Trešdiena, 28.oktobris
Vārda dienu svin: Antoņina, Ninona, Ņina, OksanaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
17. septembrī Rīgas Motormuzejā notika konkursa “Ceļu satiksmes drošība Latvijas novados – drošākais novads un drošākā valstspilsēta 2025. gadā” laureātu apbalvošana. Konkursu organizē Satiksmes ministrija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, lai novērtētu pašvaldību sasniegumus ceļu satiksmes drošības jomā.
16. septembrī Rēzeknē, Festivāla parkā, tika svinīgi atklāts jauns, mūsdienīgs un mājīgs bērnu rotaļu laukums. Atklāšanas pasākumā piedalījās pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi, pilsētas mazākos iedzīvotājus sagaidīja krāšņa cirka programma un lielformāta lelles. Laukuma dizains un iekārtas veidotas īpašā meža tematikā, iekļaujot dabai raksturīgus elementus – nevienmērīgas, liektas un zariem līdzīgas formas.
16. septembrī Līvānu 1. vidusskolā Latgales jaunieši iesaistījās Signālvēlēšanu debatēs, kuras rīkoja Eiropas Komisijas Latvijā komanda.
Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centra “Jaunība” sportisti veiksmīgi startējuši Latvijas un Igaunijas Supermoto čempionāta noslēdzošajā posmā Aravetē, Igaunijā, izcīnot divas pirmās un vienu trešo vietu. Ar šo posmu noslēgusies 2026. gada Supermoto sezona, kurā BJC “Jaunība” komandu kopumā pārstāvēja 11 sportisti.
19. septembrī Kārsavā, Malnavas pagastmājā “Mežmuiža”, Ludzas novada Bērnu un jauniešu centrs atklāja jauniešu telpu, paplašinot vietējiem jauniešiem pieejamās iespējas saturīgi pavadīt brīvo laiku, īstenot savas idejas un iesaistīties iniciatīvās.
Jaunajā telpā ikdienā darbosies un jauniešus atbalstīs jaunatnes darbiniece Gerda Adrianna Vjazņikova.
Ludzas novada pašvaldības īstenotais projekts “Lielā Ezerkrasta promenādes izbūve un ezera krastmalas labiekārtošana” guvis augstāko novērtējumu divos nozīmīgos profesionālās jomas konkursos – “Gada labākā būve Latvijā 2025” un starptautiskajā Baltijas mēroga konkursā “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2026”. Abos konkursos projektam piešķirta 1. vieta.
4. septembrī Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta saieta namā notika literārā pēcpusdiena “Atvērtās rindas rudenī”, kas aicināja klātesošos ieklausīties dzejas un mūzikas radītos stāstos, priecēt acis skaistu gleznu izstādē un ļauties arī kādam humorpilnam mirklim.
27. septembrī plkst. 15.00 Cēsu Mazais teātris ar izrādi “Bezgalīgais ritums” dosies viesizrādēs uz Līvānu Kultūras namu. Izrāde veidota sajūtu tehnikā, kurā tiek izmantoti fragmenti no E. Virzas romāna “Straumēni”. Izrāde piemērota cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Jautā Pelēču pagasta iedzīvotāji: “Labdien. Rakstu sakarā ar Pelēču ezera pludmali. Šim projektam ir atvēlēts 131 tūkstotis eiro. Salīdzinājumam – Geļenovas parka pludmales iekārtošana izmaksāja 53 tūkstošus eiro. Cik “šika” pludmale ir Geļenovā iekārtota un ko ir saņēmuši Pelēču puses iedzīvotāji par 131 tūkstoti eiro? Nekas nenotiek tālāk, un netiek nekas darīts. Izskatās, ka tas ir viss. Tātad – kāpēc tik dārgi, un tas ir viss, vairāk nekas nebūs?”
14. septembrī Līvānu novada pašvaldības amatpersonas ar hidroloģi Ingu Grīnfeldi runāja par pētījumu “Straumes HES ietekme uz Dubnas upes hidroloģisko sistēmu un blakus esošajām teritorijām”.
Pētniece skaidroja, ka pētījumā tiek apskatīta Ubaglīča apkaimes hidroloģiskā sistēma, applūstošās teritorijas un to applūšanas iemesli.
