Sestdiena, 29.augusts
Vārda dienu svin: Aiga, Armīns, Vismants
Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.
ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.
Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Lauku atbalsta dienests maijā un jūnija sākumā aicināja pedagogus un bērnu vecākus piedalīties aptaujā par programmu “Piens un augļi skolai”, tās produktiem, atpazīstamību un rīkotajām aktivitātēm.
Programmas mērķis ir veicināt bērnu veselīga uztura paradumu veidošanos ilgtermiņā. Trīs reizes nedēļā bez maksas tiek nodrošināti piena produkti, augļi un dārzeņi pirmsskolas bērniem un 1.–9. klašu skolēniem.
Valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu lauksaimniecībai, paredzot palielināt atbalstu Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes un Latvijas zilās šķirnes buļļu jaunu līniju izveidei no 12 000 līdz 32 000 eiro.
Azbestu saturošais šīferis joprojām ir viens no bīstamākajiem būvniecībā izmantotajiem materiāliem – tā šķiedras, nonākot gaisā, var radīt veselības riskus. Latvijā uz ēku jumtiem joprojām atrodas ievērojams daudzums šī materiāla, tādēļ īpaši svarīga ir tā droša demontāža, savākšana un apglabāšana.
1. jūlijā stājas spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12 % apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Saglabāta arī PVN samazinātā 12 % likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Saskaņā ar pašreizējo pilotprojekta regulējumu samazinātais PVN 12 % apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un mājputnu olām būs spēkā līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Daugavpils teātra komanda 10. un 11. jūlijā jauniestudējumu “Hekube” rādīs Starptautiskajā sengrieķu drāmu festivālā Kiprā, jo viņus uzaicināja šī festivāla rīkotāji.
Preiļu novada Galēnu pagasta Bukšinu kapsētā iesvētīta atjaunotā kapliča.
Kapliču un uzstādīto kapu zvanu iesvētīja Vidsmuižas katoļu draudzes prāvests Aivars Kursītis un vikārs Juris Zarāns.
Ar svinīgu noslēguma ceremoniju Valmierā izskanējusi Latvijas Jaunatnes X olimpiāde. No 18. līdz 20. jūnijam ilgušie sporta svētki pulcēja tūkstošiem jauno sportistu no visas Latvijas. Pēdējā diena bija piepildīta gan ar izšķirošām finālcīņām, gan emocijām, kad jaunie sportisti, treneri, vecāki un līdzjutēji svinēja paveikto un kopīgi noslēdza desmito Latvijas Jaunatnes olimpiādi.
Prōteigi skaistys dūmys
..Jo tu gribi izjust mīru vātrainōs dzeives gaitōs, apcīmoj kopsātu – šū mīra svētneicu. Te jiutama tei myužeiba un mīrs, ku cylvaks šimā dzeivē naapzinigi meklej, bet navar atrast.. Izkleist ļaudis. Kopsāta kļyust vīntuleiga.. Palīk dūmas par myužeibu un Divu... (Viktors Mundurs “Kopu svātkūs”, Latgolas Words, Nr. 35 (31.08.1932.)
Lauku atbalsta dienests (LAD) ir saņēmis informāciju no lauksaimniekiem Latgalē par gadījumiem, kad, uzdodoties par Lauku atbalsta dienesta darbiniekiem, vairākas personas cenšas pierunāt zemniekus maksāt naudu par it kā notikušiem pārkāpumiem. Krāpnieki norāda, ka nav veikta piemērota saimniekošana un cenšas panākt, ka lauksaimnieks samaksā sodu, piemēram, par nepareizu pļaušanu.
Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un kontroli uz ceļiem, kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Izmaiņu mērķis ir modernizēt tehniskās apskates kārtību, precizēt prasības un ieviest vienotu regulējumu lauksaimniecības mašīntraktoriem.