās un augušās mākslinieces Janas Nesterovičas personālizstāde “Mirkļu pasaule”. 10. septembrī uz izstādes atklāšanu pulcējās Janas tuvinieki, draugi un paziņas, no sirds priecājoties par to, ko viņa sasniegusi, kā no sapņotājas meitenes kļuvusi par nopietnu mākslinieci ar neatkārtojamu rokrakstu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-09-28 39 ((261)996) numurā.

2018-09-14 37 ((259)994)

Intevija ar režisori Māru Ribkinsku

Māra Ribkinska ir režisore, kurai arī pašai patīk būt uz skatuves un iejusties dažādās lomās, mācoties un iedvesmojoties no citiem režisoriem. 2017. gada vasarā viņa absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju, apvienoto kursu – astoņpadsmit jaunos aktierus un piecus režisorus (viena no viņiem – Māra) – mācīja profesore Māra Ķimele un docents Elmārs Seņkovs. Par šiem pasniedzējiem jaunā režisore izsakās atzinīgi un teic, ka bija liels prieks par to, ka viņai tika sniegta „iespēja skatīties, kā viņi strādā, piedzīvot, kā viņi to dara. Viņi ir ļoti talantīgi cilvēki, tā ir vēl viena šo studiju specifika, ka tu satiec tādus lielus cilvēkus, un tevi tas maina iekšēji”. Tāpat atzinīgus vārdus Māra teic par saviem kursabiedriem, kuri arī ir ļoti talantīgi jaunieši...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-09-14 37 ((259)994) numurā.

2018-09-07 36 ((258)993)

Intervija ar kultūras darbinieku Oskaru Bērziņu

Ticiet man, mums sabiedrībā ir ārkārtīgi daudz enerģisku un interesantu, gudru un talantīgu jaunieši, ar viņiem ir interesanti dažāda vecuma cilvēkiem. Tie jaunieši ir ar bagātu iztēli, apveltīti ar daudz un dažādiem talantiem. Es arī tādu satiku. Es teiktu, īsts spridzeklis (labā nozīmē) ir Oskars Bērziņš, kurš neskatoties uz to, ka ir jauns, ir paspējis sasniegt jau tik daudz, aktīvi darbojoties kultūras sfērā. Un viss, ko viņš stāsta, ir interesanti! Tikai vienu viņš man piekodināja – interviju nevajag izpušķot, lai ir kā dzīvē!...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-09-07 36 ((258)993) numurā.

2018-08-31 35 ((257)992)

Intervija ar bibliotekāri Solvitu Ertu

Solvita Erta, uzrunāta par to, ka “Vietējā Latgales Avīze” vēlas interviju, samulst. Esot jāraksta par slaveniem un nozīmīgiem cilvēkiem. Tā nu gluži nav, jo slavenībām jau tāpat pietiekami daudz iespēju sevi sabiedrībai parādīt, bet tieši ikdienā sastaptie cilvēki bieži aizķer ar savu domu un dvēseles dziļumu.

Lēmums tikties ar Preiļu Galvenās bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vecāko bibliotekāri Solvitu Ertu nāca mirklī, kad turpat bibliotēkā Pētera Bernāna fotoizstādes par izzudušo ciemu atklāšanā viņa dziedāja. Ūšas molā, vacajā solā dzeivoj muna babeņa veļ... Bārni Preiļūs, unuki Reigā, dzeds zam zemis jau šmakovku dzer... Skumjš un līdz sirds dziļumiem smeldzīgs stāsts par vērtībām, kuras neatgriezeniski zaudējam. Tajā brīdī likās, ka noteikti jāparunā ar Solvitu, jānoskaidro, vai arī viņai ap sirdi ir tikpat smeldzīgi un tikpat sāpīgi.

Saruna notiek bērnu bibliotēkā starp grāmatām, košiem zīmējumiem, rotaļlietām un bērnu balsīm. Lūdzu Solvitu īsumā iepazīstināt ar ikdienu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-31 35 ((257)992) numurā.

2018-08-24 34 ((256)991)

Latvija un Latgale – LK, ES, DK un TR pārstāvju acīm

Vasara patiešām ir kā minidzīve... No tās paliektikai atmiņas, turklāt katram savas. Bet nav šaubu, ka īpašas tās ir tūristiem. Šogad, sava atvaļinājumā laikā būdama vienā kompānijā ar virsrakstā pieteikto četru valstu – Šrilankas, Spānijas, Dānijas un Turcijas – pārstāvjiem, steidzu iemūžināt viņu iespaidus, kas ne tikai kārtējoreiz ļāva palūkoties uz mums no malas, bet arī sniedza unikālu iespēju uzzināt vairāk par šīm valstīm no pirmavota – to iedzīvotājiem...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-24 34 ((256)991) numurā.

2018-08-17 33 ((255)990)

Intervija ar mūziķi Rolandu Rubiķi

12. augustā tika atzīmēta Starptautiskā Jaunatnes diena, tāpēc gluži likumsakarīgi, ka šoreiz uz sarunu aicināju kādu muzikālu jaunieti, lai viņš pastāsta par savu ceļu, iepazīstot mūzikas pasauli. Rolands Rubiķis ne tikai pats dzied un spēlē dažādus mūzikas instrumentus (ģitāru (elektrisko, akustisko), tubu, taustiņsintezatoru, nedaudz akordeonu), bet arī savas ģitārspēles prasmes nodod tālāk – gan mazākiem, gan lielākiem mūzikas pasaules iepazinējiem. Smaidīgais un optimistiskais jaunietis atzīst, ka vismīļākais mūzikas instruments viņam ir tieši ģitāra, tad nu arī mūsu saruna ievirzās par un ap mūziku un ģitārspēli...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-17 33 ((255)990) numurā.

2018-08-10 32 ((254)989)

Intervija ar gleznotāju Jāni Plivdu

Jānis Plivda. Mākslinieks. Gleznotājs. Radošs cilvēks, kurš visaugstāk par visu dzīvē vērtē savu ģimeni. Jānis vispārizglītojošā skolā mācījies Sutros, bet 9. klasi pabeidzis Preiļos. Jau pēc pamatskolas diploma iegūšanas Jānis Plivda bija izvirzījis sev dzīvē mērķi – kļūt par mākslinieku.
Viņam skolas laikā patika zīmēt, veidojis savu albumu, ko arī skolas biedri atzinuši par labu esam. Pēc mācībām pamatskolā turpināja mācīties Rēzeknes mākslas koledžā, pēc tam iestājies Latvijas mākslas akadēmijas Latgales filiālē, bet maģistrantūrā glezniecību studējis Latvijas mākslas akadēmijā Rīgā. Koledžā gleznotājs mācījās pie Anatolija Zelča un Osvalda Zvejsalnieka, bet Rīgā – pie Kaspara Zariņa un Alekseja Naumova. Nesen Jānis Rēzeknē pabeidzis pedagoģiskos kursus, kas ļauj viņam šobrīd būt par gleznošanas pasniedzēju Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-10 32 ((254)989) numurā.

2018-08-03 31 ((253)988)

Intervija ar porcelāna meistari Sintiju Loginu

Mūsdienās – nebeidzamās steigas un sociālo tīklu caurviju laikmetā – sabiedrības acīm reti kas paslīd garām. Bildes, komentāri par lietām, notikumiem, cilvēkiem gluži kā kaleidospopā  mainās katru dienu. Arī pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem instagramā un feisbukā pamanītās fotogrāfijas varētu paslīdēt garām atmiņas kambariem, ja ne redzētais. Attēlos bija vietējā Preiļu meitene Sintija Logina un viņas radītie porcelāna darbi – šķīvji, krūzes, tasītes, bļodiņas, cibiņas. Vienkārši savās formās, bet eleganti. Gludi balti un apgleznoti dabas motīviem. Izrādās, Sintija ir viena no nedaudzajiem jauniešiem, kura pēc izglītības un profesijas iegūšanas savu bērnības pilsētu nav samainījusi pret lielpilsētas iespējām vai ārzemju plašumiem. Viņa ir atgriezusies, pamazām iekārtojas te uz dzīvi un dara visu, kas mīļš un sirdij tīkams...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-03 31 ((253)988) numurā.

2018-07-27 30 ((252)987)

Intervija ar mūziķi Daigu Koļesņičenko

Dziesma mūs – latviešus – vieno visos svētkos, vai tie ir Dziesmu svētki, vai
mājas ballīte. mēs esam dziedātāji. par mūziku un vienkārši par dzīvi uz sarunu
aicināju Daigu koļesņičenko. Viņa prot dziedāt, spēlēt, diriģēt. Daiga ar mūziku
iet roku rokā, tāpat kā ar savu dzīvesdraugu oļegu koļesņičenko, kurš arī ir
lielisks mūziķis.
Daiga ir absolvējusi un ieguvusi bakalaura grādu jāzepa Vītola Latvijas mūzikas
akadēmijā, bet Daugavpils universitātē ieguvusi maģistra grādu Ilonas Bageles
solo klasē. mūzikas izaugsmes ceļš ir dažāds – mūzikas skolā mācījusies flautu,
dziedājusi jau no sešu gadu vecuma, kad bijusi maza, sapņojusi spēlēt akordeonu,
bet tā kā Daiga bijusi ļoti maza un smalka meitenīte, neviens neuzņēmās viņu
mācīt spēlēt šo mūzikas instrumentu. mūzikas vidusskolā Daiga mācījās par kordiriģentu.
tad esot aizsākusies mīlestība pret kori, mūzikas akadēmijā mācījusies
kā vispārizglītojošais skolotājs, taču papildus apguvusi solo dziedāšanu un ļoti
daudz nodarbībās mācījusies diriģēšanu. savukārt studējot maģistrantūrā, sevi
veltījusi tieši solo karjerai un pilnveidošanai...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-07-27 30 ((252)987) numurā.

2018-07-06 27 ((249)984)

Intervija ar SIA “Preiļu celtnieks” komercdirektoru Egilu Stikānu

Egils Stikāns ir SIA “Preiļu celtnieks” komercdirektors. Viņa vadītais būvuzņēmums ir praktiski vienīgais uzņēmums ar nopietnām jaudām un pieredzi novadā, savulaik veidojies uz kādreizējās starpkolhzu celtniecības organizācijas bāzes. Celtniecība, būvniecība, siltināšana, remontdarbi, apdares darbi, renovācija, ārējā un iekšējā apdare, jumtu ieklāšana, betonēšana, dzīvojamo, industriālo, komercēku celtniecība, fasāžu siltināšana, betonēšanas un jumiķu darbi – tā par “Preiļu celtnieka” darbības sfēru liecina publiski pieejamā informācija.

Novadā un arī bijušā Preiļu rajona teritorijā būvfirma ir labi zināma, bet tagad kļuvusi pazīstama arī tālāk un tiem, kuri interesējas par senu ēku atjaunošanu, jo Stikāna komanda jau vairākus gadus strādā pie apjomīgā pašvaldības īstenotā Preiļu pils atjaunošanas projekta. Egils pats bieži manāms dažādās uzņēmējdarbības jomai veltītās sanāksmēs un pasākumos, viņa teiktais par realitāti reizēm visai krasi atšķiras no tā, ko vēlētos dzirdēt kontrolējošās vai vadošās instances.

Lielās krīzes laiki pārdzīvoti, sabiedrība tiek pārliecināta, ka ekonomika strauji un veiksmīgi attīstās. Vai viss ir tieši tā, kā gribētos, vēlējāmies uzzināt, aicinot uz interviju Egilu Stikānu...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-07-06 27 ((249)984) numurā.

2018-06-29 26 ((248)983)

Intervija ar Pēteri Bernānu

Kad Jāņu diena aiz muguras, tas nenozīmē, ka svinēšana jābeidz. Palasot arī senās latvju dainas, skaidri saprotams, ka senie latvieši svētkus svinējuši ar vērienu – no Jāņiem līdz Pēteriem. Klāt Pēterdiena, un arī es vēlējos aprunāties ar kādu nu jau reta, bet latviski stipra vārda nēsēju – Pēteri. Šoreiz uz sarunu aicināju Pēteri Bernānu, kurš visu darba mūžu saistīts ar Preiļu 1. pamatskolu (agrāk Preiļu 1. vidusskolu). Pēteris Preiļu 1. pamatskolā sācis strādāt 1982. gadā par bioloģijas skolotāju. 1996. gadā, kad skola reorganizējusies, viņš palicis strādāt pamatskolā, paralēli bioloģijai mācot ķīmiju un informātiku kā fakultatīvo mācību priekšmetu. Pēterim ir iegūtas trīs specialitātes: Daugavpils pedagoģiskajā institūtā – bioloģijas un ķīmijas skolotājs, Latvijas Universitātē – informātikas skolotājs. Šobrīd Pēteris ir Preiļu 1. pamatskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos, atbild par dažādiem administratīviem darbiem, sakārto datu bāzi un dara visu, kas saistīts ar tehnoloģijām skolā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-29 26 ((248)983) numurā.

2018-06-22 25 ((247)982)

Intervijas ar Jāņiem un Līgām

Šoreiz mini intervijas ar Līgu Strodi, Līgu Usāni, Jāni Matveju un diviem Jāņiem Belkovskiem

Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-22 25 ((247)982) numurā.

2018-06-15 24 ((246)981)

Intervija ar pirtnieci Gitu Usāni
Tuvojoties Jāņu dienai, sākam domāt par ierastajām svētku lietām – ķimeņu sieru, šašliku, vainagu pīšanu, lēkšanu pāri ugunskuram, alus muciņām un kārtīgu paēšanu. Daži to plāno apvienot ar pēršanos pirtī, citi turpretī apmeklē zaļumballi. Toties Sutru pagasta «Latiņu» māju saimniece – pirtniece Gita Usāne – aicina ierasto laiku nomainīt uz īsto vasaras saulgriežu datumu, 21. jūniju, un izbaudīt citādus svētkus, kā to dara pati. Viņa arī ikdienā arvien vairāk pievēršas dabiskajam un latviskajam, kā arī mudina citus to darīt. Mani viņa sagaida ar maiņas apaviem un groziņu, aicinādama doties pļavā un kopā savākt tēju, ko dzersim, runājot par augiem, pirti, latviskumu un vasaras saulgriežiem.
Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-15 24 ((246)981) numurā.

2018-06-08 23 ((245)980)

Intervija ar keramiķi Kristīni Nicmani

Pieminot Latgali, daudziem prātā nāk stereotipi – zili ezeri un linu ziedi, košās glazūrās vizoši māla trauki, viesmīlīgi, bet nedaudz rūpju nomākti cilvēki, kas rimti dzīvo savu dzīvi. Bet iet laiks un līdz ar to dzīve mainās. Piemēram, linus te vairs neviens neaudzē, arī ikdiena kļuvusi pulka straujāka, bet internets pavēris tāltālus apvāršņus līdz otrai pasaules malai. Un kādā akmenī iecirsts, ka Latgales keramiķu darinātajiem podiem, krūzēm un šķīvjiem jābūt ieturētiem Čerņavska vai Vilcāna stilā?.. Šajā nebeidzamajā mainībā, šķiet, arī ir tā garša, tā Latgales “odziņa”, ko tik ļoti iecienījuši ārzemju tūristi, rīdzinieki un citi pārnovadu ļaudis.

Viens, bet jauks un sirsnīgs apliecinājums tam, ka Latgale izmainījusies un kļūst arvien pievilcīgāka, ir “Apgaitas” – mājas rokas stiepiena attālumā no Aizkalnes. Tur kopā ar vīru un divām atvasītēm dzīvo un neparastus māla traukus rada jauna un perspektīva keramiķe Kristīne Nicmane. Ar viņu arī būs saruna par dzīvi Latgalē, par māliem un skaistuma radīšanu sev apkārt...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-08 23 ((245)980) numurā.

2018-06-01 22 ((244)979)

Intervija ar «Mis un Misters Balvi 2017» titulu ieguvējiem Lindu Čeveri un Alenu Alanu Niperu

1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Jūnijs ir arī izlaidumu laiks, kad 12. klases skolēni kā putnēni dodas prom no savas ligzdas un paceļas spārnos pretī lielajai dzīvei, pretī jauniem apvāršņiem. Arī balvenieši Linda Čevere un Alens Alans Nipers, kuri martā ieguva konkursa «Mis un Misters Balvi 2017» galvenos titulus, rudenī uzsāks savas studentu dzīves gaitas. Mūsu saruna – atskats uz konkursa norisi un ieskats jauniešu nākotnes iecerēs...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-01 22 ((244)979) numurā.

2018-05-25 21 ((243)978)

Intervija ar ārstu Georgi Tolordavu

Ludzas pusē George Tolordava ir labi zināms cilvēks.  Daudzi viņu pazīst kā izcilu mediķi. George Tolordava ir augsti kvalificēts ārsts – urologs, turklāt vienīgais šīs jomas speciālists Ludzā. Daudzi ludzānieši viņu zina kā gādīgu ģimenes cilvēku. Pilsētnieki atzīst, ka George ir  atsaucīgs, vienmēr gatavs palīdzēt, turklāt ļoti vienkāršs cilvēks. Bet ne tik daudzi zina, ka George Tolordava ir mākslinieciski radoša personība...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-05-25 21 ((243)978) numurā.

2018-05-18 20 ((242)977)

Intervija ar SIA „Himalayan Inernational” radītājiem

Apritējis gads kopš SIA „Himalayan Inernational” Preiļos ražo suņu graužamsieru. Uzņēmumam ir neliela ražotne tepat Preiļos, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka pērnā gada martā. Neparastā ideja tikusi aizgūta Nepālā. Šo kārumu suņiem ražo no govs piena, to žāvējot, presējot un sadalot dažāda izmēra nelielos stienīšos. Interesējoties, kā šī brīža ekonomiskajā situācijā ir klājies jaunajam uzņēmumam, jautāju Aijai Parlagreko no Nepālas un Līgai Aļijevai no Preiļiem...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-05-18 20 ((242)977) numurā.

2018-05-11 19 ((241)976)

Intervija ar dūlu un fotogrāfi Veroniku Tabūni

„Es esmu fotogrāfe un dūla. Pēc aicinājuma un sava dzīves uzdevuma esmu sieva savam vīram, kas reizē ir mans Skolotājs un dziednieks. Esmu dabiskā piekritēja, mūsu Senču un baltu tautas kultūras tradīciju izzinātāja un praktizētāja.” Tā par Veroniku Tabūni lasāms mājaslapā www.dulas.lv.

Tik daudz dažādu darbu un aizraušanos – lūdzu Veroniku pastāstīt, kur viņa smeļas idejas un iedvesmu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-05-11 19 ((241)976) numurā.

2018-05-03 18 ((240)975)

Intervija ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperti Klintu Ločmeli

Mūsdienās, kad informācijas apjoms ar katru sekundi kļūst arvien lielāks, kad jebkurš var kļūt par jaunu ziņu radītāju, ir jāspēj iemācīties uz apkārt notiekošo paraudzīties kritiski, rūpīgi izvērtējot pieejamo informāciju. Tieši tāpēc mūsdienu pasaulē ikvienam ir svarīgi pilnveidot savas medijpratības prasmes, kas neļaus pazust lielajā informācijas vakuumā vai mākslīgi radītos informācijas burbuļos.

Vairāk par šobrīd tik aktuālo medijpratībuas tēmu lūdzu pastāstīt Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas ekspertei Klintai Ločmelei...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-05-03 18 ((240)975) numurā.

2018-04-27 17 ((239)974)

Intervija ar īsto Latvijas saimnieci Faimju Turlaju

Domāju, nekļūdīšos apgalvojot, ka līdz šī gada februārim, kad televīzija piedāvāja jau vairākas iepriekšējās sezonas skatītāju iemīļoto raidījumu par īstām latvju saimniecēm, kurā piedalījās Latvijā dzīvojošās cittautietes, plašākai publikai Faimja Turlaja nebija zināma. Vairāk pazīstams bija viņas vīrs Arvīds Turlajs, vietējā sabiedrībā ar vieglu humoru saukts par “Randaukys muižkungu”. Taču nu, kopš brīža, kad tatāriete Faimja kļuvusi par televīzijas šova uzvarētāju, viņa izvirzījusies priekšplānā savam dzīvesbiedram ir dažādu masu mediju uzmanības centrā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-04-27 17 ((239)974) numurā.

2018-04-20 16 ((238)973)

Intervija ar lakuga.lv redaktori un biedrības „Latgolys Studentu centrs” priekšsēdētāju Vinetu Vilcāni

Vineta Vilcāne ir diplomēta vēsturniece, kura savas zināšanas prasmīgi pielieto žurnālistes darbā, producējot radio raidījumu „Kolnasāta” latgaliešu valodā, veidojot savus ziņu sižetus, ik pa laikam uzrakstot izglītojošus rakstus „Latvijas Vēstneša” portālam „Par likumu un valsti” (saīsinātais nosaukums – LV portāls). Šis gads viņai ir atnesis jaunus pienākumus – Vineta ir portāla lakuga.lv, kas janvārī ieguva medija statusu, redaktore un biedrības „Latgolys Studentu centrs” priekšsēdētāja.

Pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti Rīgā, Vineta ir atgriezusies Latgalē. Par dzīvesvietu ir izvēlēta Rēzekne, bet netiek aizmirsti arī dzimtie Preiļi. Klausoties Vinetas stāstu par aktīvo darbošanos latgaliešu kultūras vidē, par daudzajiem ar Latgali saistītajiem projektiem, kuru īstenotāja ir tieši viņa, ir patiess prieks par tik aktīviem un enerģiskiem jauniem cilvēkiem. Dzīvot no viena projekta uz otru nav viegli, gribas stabilitāti, tomēr Vineta nenolaiž rokas – ģenerē arvien jaunas idejas, raksta projektu pieteikumus un gaida to apstiprinājumu, lai varētu ķerties pie darba. Vineta ir iedvesmojošs piemērs tam, ka nevajag gausties par apkārt notiekošo, kas bieži vien latgaliešiem ir tik raksturīgi, bet jāsāk darīt...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-04-20 16 ((238)973) numurā.

2018-04-06 14 ((236)971)

Intervija ar rokdarbnieci un uzņēmēju Initu Vaikuli

2017. gada sākumā Preiļos durvis vēra veikals “Dzīpariņš”, kurā atrodamas ne tikai dažādas rokdarbu darināšanai nepieciešamas lietas – dažādu sastāvu un krāsu dzija, diegi, pērlītes utt., bet arī dāvanas, suvenīri un ikdienā noderīgas lietas. Veikalā nopērkami gan tā saimnieces Initas Vaikules, gan arī citu amatnieku darinājumi, rokdarbi, rotas, rotaļlietas, pinumi, koka un keramikas izstrādājumi.

Aprīļa sākumā jau divpadsmito reizi Latvijā notiks akcija „Satiec savu meistaru!”, kas ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kas iekļauts kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas”. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākuma „Satiec savu meistaru” būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Šoreiz Preiļos savu amatu mācīs Inita – daloties smalkvilnas lakatu adīšanas noslēpumos, kas kopš seniem laikiem bijuši neatņemama sieviešu garderobes sastāvdaļa, un viens lakata paraugs – darināts 20. gs. 30.–40. gados Preiļu pagasta Utinānos un sildījis saimnieci Teklu Bivkšāni izsūtījuma laikā Sibīrijā – glabājas arī Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-04-06 14 ((236)971) numurā.

2018-03-29 13 ((235)970)

Intervija ar rokdarbnieci Eleonoru Siņavsku

Aizejošā laikmeta tīrradnis – šādi gribas nosaukt Rēzeknes novada Pušā dzimušo, bet Maltā dzīvojošo Eleonoru Siņavsku (dz. Koļesnikova), ceļš pie kuras atveda, uzzinot, ka nupat viņa izšuvusi pēdējo meistardarbu – karogu baznīcas procesijām… Unikums mūsdienām, kad, šķiet, viss ir nopērkams! Taču Eleonoras kundze teic: “Rōdīs, ka tikai es vīna kū taidu darieju, jo pasyutejumu beja daudz. Reigā šyusteja klūstera mōsas, Latgolā moš tikai es.”...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-29 13 ((235)970) numurā.

2018-03-23 12 ((234)969)

Intervija ar uzņēmēju Jeļenu Kovaļeviču

Martu droši varam saukt par sievišķības, atmodas mēnesi, kad pavasara gaidās Daba un cilvēki atplaukst! Taču ikdienība un pienākumu kalni dažreiz ir stiprāki par apņemšanos arī ziedēt. Gribētos kādu burvju nūjiņu vai nokļūt TV redzamajās pārvērtībās, taču stereotipiski domājam, ka tie vien sapņi un lielpilsētu iespējas… Tāpēc šoreiz vēlos iepazīstināt jūs ar sievieti, kurai prieku un gandarījumu sniedz redzēt un pielikt roku, lai līdzcilvēki atplauktu gan savā pašapziņā, gan ārēji. Iepazīstieties: Jeļena Kovaļeviča – biedrības “Uzņēmīgo sieviešu klubs SENTIO” valdes locekle, konkursu “Gada sieviete Rēzeknē” un “Misis Rēzekne” organizatore, Rēzeknes imidža studijas “Telpa” izveidotāja, uzņēmēja kopš 1997. gada...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-23 12 ((234)969) numurā.

2018-03-16 11 ((233)968)

Intervija ar Ilzi Stabulnieci

Nu jau pamazām kūst un pludo, bet vēl pirms nedaudz dienām visapkārt priecēja ziemas skati – piesnieguši lauki un pļavas, apsnigušas egles un priedes. Pat šmaugai lazdas vicai apbrīnojamā kārtā sniega cepure virsū turas. Kad sēdi zirga vilktās kamanās zem īstas bebrādas segas, skaties saulē mirguļojošajā sniegā, ieelpo vēju, kur spirgtums mijas ar īpatnējo zirga smaržu, pārņem sajūtas, ko mūsdienu cilvēkam grūti noformulēt. Laikam jau tās ir labas sajūtas, jo pieķer sevi, ka smaidi...

Esam ciemos pie Ilzes Stabulnieces – zirgu sētā “Klajumi”, kas atrodas pašā Latvijas-Baltkrievijas pierobežā. Neskatoties uz to, ka ir ziema, atpūtnieku “Klajumos” daudz. Ilze steidz te pie vieniem, te pie otriem. Pa starpām paspēj pabērt graudus vistām, kuras laimīgas kašājas kūtspriekšas piesaulītē. Uz salmu klēpīša gulšņā mincis, laiski pētot vistu darbošanos. Vārdu sakot, lauku idille, kur dažs labs pilsētnieks var justies pavisam apmulsis...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-16 11 ((233)968) numurā.

2018-03-09 10 ((232)967)

Intervija ar SIA „LaserTag LATGALE” izveidotāju Lindu Pastari

Katram no mums ir kāds bērnības sapnis, kurš gaida savu īsto laiku, lai tiktu realizēts. Dažreiz šie bērnības sapņi, mums izaugot, mēdz aizmirsties, šķiet neīstenojami, bet... ir brīži, kad sasparojamies un saprotam, ka nekas nav neiespējams un ka ir īstais brīdis, lai rīkotos un kaut ko darītu.

„Jau bērnībā ticēju, ka kādu dienu man būs savs uzņēmums,” tā saka kārsaviete Linda Pastare, kura savas zināšanas ir spējusi prasmīgi pielietot, 2017. gada 16. decembrī Kārsavā izveidojot uzņēmumu – SIA „LaserTag LATGALE”, kas piedāvā lāzertaga (saukta arī par lāzerpeintbolu) pakalpojumus.

Uzsākot biznesu, jaunietei noder gan Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) iegūtās zināšanas (Linda ir studiju programmas „Uzņēmējdarbība” (specializācija – „Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadība”) 4. kursa studente), gan arī pieredze, kas iegūta, piedaloties dažādos projektos un konkursos. Lindas ideja veidot „LaserTag” spēli Latgalē ir iekļuvusi konkursa „Laukiem būt!” finālistu vidū (kategorijā „Nelauksaimniecība” – pakalpojumu sniegšana). Konkursa fināls notiks marta beigās, un tajā jaunieši cīnīsies par kopējo balvu fondu 20 000 eiro.

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-09 10 ((232)967) numurā.

2018-03-02 9 ((231)966)

Intervija ar studijas "Kosmoss" izveidotājiem Arturu Lapoško un Olgu Jermakovu

Nu jau gandrīz divus gadus Preiļos darbojas tetovēšanas un permanentā grima darbnīca “Kosmoss”, kuru izveidojuši Arturs Lapoško un Olga Jermakova – jaunieši, kuri pēc dēla Marka piedzimšanas nolēma pamest Rīgu un atgriezties dzimtajā pusē, lai radītu kaut ko savu.
Aicināju Olgu un Artūru uz sarunu, par to, kā viņi nonāca pie šāda lēmuma, kā aizrit ikdiena un, kas ir tas īpašais viņu darbā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-02 9 ((231)966) numurā.

2018-02-23 8 ((230)965)

Intervija ar ģimenes ārsti Silviju Paraščiņaku

Visi svētki reiz paiet, bet ir svarīgi, lai būtu mirkļi, kas mazliet sapurina un no kuriem var smelties pozitīvo ikdienai. Dažādu emociju gammu februārī piedzīvoja, pacientuprāt, “laipna, uzmanīga, iejūtīga, smaidīga” daktere, uz kuru noteikti var attiecināt frāzi, ka “labākās zāles ir ārsts”. Silvija Paraščiņaka – balvas “Gada ārsts 2017” ieguvēja, ģimenes ārste (kopš 2000. gada) un arī pediatre ar 35 gadu stāžu, no kuriem visi aizvadīti Rēzeknes novada Maltā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-02-23 8 ((230)965) numurā.

2018-02-16 7 ((229)964)

Intervija ar rakstnieci Aiju Mikeli

Vai ir viegli uzrakstīt grāmatu? Tas noteikti jājautā cilvēkam, kurš to ir izdarījis. Kamēr kāds tikai sapņo, ka varētu ietērpt savas domas grāmatas vākos, tikmēr kāds savā radošajā CV var ierakstīt, ka jau ir vismaz vienas grāmatas autors. Bet ne jau grāmatu daudzums ir svarīgākais visā šajā stāstā. Pats būtiskākais – lai izdotos darbus lasa, lai grāmatas neapput bibliotēku plauktos, bet nonāk pie saviem lasītājiem. Savukārt, lai būtu pieprasījums no lasītāju puses, – autoram ir jāmāk patiesi dzīvi un aizraujoši uzrakstīt savu vēstījumu, svarīgi, lai lasītājs notic rakstītajam un dzīvo līdzi grāmatas varoņu dzīvēm. Nav jau nemaz tik viegli mūsdienu interneta laikmetā noturēt cilvēku uzmanību grāmatas sižetiskajai līnijai.

Rēzekniete Aija Mikele zina, kam ir jābūt laba romāna pamatā. Viņa ir astoņu detektīvromānu autore (septiņi no tiem ir publicēti ar uzvārdu Zuja), un pavisam nesen – pašā gada sākumā – pēc diezgan ilga radošās klusēšanas perioda, pie lasītājiem savu ceļu uzsāka viņas jaunākais (pēc skaita – astotais) romāns „Kritušais eņģelis”, kas izdots apgāda „Zvaigzne ABC” paspārnē. Aijas radītie romāni, kas ieguvuši grāmatu vaibstus, neguļ plauktos, skumstot pēc lasītājiem, jo, kā atzīst Rēzeknes un Ludzas bibliotekāri, – grāmatas ir jau pavisam nolasītas, nespožiem vāciņiem, un tas savukārt ir vispatiesākais apliecinājums tam, ka autores darbi lasītāju vidū ir pieprasīti...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-02-16 7 ((229)964) numurā.

2018-02-02 5 ((227)962)

Intervija ar Riebiņu novada domes priekšsēdētāju Pēteri Rožinski

Riebiņu novads ir tipisks lauku novads Latgales viducī. Pagājušajā nedēļā kādā televīzijas sižetā, runājot par pašvaldību nākotni, par tādiem mazajiem novadiem bez spēcīgiem centriem, kādu Latvijā esot gandrīz puse pašvaldību, teica īsi – neperspektīvi. Ar to lika saprast, ka “kaut kas briest”. Kad, kādā veidā, izdiskutējot vai nostādot fakta priekšā – par to no valdības mājas ziņu pagaidām nav.

Taču laukos dzīve turpinās ierastā ritmā. Arī Riebiņu novadā, kas viens no pirmajiem starp apkārtējiem novadiem pagājušajā nedēļā tika pie oficiāli apstiprināta 2018. gada budžeta. Tas nozīmē, ka lielā plānošana un rēķināšana galā, strīdi beigušies un pilnīgi skaidri šogad darāmie darbi. Kāds ir skats uz dzīvi, to mēģināsim noskaidrot intervijā ar Riebiņu novada domes priekšsēdētāju Pēteri Rožinski...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-02-02 5 ((227)962) numurā.

2018-01-26 4 ((226)961)

Intervija ar uzņēmuma "Timberstag" izveidotāju Ervīnu Mainuli

Aizvadītā gada nogalē Facebook vietnē uzmanību piesaistīja lapa “Timberstag”, kurā tika piedāvāts iegādāties no koka darinātus, personalizētus drēbju pakaramos. Papētot piedāvājumu – dažādus koka traukus, eglīšu rotājumus, Adventes vainagus un pat portretus –, jāatzīst, biju nedaudz pārsteigta, ka tas viss top tepat – Preiļos.

Uzņēmuma dibinātājs ir vietējais jaunietis – Ervīns Mainulis, mācījies tepat pamatskolā un ģimnāzijā, kādu laiku strādājis par informācijas ievadīšanas operatoru, paralēli – nodarbojies ar reklāmas dizainu, veidojot afišas, mājaslapas u.tml., kā arī nodarbojies ar pasākumu apskaņošanu un bijis dīdžejs.

Kokapstrādei Ervīns nopietni pievērsies vien pērnā gada septembrī. Vaicāju viņam, kas pa šo laiku paveikts, kā radās ideja sākt darboties šajā jomā un kur viņš smeļas iedvesmu aizvien jauniem produktiem...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-01-26 4 ((226)961) numurā.

2018-01-19 3 ((225)960)

Lelveikalam “Ūga” Preiļūs mainiejušīs eipašnīki

Goda suokumā daudzus nagaideiti puorsteidze viests, ka ““Ūga” ir puordūta”. Baumys, komentari i versejis – deļ kuo, kai itai i kas niu byus –, kai parosts, ir dažaidys, par tū lyudzem komentaru pošam TC “Ūga” izveiduotuojam i leidzšinejam eipašnīkam Aigaram Zīmelim...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-01-19 3 ((225)960) numurā.
Intervija ar sabiedrisko un kultūras darbinieci Annu Babri

“Laiku cilvēks neizvēlas, laikā dzīvo” – šie vārdi no Annas kundzes grāmatas (“Mūža josta”, 2014) ir lielisks ievadsstāstam par šodienas jubilāri. Viņas dzīve ir pierādījums faktam, ka mēs ļoti maz zinām par līdzcilvēkiem, viņu pārdzīvoto, bet veidojam it kā objektīvu priekšstatu. Klausoties šīs sirmās kundzes stāstu, saproti, ka viņas acis asaro no dzīves miglas un “mati sirmi kļuvuši ne jau no smiekliem” (Ā. Elksne). Viņa ir redzējusi un dzirdējusi Rēzeknes bombardēšanas zibžņus; piedzīvojusi laikus, kad kaunināja par runāšanu“po latyšski”, kad veikalos daudz kas bija “pēc pasūtījuma, zem letes”; kad barikādēs atdzima Latvija… Tam visam pa vidu – vairākas dzīves, tāpēc šodien veltīsim laiku šim stāstam, jo, kā lasām viņas grāmatā, – “sakuplojusi kā ābele, vecvecmāmiņa dzīves rudenī zina, kas ir sāpes un kas ir laime”...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-01-19 3 ((225)960) numurā.

2018-01-12 2 ((224)959)

Intervija ar jauno uzņēmēju Antru Lipsku

Antra Lipska, pēc augstākās izglītības iegūšanas Rīgā, ir atgriezusies Kārsavā, kur rokas stiepiena attālumā atrodas viss, kas viņai sniedz prieku un iedvesmu, – ģimene, daba un draugi. „Viss notiek tā, kā tam jānotiek,” ir pārliecināta jauniete, kura tieši te ir atradusi savu īsto nodarbošanos. Iesniedzot Kārsavas novada pašvaldības rīkotajā jauno uzņēmēju biznesa ideju konkursā „STEP UP!” savu biznesa ideju un iegūstot pašvaldības līdzfinansējumu, Antra rada ielūgumus, bukletus, plakātus, svētku noformējuma atribūtiku u.tml. lietas, piešķirot klientu dzīves notikumiem krāsainību un savu stilu. Jauniete atzīst, ka šāda veida konkursos ir jāiesniedz tādas idejas, kurām patiešām tici pats, tad arī viss iecerētais izdosies.

Antras radošums, kas bijis līdzās jau no skolas laikiem, izpaužas ne tikai datordizaina jomā, viņa darbojas arī Kārsavas novada jauniešu centrā „Pūga”, fotografē, dejo tautu dejas Kārsavas KN vidējās paaudzes deju kolektīvā „Spryksti”, un, kā pati saka, audzina suni un kaķi...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-01-12 2 ((224)959) numurā.

2017-12-29 52 ((222)957)

Intervija ar uzņēmēju un kosmētiķi Mairitu Vaivodi

Oktobra sākumā Preiļos durvis vēra jauns skaistumkopšanas salons “Stila un mākslas pērļu studija”, kurā tiek piedāvāts ne tikai saņemt skaistumkopšanas pakalpojumus, bet arī aplūkot un, sazinoties ar meistariem, iegādāties amatnieku biedrības “Austra” dalībnieku radītos mākslas darbus – koka pulksteņus, porcelāna interjera priekšmetus un rotaslietas, tekstilizstrādājumus – gan austus, gan šūtus, gan aptamborētus u.c.

Salons-frizētava ir īpaši atvērts ģimenēm, mīļi gaidīta tiek ikviena māmiņa – ne tikai salona klientes, jo telpās ir atrasta vieta arī pārtinamajam galdam, nepieciešamības gadījumā tiks piedāvāts silts ūdens maltītes pagatavošanai bērniņam vai stūrītis, kur pabarot mazuli ar krūti, ir iekārtota spēļu zona bērniem. Tāpat tiek piedāvāta iespēja pieteikties personu ar īpašām vajadzībām un veco ļaužu apkalpošanai mājās.

Salona idejas autore un īpašniece ir Mairita Vaivode – jauna sieviete, kura ne tikai apguvusi kosmētiķes amatu un strādā tajā nu jau 19 gadus, bet arī cep fantastiskas kūkas, ir lepna trīs dēlu mamma un gādīga sieva.

Kur viņa smeļas idejas un iedvesmu, kā pagūst apvienot gan darbus, gan vaļaspriekus, jautājām Mairitai....

Lasi visu rakstu avīzes 2017-12-29 52 ((222)957) numurā.

2017-12-22 51 ((221)956)

Intervija ar Ziemassvētku vecīti - Aigaru Rubiķi

Santa Klauss, Salatētis vai Ziemsvētku vecītis – kā nu kurā pasaules malā ierasts... Lapzemes pilsēta Rovaniemi, bargie Krievzemes ziemeļi vai netālā Ziemupe mūsu pašu Latvijā... Šīs vietas un nosaukumi ir dažādi, bet būtība viena – mēs joprojām ticam, ka Viņš eksistē. Viņš – lielais vīrs, tērpies garā mētelī, baltu, kuplu bārdu. Viņš, kas pārvietojas ziemeļbriežu kamanās vai baltu zirgu trijjūgā. Reizēm Viņš ierodas kājām, brienot kupenas, vēl citreiz – neatstājot pilnīgi nekādas pēdas. Bet tamdēļ jau nevajag brīnīties un uzdot nevajadzīgus jautājumus, jo Viņš taču ir burvis. Lielākais un varenākais no visiem, ar ko mums, cilvēkiem, nācies sastapties.

Tā kā esam Ziemassvētku priekšvakarā, kārtējai piektdienas intervijai izvēlējāmies nevienu citu kā mūsu pašu Ziemsvētku vecīti. Neskatoties uz gada nogales steigu, lielo aizņemtību, gādājot un izdalot dāvanas un saldumus, vecītis piekrita sarunai. Tiesa, ar norunu, ka piemērošos viņa laika grafikam un runāsimies pēc Ziemassvētku eglītes pasākuma Preiļu bērnu un jauniešu centra audzēkņiem. Kad dzejolīši noskaitīti, dziesmas izdziedātas, konfektes saņemtas un “namiņā” lielais ņigu-ņegu beidzies, vecītis, ikdienas dzīvē SIA “Preiļu saimnieks” galdnieks Aigars Rubiķis, noņem cepuri, novelk mēteli un norauš sviedrus.

Lasi visu rakstu avīzes 2017-12-22 51 ((221)956) numurā.

2017-12-08 49 ((219)954)

Intervija ar policistu Jāni Trubaču

Kopš 2013. gada ik gadu 5. decembrī Latvijā oficiāli tiek atzīmēta Policijas darbinieku diena. Ikdienā kāds varbūt policijas darbu nenovērtē, krītot dažādos stereotipos, kā jau par jebkuru profesiju, citam varbūt darbs saistās ar kadriem no asa sižeta filmām ar pakaļdzīšanos un pastāvīgi paaugstinātu adrenalīna līmeni.

Pastāstīt, kā tad ir patiesībā – kāda ir policista ikdiena, kā darbs un ikdiena mainījusies pa šo laiku, kuras ir tās īpašības, kuras policistu padara par labu policistu, aicināju Valsts policijas Fotoradaru nodaļas vecāko speciālistu Jāni Trubaču, kurš sevi šajā profesijā realizē jau vairāk nekā 30 gadus...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-12-08 49 ((219)954) numurā.

2017-12-1 48 ((2018)953)

Intervija ar Artūru Āboliņu – Rēzeknes Piena konservu kombināta vēstures saglabātāju un turpinātāju

Stāsts par rēzeknieti Artūru Āboliņu jāsāk ar kādu citu stāstu – par Rēzeknes Piena konservu kombinātu (RPKK), kuram šogad novembrī apritētu apaļi 60 gadi. Pāršķirstot vēstures lappuses, uzzinām/ atceramies, ka „pēc Otrā pasaules kara, nostiprinoties padomju varai, Latvijā notika intensīvs industrializācijas process, kura rezultātā uzbūvēja vairākus rūpniecības uzņēmumus. Rēzekne kļuva par vienu no LPSR rūpniecības centriem. Daudzi uzņēmumi tika izbūvēti jaunizveidotajā Ziemeļu mikrorajonā, arī 1957. gadā ražošanu uzsākušais RPKK. Drīz vien tas kļuva par lielāko darbojošos uzņēmumu Rēzeknes pilsētā, kā arī ievērojamāko piena pārstrādes ražotni visā Latvijas teritorijā. Kombināta produkcija bija iecienīta ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī tālu aiz tās robežām (Kuba, Kazahstāna u. c.)”.

Šis nelielais ievadstāsts par RPKK diemžēl jānoslēdz ar faktu, ka 2001. gadā finansiālu problēmu dēļ ražotne pārtrauca savu darbību. Mūsdienās ir palikušas vairs tikai kādreizējā kombināta ēkas, kas laika zoba un cilvēka rīcības rezultātā zaudējušas savu tālaika izskatu, un, protams, cilvēku, kuru dzīve bija saistīta ar kombinātu, atmiņas...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-12-1 48 ((2018)953) numurā.

2017-11-10 45 ((215)950)

Intervija ar Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu Kasparu Lindbergu

Novembris savu rudenīgo drūmumu kliedē ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem un transparentiem, ar lāpu gājieniem un aizdegtām svecītēm. Jau šobrīd pilsētas un ciemi pamazām rotājas valsts svētku gaidās. Taču, pirms segsim baltus galdautus un klāsim cienastu par godu Latvijas dzimšanas dienai, uz patriotiskas nots nāk 11. novembris – Lāčplēša diena, kad godinām tēvzemes sargus. Tāpēc arī šīs nedēļas intervija ir ar Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu Kasparu Lindbergu. Runājam par dzīvi, par darbu, arī par patriotismu un dzimtenes mīlestību. Arī par to, kā bataljonam veicies nesenajās mācībās...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-11-10 45 ((215)950) numurā.

2017-11-03 44 ((214)949)

Novembris – vīriešu veselības mēnesis

Ik gadu novembrī īpaša uzmanība tiek pievērsta vīriešiem. Jau tradicionāli novembra mēnesis tiek dēvēts par “Movembri” jeb ūsu vai vīriešu veselības mēnesi, kad visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, uzmanība tiek pievērsta tieši vīriešu veselības tēmām un problēmām. Īpaša uzmanība tiek veltīta, iedrošinot un motivējot vīriešus savlaicīgi veikt veselības pārbaudes, jo šodien daudzas, agrāk fatālas diagnozes, ir veiksmīgi ārstējamas un vīrieši pēc ārstēšanās dzīvo vēl garu un piepildītu mūžu. Viena no aktuālākajām tēmām un diagnozēm vīriešiem ir prostatas audzējs. Ar to vīrieši Latvijā saskaras visbiežāk, taču arī tas šodien ir veiksmīgi ārstējams. Bet – pie viena noteikuma: ja saslimšana tiek atklāta vēl agrīnās stadijās – pašā tās sākumā. Kāda ir situācija un ārstēšanas iespējas Latvijas vīriešiem, skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs, asociēts profesors, Egils Vjaters un Latvijas Urologu asociācijas prezidents, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes urologs Pēteris Vaganovs...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-11-03 44 ((214)949) numurā.

2017-11-27 43 ((213)948)

Intervija ar ciltslietu zootehniķi un liellopu fermas “Progress” vadītāju Līvu Zilveri

SIA “Agrofirma “Turība”” Riebiņu novadā ir viens no uzņēmumiem, kur pēdējo gadu laikā, neskatoties uz krīzes gadu atstātajām sekām, notiek attīstība, jūtamas pozitīvas pārmaiņas. Viena no tām – uzņēmumā sākuši strādāt jauni speciālisti, tajā skaitā ciltslietu zootehniķe un liellopu fermas “Progress” vadītāja Līva Zilvere. Viņas enerģija, degsme un pārliecība par to, ko dara, aizrauj. Lai gan kopš dienas, kad Līva sāka strādāt “Progresā”, vēl nav pagājis pat gads, viņa spējusi pierādīt, ka arī tik ierastā sfērā kā piena lopkopība ienāk jauna domāšana.

Lai uzzinātu, kā jaunā speciāliste iejutusies darba vidē un Latgalē, kādi ir viņas tuvākie un nākotnes plāni, aicinājām Līvu uz sarunu “Vietējās Latgales Avīzes” redakcijā...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-11-27 43 ((213)948) numurā.

2017-10-20 42 ((212)947)

Intervija ar vieglatlēti Guntu Latiševu-Čudari

Rēzekniete Gunta Latiševa-Čudare ir veiksmīga sprintere (īpaši specializējusies 200 m un 400 m disciplīnai), kura, pārvarot dažādus šķēršļus, izcīnot cīņas pati ar sevi, spēj gūt labus rezultātus sportā. Latgales sīkstums, kas Rēzeknes novada Lendžu pagastā dzimušajai jaunietei vienmēr palīdz katrā situācijā, un ticība saviem spēkiem neļauj apstāties pie sasniegtā, bet iekarot arvien jaunas virsotnes un izbaudīt arvien jaunas emocijas. Lai arī katru dienu esošie treniņi brīžiem var likties nogurdinoši, Gunta zina, cik tiem ir svarīga loma viņas turpmākā izaugsmē. Par spīti noslogotajam ikdienas grafikam, viņa atrod laiku studijām, dejošanai, kā arī mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem.

Dalība Vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, Brazīlijā (2016. gadā), Eiropas U-23 čempione 400 metru distancē, 29. pasaules vasaras universiādē Taipejā (2017. gadā) uzstādīts personīgais rekords 200 m skrējienā (23, 15 sek.) un izcīnīta sudraba medaļa – šie uzvaras mirkļi Guntu nav pakļāvuši savā varā, liekot viņai kļūt iedomīgai.

Brīdī, kad notiek mūsu saruna, Gunta atklāj, ka pēc tam dosies uz Latgales multimediju studiju, kur paredzēta intervija raidījumam „Kolnasāta”. Tāds ir viņas ikdienas ritms – jāpaspēj daudz kas. Mūsu sarunas galvenie akcenti ir spilgtākie Guntas dzīves mirkļi – sportā, studijās, dejošanā...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-10-20 42 ((212)947) numurā.

2017-10-13 41 ((211)946)

Intervija ar kokamatnieku Jāni Spuriņu

Baļļas, kubuli, spaiņi, ķipīši, produktu sadales dēlīši, maizes abras, sviesta ķērnes. Vēl arī bērnu rotaļu mašīnītes no koka, klucīšu komplekti, kāti cirvjiem, lāpstām. Gana sarežģītas un pavisam vienkāršas ikdienā izmantojamas lietas vienuviet redzamas amatnieka Jāņa Spuriņa darbnīcā, kas atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā. Līdz šim viņa darbnīca bija iekārtota vecāku mājās pielāgotās telpās, kas vairāk piemērotas strādāšanai vasarā. Kad nāk rudens un ziema, gribas siltāku, omulīgāku vietiņu...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-10-13 41 ((211)946) numurā.

2017-10-06 40 ((210)945)

Intervija ar BMX treneri Arti Upenieku

2013. gada vasarā Preiļos pie parka dīķiem tika atklāta aktīvās atpūtas zona un BMX velotrase, kuras būvniecībā konsultācijas sniedza pieredzējušais BMX braucējs, Pekinas Olimpisko spēļu dalībnieks Artūrs Matisons. Tobrīd šī bija pirmā BMX trase Latgalē un trešā – Latvijā. Riteņbraukšanas federācijas pārstāvji atzina, ka Preiļu BMX trase ir augstas kvalitātes un atbilst visiem Latvijas čempionāta standartiem.

Jau nākamajā gadā trasē notika pirmās sacensības Latgalē, kur piedalījās 125 dalībnieki vecumā no 4 līdz 30 gadiem, tostarp arī ļoti spēcīgi sportisti – Eiropas čempioni, tika pārstāvēti daudzi Latvijas sporta klubi, startēja vairāki individuālie sportisti, kā arī pa vienam dalībniekam no Lietuvas un Igaunijas. Preiļus pirmajās sacensībās pārstāvēja pieci dalībnieki.

Latvijā šis olimpiskais sporta veids kļuva populārs pēc tam, kad valmierietis Māris Štrombergs izcīnīja divas zelta medaļas – 2008. un 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauno BMX riteņbraucēju treniņus Preiļos vada treneris Artis Upenieks. Jau drīz BMX sezonu nomainīs slēpošanas sezona – arī šis ir Artim ļoti tuvs sporta veids – tāpēc aicinājām viņu pastāstīt nedaudz par sevi, par to, kas paveikts, kas aktuāls un kas vēl tikai ieplānots...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2017-10-06 40 ((210)945) numurā.

2017-09-29 39 ((209)944)

Intervija ar skolotāju, dzejnieci un drāmas terapeiti Līgu Rundāni

Sagaidot Skolotāju dienu, ko šogad svinēsim 1. oktobrī, uz sarunu aicināju skolotāju, dzejnieci un drāmas terapeiti Līgu Rundāni. Rēzeknes Augstskolā (tagadējā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) viņa studējusi filoloģiju, Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi otru profesiju – mākslas terapeits ar specializāciju drāmas terapijā.

Līga ir labs piemērs tam, kā veiksmīgi var darboties divās jomās, jo viņa strādā gan skolā, gan arī veselības aprūpes jomā. Deviņpadsmit gadi aizritējuši, Kārsavas vidusskolā skolēniem mācot latviešu valodu un literatūru, bet kopš 2010. gada Līga strādā arī drāmas terapijas jomā – gan individuāli, gan grupā. Ir Latvijas Drāmas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja, dibinātājbiedre. Pieņēma dzīves izaicinājumu un šī gada septembrī uzsāka darba gaitas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, paralēli arī drāmas terapijas privātpraksē.

L. Rundāne divas reizes ir saņēmusi latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks” – 2008. gadā par labāko dzeju, bet 2010. gadā kā labākā skolotāja. Sevi raksturojot, mēdz teikt, ka ir gan spilgta sapņotāja, gan arī analītiska praktiķe...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-29 39 ((209)944) numurā.

2017-09-22 38 ((208)943)

Intervija ar Daugavpils pilsētas domes Sporta un jaunatnes departamenta Jaunatnes nodaļas vadītāju Gunitu Vanagu

Daugavpils ir liela pilsēta, kurā dzīvo daudz jauniešu, tādēļ pašvaldībai noteikti ir jāpievērš viņiem uzmanība, jādomā par jaunās paaudzes iesaistīšanu dažādās aktivitātēs, saturīgā brīvā laika pavadīšanu.

Pašvaldības struktūra, kas tieši strādā ar jauniešiem ir Daugavpils pilsētas domes Sporta un jaunatnes departamenta Jaunatnes nodaļa.

Departamentam ir dažādas funkcijas. Tieši uz Jaunatnes nodaļu attiecas funkcijas nodrošināt normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi jaunatnes politikas nozarē.

Par to, kā konkrēti pilsētā tiek īstenots darbs ar jaunatni pastāstīja Daugavpils pilsētas domes Sporta un jaunatnes departamenta Jaunatnes nodaļas vadītāja Gunita Vanaga...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-22 38 ((208)943) numurā.

2017-09-15 37 ((207)942)

Intervija ar festivāla "Upītes Uobeļduorzs" organizatoru Andri Slišānu

16. septembrī jau sešpadsmito reizi Viļakas novada Upītē notiks vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls pasaulē – “meilys aiļu i dzīšmu festivals “Upītes Uobeļduorzs””...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-15 37 ((207)942) numurā.

2017-09-08 36 ((206)941))

Intervija ar mākslinieku Valdi Onužānu

Cilvēkus dzīves gaitas aizved prom no dzimtajām mājām. Reizēm pat ļoti tālu. Reizēm atkal dzīve apmet loku, lai cilvēks var atgriezties pie savu senču saknēm. Lūk, arī Kantinieku pagastā mīt mākslinieks, kura dzīves ritums aizsākās Jēkabpilī, kur mātei bija darbs cukurfabrikā, bet tēvs – pieprasīts un prasmīgs skārdnieks (reiz pat Rīgas baznīcu torņus savām rokām glāstījis). Valdis ONUŽĀNS pirms kāda laika nosvinējis skaistu 50 gadu jubileju, šobrīd viņš saka paldies Visaugstākajam par to, ka dzīvē ir harmonija, labprāt atbalsta cilvēku vēlmi redzēt viņa gleznu izstādes. Tamdēļ regulāri ikviens interesents var smelties dvēseles spēku Valda veidotajās gleznās...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-08 36 ((206)941)) numurā.

2017-09-01 35 ((205)940)

Inervija ar Balvu mūzikas skolas skolotāju Ritu Keišu

Sagaidot jauno mācību gada sezonu, uz sarunu aicināju Balvu mūzikas skolas skolotāju Ritu Keišu, kura skolēniem māca mūzikas teoriju un mūzikas literatūru, Balvu Bērnu un jauniešu centrā palīdz lieliem un maziem dziedātgribētājiem pilnveidot vokālās dotības un apgūt skatuves kultūru. Ritas dzimtā puse ir Baltinava, bet šobrīd viņa dzīvo un strādā Balvos. Pirmā skolotājas darba pieredze gūta Baltinavas mūzikas un mākslas skolā, vēl esot studentei un mācoties pēdējā kursā bakalaura studiju programmā Daugavpilī...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-01 35 ((205)940) numurā.

2017-08-25 34 ((204)939)

Intervija ar Daugavpils novada domes Attīstības pārvaldes vadītāju Vitu Rūtiņu

Daugavpils novads, kurā apvienojušies 19 bijušā Daugavpils rajona pagasti – Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagasti ir viens no lielākajiem valstī. Novada specifika ir arī tur, ka tā vidū atrodas Daugavpils pilsēta, kas ir cita pašvaldība.

Saprotams, ka šādā lielā pašvaldībā tiek īstenoti daudz un dažādi projekti. Par to pastāstīja Daugavpils novada domes Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-08-25 34 ((204)939) numurā.

2017-08-18 33 ((203)938)

Intervija ar mūziķi, raidījuma "Kolnasāta" vadītāju Ēriku Zepu

Ēriks Zeps ir pieradis atrasties uz skatuves – allaž smaidīgs, pozitīvs, ar patīkamu balss tembru, talantīgs dziedātājs un pasākumu vadītājs, aizrautīgs etnomuzikologs. Visbiežāk noteikti pamanīts, muzicējot postfolkloras grupā „Rikši”, tāpat arī redzēts dažādos ar etnomūziku saistītos pasākumos un meistarklasēs. Paralēli dažādiem radošajiem projektiem viņš ir arī Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas pedagogs un no šī gada janvāra – latgaliskā raidījuma „Kolnasāta” vadītājs. Lai arī ikdiena ir tik piesātināta, šķiet, ka Ērikam enerģijas un dzīvespriecīgā entuziasma nekad nepietrūkst un viņš droši mestos arvien jaunā izaicinājumā...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-08-18 33 ((203)938) numurā.

2017-08-11 32 ((202)937)

Intervija ar rokdarbnieci Aiju Zīmeli

Kad jūnija sākumā noslēdzās Preiļu novada domes rīkotais Mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanas konkurss, starp autoriem, kuru idejas pašvaldība atbalstīja, bija arī Aija Zīmele. Domes līdzfinansējums paredzēts projekta „Rotaļlietu izgatavošanas apjomu palielināšana un to popularizēšana” īstenošanai.

Aija ir divu bērnu – nepilnus četrus gadus vecās meitiņas Viktorijas un gandrīz divarpus gadus vecā dēlēna Jāņa – māmiņa. Tās jaunās mammas, kurām mazi bērni mājās, zina, ka apvienot algotu darbu ar bērnu audzināšanu un mājas rūpēm, nav vienkārši. Tāpēc izvēlējusies savu ceļu un kļuvusi par saimnieciskās darbības veicēju, izlolojot jauku biznesa ideju. Jau kādu laiku Aija izgatavo bērnu rotaļlietas, attīstot zīmolu “Bērnības zeme”...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-08-11 32 ((202)937) numurā.

2017-08-04 31 ((201)936)

Mazpulku vadītāja Dzintra Gribuste – roku rokā ar Latvijas nākotni

Nesen lasīju kādu literāro darbu, kur tika pausta doma par to, ka nekļūdās tikai mirušie. Dzīvs cilvēks ik pa laikam pieļauj kļūdas. Cits to atzīst, cits – nē. Ir cilvēki, kurus pašu misēklis noliec pie zemes, bet ir cilvēki, kuri par spīti visam tic savai dvēselei, ieklausās tās padomos. Arī tad, kad “zaļā jaunība” jau aiz kāda ceļa līkuma palikusi. Dzintra Gribuste ir pierādījums tam, ka paklausot dvēseles balsij, var dzīvot krāšņi un vairot savas zemes spēku...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-08-04 31 ((201)936) numurā.

2017-07-28 30((200)935)

Intervija ar mini zoo „Rozīte” saimnieci Larisu Smuli

Rēzeknes novada Audriņu pagastā atrodas kāda patiešām lieliska vieta, kur var relaksēties un gūt daudz pozitīvu emociju, – mini zoo „Rozīte”. Esmu te bijusi divas reizes – pavasarī, kad ziedēja pienenes, un siltā rudens dienā. Šim mini zoo, kurā mājo ap 200 eksotisko putnu un pundurdzīvnieku, piemīt savs šarms, kas aicina atkal un atkal te iegriezties, turklāt katrā ciemošanās reizē te var justies kā pirmo reizi, jo dzīvnieki allaž mēdz pārsteigt un sniegt daudz pozitīvu emociju...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-07-28 30((200)935) numurā.

2017-07-21 ((199)934)

Intervija ar Latviešu kultūras centra vadītājas vietnieci kultūras jomā Sandru Maskaļovu

Daugavpils Vienības namā darbojas Latviešu kultūras centrs – tā ir vadošā kultūras iestāde, kas vislielāko vērību velta latviskās kultūrvides saglabāšanai un popularizēšanai pilsētā.

LKC ir daudzu, tai skaitā starptautisku pasākumu iniciators un organizators. Rīkotie pasākumi aktivizē ne tikai kultūras dzīvi Daugavpilī, Latgalē un Latvijā, bet arī veicina dažādu etnisko minoritāšu labvēlīgu līdzāspastāvēšanu un sabiedrības integrāciju.

Par savu iestādi, tās darbību pastāstīja Latviešu kultūras centra vadītājas vietniece kultūras jomā Sandra Maskaļova.

Lasi visu rakstu avīzes 2017-07-21 ((199)934) numurā.

2017-07-14 ((198)933)

Intervija ar skolotāju Solomeju Gribušku

15. jūlijā astoņdesmit devīto dzimšanas dienu Aglonā svinēs pensionēta skolotāja Solomeja Gribuška. Nav jau apaļa jubileja, kam par godu tad intervija, jūs jautāsiet. Atbilde tepat – nav vajadzīgi īpaši godi, lai pastāstītu par cilvēku, kurš savos cienījamos gados spējis saglabāt apbrīnojami skaidru prātu, lielisku atmiņu, dzīvesprieku un joprojām būt par magnētu saviem kādreizējiem audzēkņiem (starp citu, daļa no viņiem jau paši ir pensionāri vai drīz tādi būs). Viena no skolotājas audzēknēm – Valentīna Karpušenko, kura pati daudzus gadus nostādājusi izglītības jomā, ar aizrautību stāstīja par tradicionālajiem klasesbiedru salidojumiem, kur pasākuma centrā allaž ir skolotāja Solomeja. Gribējās zināt, kas tad slēpjas cilvēkā, pie kura joprojām tiecas kādreizējie audzēkņi.

Lasi visu rakstu avīzes 2017-07-14 ((198)933) numurā.

2017-07-07 ((197)932)

Intervija ar lauksaimnieku Jāni Ančupānu

Rēzeknes pilsētas pievārtē ir Kalna Ančupāni, un te viena kalna galā tur mīt darbīgs latgalietis Jānis Ančupāns. Viņš te dzimis, izaudzis, dzīvo un strādā savās tēva mājās. Te ir viņa, ģimenes un dzimtas saknes. Uz Ančupānu dzimtas salidojumu pagājušajā gadā sapulcējās jau 156 cilvēki, šogad varbūt būs vēl vairāk...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-07-07 ((197)932) numurā.

2017-06-30 ((196)931)

Intervija ar Latgales zoodārza vadītāju Mihailu Pupiņu

Viens no populārākajiem tūrisma objektiem Daugavpilī neapšaubāmi ir Latgales zoodārzs – neliela tropu oāze skarbajos Latvijas austrumos.

Latgales zoodārzs, kas atrodas Vienības ielā 27, ir Daugavpils pašvaldības iestāde, kuras mērķis ir bērnu un pieaugušo ekoloģiskā audzināšana un izglītošana saskarsmē ar dzīvniekiem...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-06-30 ((196)931) numurā.

2017-06-22 ((195)930)

Intervija ar TS "Joriks" māksliniecisko vadītāju Iļju Bočarņikovu

„Šajā sezonā svarīgākais bija sākt runāt ar skatītājiem, saprast, ko un kā viņi grib redzēt, un, protams, uzrunāt latviešu auditoriju. Esmu lepns par to, ka mūsu izrādes ir vērtējusi „Spēlmaņu nakts” žūrija,” tā īsi par Rēzeknes teātra „Joriks” aizvadītās sezonas svarīgākajiem mērķiem teic tā mākslinieciskais vadītājs Iļja Bočarņikovs. Ir aizritējusi patiešām darbīga un nozīmīga teātra sezona, – pirmā gan tā mākslinieciskajam vadītājam, gan arī profesionālajai latviešu teātra trupai...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-06-22 ((195)930) numurā.

2017-06-16 ((194)929)

Intervija ar SIA “Preiļu slimnīca” galveno ārsti Viktoriju Šmuksti.

18. jūnijā sabiedrība Latvijā atzīmē Medicīnas darbinieku dienu. Dakterīši un māsiņas – viņi ir mīlēti un pelti, godāti un lamāti, slavināti un nenovērtēti, bet tajā pašā laikā mums katram ļoti, ļoti nepieciešami. Lieliski, ja šīs tikšanās notiek vien profilakses un sava sirdsmiera dēļ, taču dzīvē gadās visādi. Reizēm kāda ārsta vai medmāsiņas profesionālā rīcība, zināšanas un talants glābj mūsu trauslo dzīvību, dod iespēju kļūt atkal veseliem, stipriem un apjaust, cik tas ir lieliski – dzīvot.

Lai nu liriskās atkāpes paliek noskaņu brīžiem, bet šīs nedēļas intervija Medicīnas darbinieku profesionālo svētku priekšvakarā ir ar SIA “Preiļu slimnīca” galveno ārsti Viktoriju Šmuksti. Vairāku gadu desmitu gaitā, kopš esam pazīstamas, man radusies pārliecība, ka  daktere ir pozitīvisma paraugs, vienmēr pretimnākoša, sabiedriska, pasaules notikumiem atvērta un, kā lai saka, – cilvēks, kuram ikdienas realitāte pa plauktiņiem salikta...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-06-16 ((194)929) numurā.

2017-06-09 23 ((193)928)

Intervija ar valodnieci Sanitu Lazdiņu

Šķiet, ka mūsdienās inženierzinātnes savā uzvaras gājienā arvien vairāk laukā no aprites izstumj humanitārās zinātnes. Tiek skandēti saukļi, ka vajadzīgi tehniski prāti, bet kur paliek radošums? Kad aktuāla kļuvusi migrācijas tēma, cik viegli latviešu valodai būs izdzīvot daudzo valodu mikslī? Varbūt mainoties līdzi laikam, arī latviešu valodas skolotājam ir jākļūst daudzpusīgākam un elastīgākam, pārkāpjot standartizētas robežas un ļaujot skolēniem iemīlēt, nevis iekalt latviešu valodu? Uz šiem daudzajiem jautājumiem rast atbildes palīdzēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) profesore un vadošā pētniece Sanita Lazdiņa, kura ir atbildīgā par studiju moduli „Latviešu valodas kā dzimtās valodas un kā svešvalodas skolotājs”, uz kuru jaunie studenti varēs pieteikties studijām jau šī gada rudenī...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-06-09 23 ((193)928) numurā.

2017-06-02 22 ((192)927)

Intervija ar Pēteri Keišu

Pēteris Keišs dzimis 1941. gada 29. jūnijā Baltinavas pagasta Zeltiņos lauksaimnieka ģimenē. Rēzeknes Mūzikas vidusskolā ieguva kordiriģenta un dziedāšanas skolotāja kvalifikāciju (1966). Bijis Rēzeknes pilsētas izpildkomitejas Kultūras nodaļas vadītājs, Rēzeknes pilsētas KN un Rēzeknes Piena konservu kombināta KN direktors, valsts kultūras inspektors Rēzeknē. Piedalījies Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības dibināšanā (1989). Bijis Saeimas deputāts (1996–1998), kultūras ministra padomnieks reģionālajos jautājumos (1999–2000).

Viņš ir tieši tas cilvēks, kurš: no Rīgas uz Rēzekni portfelī atveda Latgales Māras krustu; izveidoja saziņas tiltu ar klaida latgaliešiem; ilgu laiku vadīja Latgaliešu kultūras biedrību un atbalstīja LKC izdevniecības tapšanu, balstījis senioru kora “Septiņkalne” izveidi; panāca, ka dzimtenē guldītas bīskapa-mocekļa B. Sloskāna mirstīgās atliekas; organizēja ekspedīciju F. Kempa mirstīgo atlieku atvešanai no Sibīrijas; rīkoja 1. un 2. Pasaules latgaliešu saietu, kā arī iniciēja 1. Latgales kongresa simtgades piemiņas vietas izveidi...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-06-02 22 ((192)927) numurā.

2017-05-27 21 ((191)926)

Intervija ar deju kopas "Dancari" vadītāju Ilzi Broku

“Dancari” nav  tikai cilvēku kopa ar vienādām interesēm, bet kolektīvs, kura vienojošais elements ir tā vadītāja Ilze Broka. Uz sarunu redakcijā viņa ierodas mazliet steidzīga, bet, kā ierasts redzēt, gaišu smaidu sejā...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-05-27 21 ((191)926) numurā.

2017-05-19 20 ((190)925)

Intervija ar Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras direktori Ilonu Maksimčiku

Tūrisma nozares attīstība ir izvirzīta kā viena no Daugavpils pilsētas attīstības prioritātēm. Attīstot tūrismu, vienlaikus tiek veicināta uzņēmējdarbības attīstība, nodarbinātības paaugstināšanās, pilsētas tēla atpazīstamība un investīciju piesaiste. Ņemot vērā iepriekš minēto, tūrisms ir uzskatāms par svarīgu aspektu pilsētas ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. Ar šādu mērķi ir izveidota Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūra.

Aģentūras direktore Ilona Maksimčika: „Aģentūra ir pašvaldības izveidota budžeta iestāde un mēs darbojamies jau pusotru gadu. Galvenie uzdevumi jeb funkcijas mums ir – veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, tūrisma nozares attīstību, nodrošināt informācijas par Daugavpili, par mūsu tūrisma objektiem pieejamību tūristiem un pilsētas viesiem, kā arī organizēt pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai.”...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-05-19 20 ((190)925) numurā.

2017-05-12 19 ((189)924)

Intervija ar četru bērnu māmiņu Diānu Pastari

Diāna Pastare ir dzimusi kurzemniece, skolojusies Liepājā, kur beigusi arī medicīnas skolu. Sapnis apgūt veterināriju viņu aizveda uz Jelgavu, kur iepazinās ar vīru Andri, un pēc studiju beigšanas devās viņam līdzi uz viņa dzimto pusi – Preiļiem.

Šobrīd Diāna strādā Pārtikas un veterinārajā dienestā Daugavpilī, bet preiliešiem viņas vārds noteikti vairāk saistās ar biedrības “Preiļu Sieviešu klubs” darbību, kur Diāna ir valdes priekšsēdētāja. Un vēl Diāna ir mīļa mamma četriem lieliskiem bērniem – Rūtai, Līgai, Kārlim un Madarai.

Tuvojoties māmiņdienai, sarunas neviļus vairāk raisījās tieši par lietām, kas saistās ar pasaulē vissvarīgāko “profesiju” – būšanu mammai...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2017-05-12 19 ((189)924) numurā.
Intervija ar dziedošo Agnesi Laicāni

Maijs ir īpašs ar tādiem svētkiem kā Mātes diena (šogad – 14. maijs) un Ģimenes diena (15. maijā), kad gribas būt kopā ar saviem mīļajiem cilvēkiem un aizmirst ikdienas steigu.

Ģimenes vienotībā ir spēks. Par to pārliecinājās arī Laicānu ģimene no Balviem, kas 2012. gadā piedalījās TV šovā „Dziedošās ģimenes”. Sagaidot Mātes dienu, par savas kuplās un muzikālās ģimenes pavarda turētāju – mammu Maiju – stāsta viena no ģimenes atvasēm – Agnese...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-05-12 19 ((189)924) numurā.

2017-05-03 18 ((188)923)

Intervija ar Latgales vēstniecības GORS Mārketinga daļas vadītāju Edīti Husari

Šajā nedēļā, kas piepildīta ar dažādiem notikumiem, saistītiem ar Latgales simtgades kongresa pasākumiem, piedāvāju sarunu ar Edīti Husari – Latgales vēstniecības GORS Mārketinga daļas vadītāju, aktīvu un enerģisku latgaliešu kultūras dzīves veidotāju caur dažādiem projektiem un sabiedriskajām aktivitātēm, latgaliešu valodas uzturētāju līdzcilvēkos un ļoti daudzpusīgu personību, kura zina rosīgo, darbīgo un perspektīvo Latgali un rāda to arī citiem.

2. maijā Latgales skolās viesojās sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri atraktīvā veidā skolēniem vadīja novadmācības stundu, stāstot par Latgali un latgaliešu valodu. Edīte devās uz Viļakas Valsts ģimnāziju un Viļakas pamatskolu. „Centīšos bērnus un jauniešus iedvesmot ar savu piemēru, ka ir forši zināt latgaliešu valodu, jo tā paver karjeras iespējas. Ja es nezinātu latgaliešu valodu, nezinu, vai būtu šobrīd Rēzeknē,” tā Edīte atklāja intervijas, kas notika tieši nedēļu pirms šī pasākuma, laikā...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-05-03 18 ((188)923) numurā.

2017-04-28 17 ((187)922)

Intervija ar keramiķi Jāzepu Caicu

Bērnības atmiņas atsauc prātā kāda tāla pavasara ainu, kad vecmamma, paskatījusies pa logu, sauca: “Pūdnīks brauc, pūdnīks brauc!”. Zirga ratos salmos savīkstīti saules gaismā tika celti dažādi māla trauki – gan pavisam vienkārši izmantošanai saimniecībā, gan pasakaini skaisti un varavīkšņainām glazūrām mirgojoši. Parasti tika pirktas ikdienišķām vajadzībām izmantojamas lietas, bet bērna acis, protams, nebija atraujamas no lieliskajiem glazētajiem mākslas darbiem – svečturiem, vāzēm, krūzēm.

Kur tie gadi kā, braucot pa Latgales ceļiem, vairs nav manīti podnieki. Tagad keramiķu izstrādājumu cienītāji paši dodas pie viņiem uz mājām vai darbnīcām, darbu iegādes nolūkos apmeklē mākslas salonus. Arī mēs uz interviju pie Tautas daiļamata meistara, Preiļu apkārtnē un daudzviet Latgalē labi pazīstamā Jāzepa Caica esam ieradušies darbnīcā – tikpat labi zināmajā Polikarpa Čerņavska keramikas mājā Preiļos...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-04-28 17 ((187)922) numurā.

2017-04-21 16 ((186)921)

Intervija ar Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes „Sociālais dienests” vadītājas p.i. Līviju Drozdi

Pavisam nesen, aprīļa sākumā, 25 gadu jubileju atzīmēja Daugavpils pilsētas Sociālais dienests. Daugavpils ir visai liela pilsēta, līdz ar to ir samērā daudz cilvēku, kuriem nepieciešama dažāda veida sociālā palīdzība.

Tāpēc likumsakarīgi, ka pilsētas Sociālais dienests ir nozīmīga iestāde, kas veic ievērojamu darba apjomu. Par to, kā strādā viņas vadītā struktūra, kā tā cenšas atvieglot daugavpiliešu dzīvi, pastāstīja Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes „Sociālais dienests” vadītājas pienākumu izpildītāja Līvija Drozde...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-04-21 16 ((186)921) numurā.

2017-04-13 15 ((185)920)

Intervija ar režisoru Mārtiņu Eihi

Pavasaris atnāk ne tikai ar jaunām vēsmām dabā, bet arī ar jaunām pirmizrādēm Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā „Joriks”. 8. aprīlī notika Ī. Žamiaka lugas „Cilvēks, kas maksā” iestudējuma pirmizrāde, bet 17. aprīlī būs skatāma Ostrovska triloģijas „Balzaminova precības” pēdējā daļa par Mišeņkas Balzaminova romantiskajām nedienām – komēdija „Ko meklēsi, to atradīsi”. Savukārt 26. aprīlī varēs vērot viesrežisora Mārtiņa Eihes iestudēto mūsdienu itāļu dramaturga Fausto Paravidino lugu „Divi brāļi”. Izrādes pamatā – kaislības attiecību trijstūrī, ko uz skatuves izdzīvos teātra latviešu trupas jaunie aktieri Laura Atelsone, Kārlis Derums un Kārlis Tols.

Tā kā jau ceturto nedēļu notiek intensīvs darbs pie izrādes „Divi brāļi”, uz sarunu aicināju Dailes teātra režisoru Mārtiņu Eihi, kurš šobrīd daudz laika pavada Rēzeknē, kopā ar aktieriem strādājot pie jauniestudējuma, lai jau pavisam drīz varētu to nodot skatītāju vērtējumam...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-04-13 15 ((185)920) numurā.

2017-04-07 14 ((184)919)

Intervija ar dabas un ģimenes pavarda sargātāju Aiju Kuzminsku

Gaidot Zemes stundu, kas visā pasaulē notika 25. martā, Pasaules Dabas Fonds kopā ar „Tetra Pak” izsludināja konkursu, aicinot pieteikt Latvijas klimata vēstnieku – cilvēku, kurš rūpējas par apkārtējo vidi un rosina to darīt arī citus. Nominantu vidū bija arī Aija Kuzminska no Rēzeknes novada Kaunatas pagasta. Aija gan šķiro atkritumus, gan māca citus to darīt, kopā ar domubiedriem rūpējas, lai apkārtējā vide būtu sakopta, kā arī pati kopā ar ģimeni piekopj aktīvu dzīvesveidu un iedvesmo līdzcilvēkus jauniem darbiem un idejām. Sarunā, kuras galvenais temats ir par to, kā sadzīvot ar dabu, pēc iespējas mazāk tai nodarot pāri, ik pa laikam par Aiju uzzinu ko jaunu. Un atliek vien nobrīnīties, kā viņa visu paspēj un kur rod tik daudzveidīgas idejas...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-04-07 14 ((184)919) numurā.

2017-03-24 12 ((182)917)

Intervija ar uzņēmuma „Zieglera mašīnbūve” valdes loceklēm Tatjanu Morenko un Olgu Krušinsku

„Zieglera mašīnbūve” noteikti ir veiksmīgas ārvalstu investīciju piesaistes piemērs ne tikai Daugavpils un Latgales, bet arī visas Latvijas mērogā. Divu desmitgažu laikā uzņēmums ir sekmīgi attīstījies, ir iekaroti tirgi.

Kā teikts uzņēmuma vadības ziņojumā, sabiedrība eksportē 97,5 procentus produkcijas un pakalpojumu. Eksporta tirgus lielākās partnervalstis ir Vācija un Čehija. Tas nozīmē, ka tiek ražota pasaules tirgū konkurētspējīga produkcija.

Vēl var piebilst, ka pagājušajā gadā, kad tika pasniegtas Latgales reģiona uzņēmēju gada balvas, nominācijā „Sociāli atbildīgs uzņēmums” balva tika piešķirta tieši SIA “Zieglera mašīnbūve” no Daugavpils. Uzņēmums var lepoties ar skaidri formulētu jaunatnes politiku, ar mērķi nepieļaut jaunu cilvēku aizplūšanu no Latgales reģiona. 

Par to, kā strādā „Zieglera mašīnbūve”, pastāstīja uzņēmuma valdes locekles Tatjana Morenko un Olga Krušinska...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-03-24 12 ((182)917) numurā.

2017-03-17 11 ((181)916)

Intervija ar filipīnieti Deiziju Balboa

Mēs, pie cikliskas gadalaiku burvības pieradušie latvieši, diez vai kādreiz aizdomājamies, ka daudziem mēs esam vilinoši eksotiska zeme… Ir cilvēki, kuri savā subekvatoriālajā klimatā, taifūnu, zemestrīču šūpoti, skaistākajos sapņos redz mūsu “sliktās” vasaras un “rudenīgās” ziemas.

Šoreiz piedāvāju palūkoties uz lietu kārtību ar citām – tāltālas salu zemes Filipīnu iedzīvotājas acīm, kura nesen jau trešo reizi viesojās mūsu Latgalē (neskatoties uz to, ka brauciens maksā ap 2000 eiro) un sirdī ieslēgusi gan zelta pludmaļu smiltis, gan mūsmāju zaļos mežus. “Man īpaši patīk krītošas sniegpārslas, sarmoti koki, pikošanās, braukšana ar ragaviņām no kalna! Ziema, tas ir kaut kas brīnišķīgs un skaists, kā nav Singapūrā, jo tur gaisa temperatūra nenokrīt zemāk par plus 30°C,” stāsta sieviete ar simbolisku vārdu – Deizija (Daisy tulkojumā no angļu valodas ir mūsu margrietiņa, pīpene, kas atzīta par Latvijas nacionālo puķi). Pateicoties šai smaidīgajai un atsaucīgajai sievietei, esmu paplašinājusi savu profesionālo redzesloku un iepazinusies ar avīzēm vairākās valodās – filipīniešu, tamilu (Indijas oficiālajā) un mandarīnu (izplatītākajā no ķīniešu valodas dialektiem)! Bet nu aicinu izlasīt par viņas novērojumiem...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-03-17 11 ((181)916) numurā.

2017-03-10 10 ((180)915)

Intervija ar Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja darbiniekiem Vadimu Maksimovu un Rihardu Sisojevu

Neticiet stereotipiem, ka muzejs ir klusa, mierīga un putekļaina vieta, kur nodzeltējušus papīrus šķirsta un senas lietas uzmanīgi pārcilā padzīvojušas kundzītes, kur apmeklētāji rātni seko gidam un uzmanīgi klausās monotonajā stāstījumā par ekspozīcijā izstādītajiem priekšmetiem. Mūsdienās muzejs kā iestāde pārdzīvo kolosālas pārmaiņas, pamazām kļūstot par visai dzīvelīgu vietu, kur ienāk daudz mūsdienīgu lietu un notiek atraktīvi pasākumi, kur šķietami parasti izstāžu eksponāti bieži vien pārsteidz ar fantastiski interesantiem stāstiem. Visbeidzot – šodienas muzejs līdz ar moderno tehnoloģiju pieejamību ikdienā ir kļuvis interesants un saistošs arī jauniem cilvēkiem.

Spilgts apliecinājums visam iepriekš minētajam ir divi jauni puiši – Vadims Maksimovs un Rihards Sisojevs. Viņi strādā Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Vadims ir speciālists vēstures jautājumos, bet Rihards – galvenais krājuma glabātājs. Izglītoti, savos darba pienākumos ieinteresēti. Muzeja vadītāja Tekla Bekeša teic, ka abi jaunie speciālisti ienesuši kolektīva ikdienā krietnu devu svaiguma un liekot pieredzējušākajiem kolēģiem sasparoties...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-03-10 10 ((180)915) numurā.

2017-03-03 9 ((179)914)

Intervija ar bibliotekāri Mariju Sproģi

Šoreiz interviju sākšu ar kādu personīgu stāstu no savas dzīves. Pirms 15 gadiem, kad mācījos pamatskolā, kādā jauniešu žurnālā „Mana” bija tāda īpaša rubrika, kurā varēja pastāstīt par sevi – ko tu kolekcionē, kādas filmas patīk u.tml. Tā kā bija jānorāda arī sava adrese, tad šī informācija lieti noderēja, lai pēc kopīgām interesēm atrastu vēstuļu draugus. Arī es šai rubrikai biju nosūtījusi dažus faktus par sevi, no kuriem viens bija, ka es kolekcionēju pastmarkas. Liels bija mans pārsteigums, kad saņēmu vēstuli no Marijas Sproģes, kura strādāja Rēzeknes pilsētas Centrālājā bibliotēkā. Savā vēstulē viņa rakstīja, ka bibliotēkai bieži pienāk sūtījumi un esot žēl mest laukā skaistās pastmarkas, tādēļ viņa tās nosūta man, cerot, ka tās noderēs. Protams, mans prieks bija neviltots par šādu sūtījumu un pateicībā nosūtīju kartiņu ar paldies vārdiem. ..

Lasi visu rakstu avīzes 2017-03-03 9 ((179)914) numurā.
Intervija ar picērijas "Zebra" īpašnieci Kristīni Ločmeli

11. martā apritēs gads, kopš Balvos darbojas picērija „Zebra”, kas piesaista ne tikai ar nosaukumu, plašu picu klāstu, bet arī ar interesantu interjera dizainu. Uz sarunu aicināju uzņēmīgo baltinavieti Kristīni Ločmeli, kura izloloja ideju par picēriju un realizēja to dzīvē...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-03-03 9 ((179)914) numurā.
Intervija ar LRT žurnālisti Ausmu Sprukti

Rēzekniete Ausma Sprukte daudziem šķitīs kaut kur redzēta vai dzirdēta. Un tas ir pašsaprotami, jo viņa ir Latgales reģionālās televīzijas (LRT) žurnāliste, kura, veidojot sižetus, ir viesojusies dažādās Latgales vietās. 14. februārī apritēja trīs gadi, kopš Ausma ir LRT žurnāliste, un šo gadu laikā Ausmas un operatoru kopīga darba rezultātā ir tapuši apmēram 1000 sižeti...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-03-03 9 ((179)914) numurā.

2017-02-24 8 ((178)913)

Intervija ar Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes locekli Reini Jokstu

Laba un pieejama veselības aprūpe ir svarīga katram iedzīvotājam. Daudziem latgaliešiem tikt galā ar veselības problēmām ir palīdzējusi Daugavpils reģionālā slimnīca (DRS).

Kā klājas slimnīcai, par dažādām aktualitātēm un pasākumiem, lai attīstītu veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, pastāstīja DRS valdes loceklis Reinis Joksts.

Lasi visu rakstu avīzes 2017-02-24 8 ((178)913) numurā.

2017-02-17 7 ((177)912)

Intervija ar jaunsargu instruktoru Juri Gedušu

Ik pa laikam un aizvien aktīvāk masu mediju uzmanības lokā pavīd vārds “Jaunsardze”. Tās mācību paraugprogramma tiek īstenota 300 mācību vietās visos 110 Latvijas novados un deviņās republikas pilsētās. 2017. gadā Jaunsardzes kustībā darbojas aptuveni 8000 bērnu un jauniešu.

Tai šogad aprit 25 gadi, bet vienam no tās aktīvākajiem instruktoriem Rēzeknē drīz (5. martā) apritēs 45. Viņa ikdiena ir saistīta ar 305. Rēzeknes jaunsargu vienības jaunsargiem –, iespējams un cerams, nākamajiem Latvijas sargiem.

Jau sākot sarunu ar Juri, pārsteidza savdabīga iedziļināšanās detaļās. Viens no faktiem:uz jautājumu, kur viņš ir dzimis, viņš atbildēja “Maltas slimnīcā”. Tik interesanti bija to dzirdēt, jo šāda iestāde sen vairs nepastāv, bet 70. gados tajā piedzima ne viens vien Rēzeknes rajona iedzīvotājs! Cik svarīgi ir saglabāt šādus faktus atmiņā un nemanāmi atgādināt par to svarīgumu!...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-02-17 7 ((177)912) numurā.

2017-02-10 6 ((176)911)

Intervija ar Juri Ulmani – latvieti, kurš pārslēpoja Grenlandi

Pagājušajā nedēļā Preiļu galvenajā bibliotēkā bija divas tikšanās ar Juri Ulmani. 31. janvārī viņa stāstos klausījās bērnu bibliotēkas apmeklētāji, 1. februārī – pieaugušie. Ieinteresēti un apmierināti bija visi. Mazie tika mudināti sapņot, bet lielie guva pārliecību, ka cilvēks spēj visu, arī neiespējamo...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-02-10 6 ((176)911) numurā.