Aktualitātes

Augšdaugavas novada iedzīvotāji, kuru īpašums cieta dabas stihijā 7. augustā, saņem pašvaldības kompensācijas. Vienreizējās kompensācijas lielums ir līdz 3000 eiro, ja jumta atjaunošanas viena kvadrātmetra izmaksas privātā vai daudzdzīvokļu mājā nepārsniedz 20 eiro

Krāslavā baseinā uzstādīts īpašs pacēlājs – krēsls apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, rakstīts interneta lapā www.kraslavasvestis.lv. 
To var izmantot krāslavieši un viesi, lai peldētu lielajā vai mazajā peldbaseinā. Pacēlājs peldētāju ieceļ baseinā, un tur viņš var gan peldēt, gan saņemt ūdens masāžu. Tāpat baseina apmeklētāji ar kustību traucējumiem var nomazgāties dušā un apmeklēt tualeti, jo arī šīs telpas ir pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

1. septembrī Krāslavā Mazā Tirgus iela uz dažām stundām bija pārveidota par Radošo kvartālu “Īla” (lataliešu val. – iela).
Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Inga Goldberga pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka idejas autori ir Krāslavas radošo cilvēku grupa un ka šis pasākums ir jauna kultūrnorišu tradīcija novadā, kuru ierosinājuši paši iedzīvotāji. “Man ir milzīgs prieks, ka krāslavieši ir aktīvi un radoši un ka ir iedibināta viena laba, radoša tradīcija – radošais kvartāls “Īla” Tirgus ielā Krāslavā”, teica I. Goldberga.

Kristīne Ģēģere stādaudzētavā “Ludzas rozes” aprūpē asteru dārzu, kas aizņem veselu hektāru zemes un kurā iestādīti aptuveni 100 000 asteru stādu. Kristīne ar puķu audzēšanu nodarbojas jau teju 30 gadus, lielākoties priekšroku dod vasaras puķēm. Te aug gan dālijas, gan cinnijas, gan rozes, bet šogad visvairāk izceļamas tieši asteres.

Ar 2. septembri ir atcelti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, kas tika noteikti saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Vienlaikus līdz 31. oktobrim jāturpina mizgrauža ierobežošanas un egļu mežaudžu aizsardzības pasākumi visā Latvijā.

Kopas “Dzīves virpulī” saime dejā apvienoja Preiļu novada un citu reģionu, kā arī ārvalstu draugu kolektīvus

26. un 27. augustā Preiļu novada Vecvārkavas estrādē un Rožkalnu kultūras nama laukumā notika Starptautiskais senioru deju festivāls “Mēs bijām trīs māsiņas”. 
Pirmajā dienā pēc svētku gājiena senioru deju kopas “Dzīves virpulī” (Rožkalni), “Odziņas” (Vārkava), “Brūklenājs” (Preiļi), “Orhi-deja” (Aglona), “Skinija” un “Gaja” no Lietuvas, “Sjugiskuld” un “Pjaripidi” no Igaunijas dejoja valšus, tautas dziesmu dejiskās apdares un mūsdienīgas dejas. 

Viduslatgales pārnovadu fonds sadarbībā ar biedrībām “Sabiedriskais centrs “Aizkalne”” un “Sabiedriskais centrs “Smelteriešu cimdiņš”” no 4. līdz 30. septembrim pagastu iedzīvotājiem piedāvā iesaistīties Lauku labumu brīvbodēs. 
Lauku labumu brīvbode nav gluži parasta bode. Te nav ikdienas garantēta preču pieveduma un cenas. Brīvbode ir pašu iedzīvotāju veidota un uzturēta labdarības vieta, kur cilvēki var atdot, mainīties, sarunāt rudens ražas augļus – to, kas izaudzis uz lauka, dārzā, kas ievākts mežā un bišu dravā. 

26. augustā Bauskas pilsētas stadionā notika 9. Latvijas čempionāts vieglatlētikā, kurā tikās Latvijas vecmeistari.

22. augustā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš tikās ar jaunajiem Daugavpils sportistiem – Anastasiju Jakovļevu un Maksimu Vasiļonoku, lai sveiktu viņus ar panākumiem Eiropas mēroga sacensībās.
No 2. līdz 10. jūlijam Kišiņevā, Moldovā norisinājās Eiropas čempionāts jauniešiem, kurā svarcelšanas sacensībās U15 vecuma grupā 2. vietu izcīnīja daugavpilietis Maksims Vasiļonoks. Par augsto rezultātu šajās sacensībās jaunais sportists saņēma pašvaldības naudas balvu 1707,00 eiro apmērā, bet viņa treneris Ainārs Rundzāns – 853,00 eiro.

Bīdreiba “Latgolys tradicionaluos kulturys centrs “Latgaļu sāta””  Dekšuoris pogosta Madžuļūs kūpā ar draugim, atbalsteituojim i gostim atsavēre iz pastuoviešonys 15 godim.
Sovu darbeibu bīdreiba aizsuoka ar pyrmū sareikuotū piketu Volūdys dīnā Reigā, kab nūruodeitu uz latgalīšu volūdys stuovūkli izgleiteibys sistemā, medijūs i publiskajā vidē. Sovukuort pyrmuos tradicionaluos “Kūkļu dīnys”, kab gūdynuotu kūkļu meistaru Donatu Vucynu, Madžuļūs nūtyka jau 2001. godā.