Svētdiena, 23.augusts
Vārda dienu svin: Ralfs, Valgudis, VitālijsKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Latvijas lauksaimnieki jau 14 gadus izmanto Zemkopības ministrijas ieviesto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Divos novados bioloģiski apsaimniekotas zemes īpatsvars pārkāpis 40 % atzīmi, liecina Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) apkopotais administratīvo teritoriju BIO TOP 500.
Vidēji Latvijā bioloģiski apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platība pieaugusi līdz 350,9 tūkstošiem hektāru jeb piektajai daļai no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Lai pēc iespējas drīzāk sāktu pārtikas rezervju izveidi un stiprinātu Latvijas gatavību dažādām krīzes situācijām, valdība 28. jūlijā apstiprināja grozījumus noteikumos, kas paredz pārtikas rezervju izveides un uzturēšanas uzdevumu deleģēt SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. 30. jūnijā Ministru kabinets jau atbalstīja informatīvo ziņojumu par 9 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu pārtikas rezervju izveidei.
Pagājušais mēnesis Latvijā kļuva par piekto mitrāko jūliju novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Valstī vidēji nokrišņu daudzums sasniedza 123,2 milimetrus jeb 163 % no mēneša normas. Latvijas rietumu un centrālajā daļā lija vairāk nekā austrumos. Liepājā, Ventspilī un Vičakos jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā – otrais, Stendē – trešais lietainākais kopš 1945. gada.
No 18. līdz 20. jūlijam Itālijas pilsētā Rieti norisinājās Eiropas U18 čempionāts vieglatlētikā, kur Latviju lodes grūšanas disciplīnā godam pārstāvēja Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas audzēknis Raivis Bogotais un treneris Jānis Brakovskis.
Valmieras Jāņa Daliņa stadionā aizvadīts 105. Latvijas čempionāts vieglatlētikā, un Līvānu novadu šajās sacensībās pārstāvēja Līvānu Vieglatlētikas kluba un Līvānu Bērnu un jauniešu sporta skolas audzēkņi.
Veiksmīgākais starts padevās Gatim Vilcānam, kurš apliecināja savu meistarību 110 m barjerskrējienā. Finišējot uzreiz aiz sezonas līdera Ralfa Zazerska, Gatis izcīnīja Latvijas vicečempiona titulu un sudraba medaļu.
Līvānu pilsētas simtgadē uzņēmēji finansēja metālmākslinieka Valērija Konstantinova vides objektu, kas uzstādīts Daugavas krastā Līvānos.
Realizējot biedrības “Preiļu – Līvānu novadu partnerības “Kūpā”” izsludināto mazo grantu projektu "Iedzīvotāji veido savu vidi 2026", Līvānu novada Kultūras centra pūtēju orķestrim tika piešķirti 664,84 eiro, lai realizētu ieceri – kolektīvam izstrādātu un iegādātos vienota dizaina T kreklus.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome apstiprinājusi piecus senioru skolu projektus Latgalē. To īstenošanai Līvānu, Krāslavas, Preiļu un Balvu novadā, kā arī Daugavpilī un Augšdaugavas novadā kopumā piešķirti 224 864,33 eiro.
Visā Latvijā atbalstīti 25 projekti – pa pieciem katrā plānošanas reģionā. Projektu kopējais finansējums sasniedz 1 085 121,76 eiro.
24. jūlijā Višķu stadionā un tā gleznainajā apkārtnē norisinājās Augšdaugavas novada orientēšanās festivāls. Pasākums vienuviet pulcēja gan novada iedzīvotājus, gan viesus, piedāvājot aktīvi, aizraujoši un saliedējoši pavadīt vasaras vakaru svaigā gaisā un apgūt jaunas prasmes.
