Aktualitātes

Daugavpils cietoksnis šogad saņēmis augstu apbalvojumu – “Eiropas Padomes Ainavu balvu”. Eiropas padomes Ainavu balvas konkurss, kur tiek apbalvotas labākās reģenerētās ainavas starp 39 valstu kandidātiem, tiek rīkots vienreiz divos gados. Nacionālajā valsts atlasē starp astoņiem pretendentiem no Latvijas tika izvirzīts Daugavpils cietoksnis, un tas tika vienbalsīgi atzīts par labāko starp visām valstīm, kas ir parakstījušas Ainavu saglabāšanas konvenciju un iesniegušas savus pretendentus. Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta organizētais konkurss notika jau piekto reizi, un tā mērķis ir apbalvot praktiskās iniciatīvas, labus piemērus ainavu kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā Eiropas ainavu konvencijas dalībvalstu teritorijās...

Izglītības jomā aizsāktās pārmaiņas ir temats, kas savu aktualitāti pēdējā laikā nav zaudējis ne dienu. Tas ir pašsaprotami, jo reformas skar visu sabiedrību – bērnus, viņu vecākus, pedagogus, skolu vadītājus, pašvaldības, galu galā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņus, kuri to pārmaiņu katlu ir ievārījuši...

15. jūnijā noslēdzās pieteikšanās platību maksājumiem 2018. gadā. Provizoriskie dati liecina, ka dienests ir saņēmis 59 299 iesniegumus atbalsta saņemšanai, ziņo Lauku atbalsta dienests (LAD). Par aptuveni 13 000 ha ir pieaugusi atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemju platība – šogad pieteikti 1,728 miljoni ha, 2017. gadā bija 1,715 miljoni ha. Tendence, ka katru gadu pieaug sakoptās atbalstam pieteiktās platības apmērs, ir nemainīga visus gadus, tas liecina, ka lauksaimnieki kopj aizaugušās platības un tās apsaimnieko...

Pasaulē par deinstitucionalizāciju (DI) sāka runāt pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad cilvēktiesību aktīvisti arvien vairāk norādīja uz personu ar garīgas attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām tiesībām dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētām slēgtās institūcijās. Taču mūsdienās DI aptver visas personu grupas, kurām dažādu iemeslu dēļ jādzīvo institūcijās – tajā skaitā bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, veciem cilvēkiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem un/vai invaliditāti...

Pagājušā gada vasara Latvijas, it īpaši Latgales, lauksaimnieku atmiņā uz ilgiem laikiem saglabāsies kā viena no slapjākajām un nelabvēlīgākajām. Daudzos novados lielās platībās lauki ilgstoši atradās zem ūdens, zeme bija tā pārmirkusi, ka ar graudu novācamajiem kombainiem un kartupeļu rokamo tehniku nebija iespējams strādāt. Līdz ar to raža sapuva un aizgāja postā, radot zemniekiem ievērojamus finansiālus zaudējumus, neskatoties uz valsts piešķirtajām kompensācijām...

30. maijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu, kurā OECD eksperti norādījuši, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma globālā ekonomika ir uzņēmusi ievērojamu izaugsmes tempu, atgriežoties pirmskrīzes līmenī un, pēc OECD prognozēm, sasniedzot 4 %...

Kopš tika izvirzīts priekšlikums par obligātās pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma,  tēma tiek vērtēta pretrunīgi. Lielākoties bažas rada neizpratne, vai grozījumi ir piemēroti situācijai un kā tiem sagatavoties...

Maija vidus ierasti ir laiks, kad visi sējas darbi laukos un tīrumos tuvojas nobeigumam. Šopavasar zemniekiem tā arī īsti nav bijis laika rimtai strādāšanai. Viss notika samērā nervozi un steigā. Pirmkārt, pērnā gada lietavas zemi bija tā pārmitrinājušas, ka “dīķi” uz tīrumiem ziemā pārvērtās slidotavās un vēl aprīļa beigās nebija izsusējuši. Otrkārt, arī aprīļa laikapstākļi neļāva laikus doties tīrumos. Maijs gan iepriecināja ar vasarīgu laiku, tāpēc lauksaimnieki sējas darbiem veltīja visu dienas gaišo laiku. Daudzviet nosvinētas apsējības...

Noslēdzošajā publikācijā noskaidrosim, cik turīgi ir 12. Saeimā Latgali pārstāvošie deputāti. Jāatzīmē, ka pirms četriem gadiem parlamentā ievēlēto deputātu saraksts ir krietni mainījies – vairāki kļuvuši par valdības ministriem, nolikuši mandātus, lai kļūtu par pašvaldību deputātiem vai domju priekšsēdētājiem, bet, piemēram, no Latgales ievēlētais Raimonds Vējonis ir Latvijas Valsts prezidents...

Laikraksta 20. aprīļa numurā iepazīstinājām jūs ar tobrīd Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamajām Latgales reģiona pašvaldību vadītāju deklarācijām par 2017. gadu. Šajā numurā – informācija par to, cik pērn nopelnījuši pārējie Latgales novadu un pilsētu domju priekšsēdētāji.

Atgādinām, ka likums nosaka – valsts amatpersonām ik gadu līdz 1. aprīlim VID ir jāiesniedz deklarācijas, atspoguļojot savu mantisko stāvokli. Šīs deklarācijas ir publiskas, par amatpersonu sniegtās informācijas atbilstību realitātei ir iespēja pārliecināties katram, kura interesēs ir nepieļaut korupciju. Interesenti ar deklarācijām sīkāk var iepazīties VID mājaslapā...

23. aprīlī Preiļos visi interesenti tika aicināti piedalīties Latvijas Bankas un “Latvijas Avīzes” rīkotās “Reģionu sarunās par labklājību”. Sarunu tēma – “Kas darāms, lai cilvēki nebrauktu prom no Latgales?”. Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas vadības pārstāvji – padomes loceklis Edvards Kušners, valdes loceklis Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms un ekonomists Andris Strazds...

17. aprīlī Preiļu kultūras centrā norisinājās Latgales forums “Uzņēmēju un pašvaldību sadarbība reģiona viedai attīstībai”. Forumu rīkoja Preiļu novada dome, Latgales plānošanas reģions, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Pašvaldību savienība. No piedalīties aicinātajiem uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem bija ieradies vien neliels pulciņš, citu interesentu – vēl mazāk.

Lai saprastu, kāda bija Preiļos notikušā foruma doma un mērķi, īsumā ieskicēsim lektoru skartās tēmas un foruma galvenās tēzes...

No šī gada 15. februāra līdz 3. aprīlim (ieskaitot) valsts amatpersonām bija jāiesniedz kārtējā valsts amatpersonas deklarācija par 2017. gadu. Tas bija jādara elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2017. gadu pavisam bija jāsniedz 57 676 valsts amatpersonām. Deklarācijas ir publiskas, ar tām var iepazīties ikviens interesents Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā...

6. aprīlī akciju sabiedrības “Preiļu siers” administratīvās ēkas zālē notika AS „Preiļu siers” ikgadējā akcionāru sapulce. Akcionāri izskatīja un apstiprināja uzņēmuma valdes un padomes ziņojumu par 2017. gada rezultātiem, zvērinātā revidenta ziņojumu par 2017. gada pārskatu, noteica atlīdzību zvērinātam revidentam, kā arī izskatīja citus jautājumus. Sapulcē bija pārstāvēti 70,34 % balsstiesīgo akciju...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu – steidzīgi jāaicina mājās projām aizbraukušie latvieši, sak, valstī manāmi sāk aptrūkties darba roku. Tāpēc 2018. gadā Latvijā ir uzsākts pilotprojekts "Reģionālais koordinators reemigrācijas veicināšanai", kura īstenošanā iesaistīti visi plānošanas reģioni...

No pārdesmit hektāriem 2008. gadā līdz 1300 hektāriem un labākajam Latvijā Limuzīnas šķirnes ganāmpulkam – tā 10 gadu laikā izaudzis uzņēmums SIA “Rudzāts” Līvānu novada Rudzātu pagastā...

Latvijas zirgi ir pazīstami visā pasaulē – gan kā augstas klases sporta zirgi, gan kā lieliski partneri jāšanas sporta skolās un amatieriem, gan palīgi vairāku specifisku veselības problēmu pārvarēšanā cilvēkiem. Latgalē zirgs gadsimtiem ir bijis saimnieka labākais palīgs, nenogurstošs strādnieks un lepnuma objekts. Taču līdz ar mehanizācijas ienākšanu laukos situācija ievērojami mainījusies, zirgi vairs nav darba rūķi. Šo dzīvnieku skaits no gada gadā samazinās, arī nozare turas uz nedaudzu entuziastu pleciem. Kāda tad ir šodienas situācija un kas gaidāms nākotnē?...

Biedrība “Latvijas Zemnieku federācija” sadarbībā ar Preiļu lauksaimnieku apvienību pagājušajā nedēļā organizēja divu dienu mācības ar nosaukumu “Ģimeņu (mazo) zemnieku saimniecību attīstība, pilnveidojot saimniecisko darbību”. Pirmajā dienā mācības notika Preiļu novada Saunas pagasta Prīkuļos, bet otrajā dienā dalībniekus uzņēma LPKS “Viļāni”. Dalībnieku secinājumi pēc mācībām – bija vērts tērēt divas dienas, lai iemācītos paskatīties uz saimniekošanu savā sētā savādāk...

Nākamajā, 2018./ 2019. mācību gadā, pašvaldības plāno reorganizēt 21 izglītības iestādi, septiņas izglītības iestādes plānots slēgt, savukārt viena izglītības iestāde tiek dibināta no jauna – liecina Izglītības un zinātnes ministrijā pašvaldību iesniegtie lēmumi līdz 2018. gada 1. martam. Vairāku pašvaldību lēmumi vēl ir saskaņošanas procesā...

Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem šogad iedalīts par 157,5 miljoniem eiro vairāk. Mums, potenciālajiem veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem, šķiet, ka tā ir visai ievērojama summa, lai justu situācijas uzlabojumu – mazākas rindas pie ārstiem, ātrāk veiktus un precīzākus izmeklējumus, apmierinātākus dakterus un māsiņas (viņiem taču solītas lielākas algas). Kā ir patiesībā un ko par noslēgtajiem līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu saka Latgales reģiona slimnīcu pārstāvji?...

Vairākas partijas un organizācijas no ekonomikas ministra Arvila Ašeradena gaida risinājumu, kas ļautu samazināt lauksaimnieku elektroenerģijas rēķinus...

Janvāra beigās AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts – aizrautīgs un pieredzējis mednieks – devās uz ASV, Lasvegasu, lai saņemtu prestižo “Grand Slam Club/OVIS” balvu, kas tiek piešķirta par sasniegumiem kalnu medībās, proti, nomedītajiem 12 auniem. Latvijas medniecības nozarē tas ir unikāls panākums, jo līdz šim nevienam medniekam, to nav izdevies sasniegt. Tāpēc aicinājām J. Šņepstu dalīties piedzīvotajā un pārdomās par medībām Latvijā un pasaulē, kā arī nākotnes plāniem...

Aizvadītajā nedēļā Daugavpilī gripas pacientu skaits sasniedzis epidēmijas slieksni, tāpēc no 30. janvāra valstī tiek izsludināts gripas epidēmijas sākums, informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Daugavpilī aizvadītajā nedēļā reģistrēti 117,9 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tādējādi sasniedzot epidēmisko slieksni, kas ir 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem...

Tā dēvētā Stambulas konvencija par vardarbības izskaušanu ģimenē sacēlusi īstu vētru ūdensglāzē. Konvencijas pretinieki to tik vien skandina, ka konvencijas parakstīšana mūs iedzīs sātana nagos un ir sabiedrības bojāejas priekšvēstnesis.

Bet, kā apņemšanās izskaust vardarbību un vēršanās pret varmākām var tikt uzskatīts teju vai par pasaules vislielāko ļaunumu? Latvija ir vienīgā ES valsts, kas šo konvenciju nav ratificējusi...

Forma vīrieti izceļ, dara iznesīgāku, staltāku. Tā, lūk, par vienu staltu, iznesīgu robežsargu pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, 30.–40. gados,  kurš dzimis Bērzgales pagasta Meirānos, Eduardu Sveci saka Eduarda dēls Arkādijs Svece. Ne mazāk iznesīgs un stalts ir arī pats Arkādijs Svece...