Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Dārza svētki “Gailguros”

9. augusta vēlā rītā ģimenes ar bērniem pulcējās piemājas saimniecībā “Gailguri” Preiļu pagastā, lai kopā baudītu vasaru, bezrūpību un sirsnīgu satikšanos.
Ģimeņu dārza svētki tika īstenoti par Preiļu novada pašvaldības mazā granta projekta līdzekļiem ar Preiļu–Līvānu novada partnerības “KŪPĀ” atbalstu.

“Voguls i Vabaļa 2026” noslēdzies ar jauniem sasniegumiem

8. augustā jau sesto gadu pēc kārtas Jaunaglona atklāja Aglonas svētkus ar neaizmirstamu skrējienu pa Tartakas upi. Unikāla vieta, kur satiekas divas straumes, veidojot apmēram 800 metrus garu ūdens apli, pa kuru var arī skriet. Trakie, aizrautīgie, dzīves enerģijas pilnie ir te, lai pārbaudītu sevi, izjustu kopību ar sev līdzīgiem.

Ludzas novada Sporta skolas svarcēlāju panākumi

Ludzas novada Sporta skolas svarcēlāji aizvadījuši veiksmīgu startu starptautiskajās sacensībās Albu Igaunijā. Sportisti ne tikai izcīnīja godalgotas vietas, bet arī demonstrēja augstu cīņassparu un lielisku sagatavotību. Gandrīz katrs komandas dalībnieks uzlaboja savus personīgos rekordus un sasniedza labākus rezultātus nekā iepriekšējās sacensībās.
1. vieta: Toms Cipruss (U-13) un Marks Katkevičs (U-17);

Idejas, projekti, viens mērķis – padarīt Ludzas jauniešu dzīvi foršāku

Pirmajam Ludzas novada jauniešu iniciatīvu projektu konkursam tika iesniegtas deviņas idejas. Tas apliecina, ka Ludzas novada jauniešiem ir uzņēmība, radošums un patiesa vēlme radīt pozitīvas pārmaiņas savā apkārtnē. Visas pieteiktās ieceres bija aktuālas un nozīmīgas.
Projektu pieteikumus vērtēja Ludzas novada Jaunatnes lietu konsultatīvā komisija, izvērtējot to atbilstību konkursa nolikumam, aktivitāšu pamatotību, plānoto budžetu un sasniedzamos rezultātus.

Mizgraužu aktivitāte Latvijā būtiski samazinājusies

Apkopojot Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” iegūtos monitoringa datus par egļu astoņzobu mizgrauža pirmās paaudzes lidošanas aktivitāti, kā arī izvērtējot Valsts meža dienesta izsniegto sanitāro atzinumu datus, kas saistīti ar svaigiem mizgrauža postījumiem, secināms, ka šī kaitēkļa masveida savairošanās, kas aizsākās 2022. gadā, Latvijā ir noslēgusies.

Lapas