Otrdiena, 14.jūlijs
Vārda dienu svin: Anvars, Oskars, Ritvars07/03/2020 - 11:00
21°C 2.1 m/s NB! Read the comments in the apiChanges section in the XML
Preiļu novada domē turpinās darbs bez domes priekšsēdētājas. Pašvaldību vada Preiļu novada domes priekšsēdētāja otrais vietnieks Klavdija Zarāne. Darba ir daudz, tomēr varēs arī atpūsties, jo domes sēdē viņai ir piešķirts divu nedēļu atvaļinājums, kurš aizsteigsies, darot sirds darbu Latvijas Bērnu fonda rīkotajās vasaras nometnēs, saka pašvaldības vadītāja...
Pēc trīs mēnešu piespiedu pārtraukuma izpilddirektori atkal klātienē satikās 3. jūlijā, šoreiz Latgales viducī – Riebiņu novada Rušonas pagastā, turklāt kuplā skaitā. Ceļu uz Rušonas pagasta atpūtas kompleksu “Silmalas”, kur notika Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme-seminārs, bija mērojuši ap pusotra simta izpilddirektoru...
Lai stiprinātu konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā un nodrošinātu kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, 8. jūlijā svinīgi parakstīts sadarbības memorands par konsorcija (konsorcijs ir uz laiku izveidota vairāku personu, uzņēmumu, organizāciju vai valdību apvienība – red. piezīme) izveidi starp trim Latvijas universitātēm – Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), Liepājas Universitāti (LiepU) un Daugavpils Universitāti (DU), kā arī Izglītības un zinātnes ministriju, Zemkopības ministriju, Liepājas, Jelgavas un Daugavpils pilsētu domēm...
Satversmes tiesa (ST) 25. jūnijā atzina, ka garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei. Lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskatīja, ka Ministru kabineta noteiktais GMI līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina cilvēka cieņas aizsardzību un neizpilda no Satversmes 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu valstij sniegt personai tai nepieciešamo sociālo palīdzību, informē LETA.
ST secināja, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājums, tostarp, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta GMI līmeņa noteikšanas metode. Ņemot vērā ekonomiskos faktorus un citus apsvērumus, ST nolēma, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra...
Ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) saskaņota 11 izglītības iestāžu likvidācija 2020. gadā.
Februārī IZM informēja, ka IZM saskaņojusi sešu skolu likvidāciju, trīs skolu reorganizāciju, mainot to pakāpi, un četru izglītības iestāžu pievienošanu citai.
Šobrīd zināms, ka likvidācija saskaņota par 11 skolām, reorganizācija, mainot skolas pakāpi, saskaņota par 10 skolām, astoņas izglītības iestādes tiks reorganizētas, pievienojot tās citām, divas skolas tiks reorganizētas apvienojot, bet vēl divas skolas tiks pievienotas citām izglītības iestādēm...
Kompensācijas par piemaksām mediķiem, kuri ārkārtas apstākļos strādājuši ar Covid-19 izplatības seku novēršanu, līdz šim nav saņēmusi neviena no pašvaldību slimnīcām, informēja Latvijas Slimnīcu biedrības komunikācijas konsultante Elīna Ķibere...
Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021. gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42.
Prezidents 22. jūnijā izsludinājis likumu oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā...
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētais “Pļaušanas serviss” šonedēļ informēja, ka praktiski jau visā Latvijā ir sagatavota skābbarība no stiebrzālēm. Speciālisti brīdināja, ka gadījumā, ja kāds nav uzspējis, tad gan nekas kvalitatīvs tur vairs nevarot sanākt. Pēdējās veiktās analīzes lucernai un āboliņam liecināja, ka jau sāk kristies kvalitātes rādītāji. Tiesa, Latgalē āboliņam proteīns vēl labs – 20,11. Arī lucernai Latgales reģionā joprojām laba kvalitāte – 21,03...
46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli ir vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu, vēsta Leta...
Aizvadītajā nedēļā AS “Preiļu siers” rūpnīcā darbu sāka piecas jaunas siera gatavošanas iekārtas, kas tika iegādātas ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Kopējās iekārtu iegādes izmaksas ir 1 088 709,93 eiro, no kurām 270 717,20 eiro ir LAD atbalsts...
No 2021. gada 1. jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās...
Šopavasar Lieldienas sociālās aprūpes centros un pansionātos bija krietni citādas nekā ierasts. Ne skolas bērnu sniegto koncertu, ne daudzo ciemiņu ar ciemkukuļiem. Arī Mātes diena atzīmēta vien šaurā lokā, pulcējoties klientiem un viņu aprūpētājiem. Arī pastaigas un tikšanās ar tuviniekiem bija liegtas. Senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti šādi ierobežojumi gan grūti izprotami, gan vēl grūkāk paciešami.
Negaidītās un negribētās pārmaiņas sociālo centru un pansionātu iemītniekiem atnesa Covid-19 pandēmija, kuras dēļ 12. martā arī Latvijā tika izziņota ārkārtējā situācija. Skaidrs, ka tik mazaizsargātai kategorijai kā seniori pat viens inficēšanās gadījums ar koronavīrusu iestādē var kļūt liktenīgs daudziem. Tāpēc izsludinātā karantīna bija tikai likumsakarīgs solis. Kā šajā karantīnas pavasarī klājies pansionātos un sociālās aprūpes centros?...
Atjaunotajā Raipoles muižas kūtī nupat durvis vērusi jauna un interesanta, noteikti apmeklēšanas vērta telpa, kur vienkopus aplūkojama gan plaša keramikas kolekcija, gan Jāzepa Šņepsta un viņa krustdēla Jāņa Šņepsta nomedītās trofejas...
Šodien, 5. jūnijā, aprit septiņi mēneši kopš KNAB darbinieki Preiļu novada domē veica neatliekamās kriminālprocesālās darbības, tajā skaitā sankcionētas kratīšanas, saistībā ar aizdomām par dienesta viltojumu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. KNAB informēja, ka laika periodā no 2019. gada 6. līdz 7. augustam četras Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu Preiļu novada domes amatpersonu atbalstu, iespējams, viltojušas aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Preiļu novada domes amatpersonas minēto aktu 2019. gada 7. augustā uzrādījušas Būvniecības valsts kontroles biroja būvinspektorei, kas veica būves ārpuskārtas pārbaudi...
Covid-19 ārkārtas situācijā sabiedrības dzīve izmainījās līdz nepazīšanai, iegūstot jaunus apveidus ikdienas gaitām. Šis laiks skāra gan strādājošos, gan studējošos, kuri iemācījās savu darbu un laiku plānot paši, strādājot un studējot attālināti – no mājām. Daudzi karantīnas ieviešanas laikā zaudēja darbu, paliekot bez iztikas līdzekļiem, tāpat jāuzsver, ka pasaulē šajā sarežģītajā laikā, kā liecina statistika, ģimenēs pieauga vardarbība. Sievietes, kas bija vardarbīgās attiecībās, ievērojot izsludinātos aizliegumus, kad doties prom no savas dzīvesvietas var tikai svarīgos gadījumos, tika iesprostotas mājās un pastāvīgi apdraudētas...
Graudaugu lauki Latgalē atšķiras no rapša laukiem Sēlijā, tomēr graudkopjus krīze neskar, atzīst lauksaimnieki. Savukārt piena un gaļas lopkopība pārdzīvo iepirkuma cenu kritumu...
Kultūra ir viena no tām nozarēm, kuru Covid-19 krīze skārusi vistiešāk un vissāpīgāk. Kopš valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, pasākumi nenotiek, koncerti un izrādes atceltas. Kultūras nozares atbalstam, tostarp zaudējumu kompensācijām, vajadzīgi 32 miljoni eiro, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” nesen teica kultūras ministrs Nauris Puntulis. Tie gan paredzēti, tā teikt, lielajiem kultūras pīlāriem. Taču kultūrai ir arī otra puse – tā, kas risinās novadu kultūras centros, pagastu tautas namos, kur notiek deju kolektīvu, koru, folkloras un teātra kopu mēģinājumi...
Daudzi riteņbraucēji, skrējēji, nūjotāji un pastaigu cienītāji jau labu laiku jaunuzbūvēto Rietumu ielu Preiļos izmanto savām āra aktivitātēm. Taču satiksmei tā joprojām ir slēgta. Kāpēc? Preiļu novada domes izpilddirektors Aldis Džeriņš bija lakonisks – visi ar būvi saistītie dokumenti nodoti Būvniecības kontroles birojam, gaidām. Tuvāk par situāciju objektā un to, kad tad ilgi gaidītā Rietumu iela beidzot būs atvērta satiksmei, jautājām Preiļu novada domes Attīstības daļas projektu vadītājai Sanitai Meļko...
No 1. jūnija mīkstinās ierobežojumus klātienes izglītības, sporta treniņu un amatiermākslas jomās, paredz 21. martā valdības ārkārtas sēdē papildinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu...
Nacionālā veselības dienesta izstrādātais slimnieku hospitalizācijas plāns paredz uzņemt COVID-19 pacientus tikai nepilnā trešdaļā no visām Latvijas pašvaldību ārstniecības iestādēm. Taču slimnīcu darbinieki un vadība reģionos dara visu iespējamo, lai pasargātu mediķus un pacientus no iespējamajiem infekcijas riskiem...
Ministru kabinets 7. maijā lēma, ka ārkārtējā situācija valstī tiek pagarināta līdz 9. jūnijam. Tomēr vienlaikus no 12. maija atviegloti līdz šim noteiktie ierobežojumi Covid-19 infekcijas slimības izplatības apturēšanai...
No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās – paliec cilvēks" pauda AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts...
Nodotā svaigpiena apmērs šogad aprīlī Latvijā sarucis par 2,8 % salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 59 623 tonnas, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija...
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada valsts amatpersonu deklarācijas par 2019. gadu līdz 1. aprīlim bija jāiesniedz 56 904 amatpersonām. Valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība ir noteikta likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un Ministru kabineta noteikumos. Iepriekšējos numuros iepazīstinājām ar Latgales pašvaldību amatpersonu deklarācijām par pērno gadu. Tagad sniegsim ieskatu par to, cik turīgi pērn dzīvojuši no Latgales ievēlētie 13. Saeimas deputāti...
Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro – Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina SIA “Lursoft” veiktie aprēķini...
Ministru kabinets ārkārtas sēdē 7. maijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu noteikt, ka turpmāk dīkstāves pabalstus varēs pieteikt tikai par kārtējo mēnesi, nevis iepriekšējiem mēnešiem...
Par godu skolas beigšanai un atestāta saņemšanai svinīgs pasākums ir pieļaujams, tomēr rēķinoties ar epidemioloģiskās situācijas attīstību, 6. maijā tiešsaistes vebinārā pauda Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks...
Ņemot vērā, ka ar 1.aprīli ieviestā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība sakrita ar Covid-19 izraisīto ārkārtējo stāvokli, jauninājums bijis grūtāk ieviešams no ārstu un farmaceitu puses, kā arī nepietiekami izskaidrots iedzīvotājiem, paudusi Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA)...
Saeima 7. maijā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas...
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada valsts amatpersonu deklarācijas par 2019. gadu līdz 1. aprīlim bija jāiesniedz 56 904 amatpersonām. Valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība ir noteikta likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un Ministru kabineta noteikumos. Turpinām sniegt ieskatu Latgales pašvaldību amatpersonu deklarācijas par pērno gadu...
Vietām Latvijā, it sevišķi Zemgales centrālajā daļā, graudaugu sējumiem sāk pietrūkt mitruma, kas var ietekmēt graudu potenciālu turpmāk, pauda lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Vienlaikus viņš piebilda, ka aizvadītā ziema bija salīdzinoši labvēlīga augu sakņu sistēmas attīstībai, kas ir spēcīgāka un neļauj sējumiem iet bojā...
Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 888,006 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5 % vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
469,287 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 5,4 % salīdzinājumā ar marta beigām, 272,011 miljoni eiro – pašvaldību budžetiem, kas ir kāpums par 2,5 %, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 146,707 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,3 % vairāk...
Valsts prezidents Egils Levits uzrunā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē, atzīmējot Latgales kongresa dienu, aicināja kopt un lietot latgaliešu valodu, norādot uz tās lomu arī latviešu kultūrā...
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi līdz maija vidum plāno izstrādāt mobilo lietotni Covid-19 kontaktpersonu noteikšanai atbilstoši epidemiologu prasībām, video preses konferencē sacīja "Web & Mobile" risinājumu izstrādes kompānijas "MakIT" valdes priekšsēdētājs Arvis Zeile...
Energoresursu – degvielas un elektrības – cena piena ražošanas pašizmaksā ieņem tikai 7–15 % atkarībā no saimniecības lieluma, tādējādi tās samazināšanās nekompensē piena iepirkuma cenu kritumu, pretēji atsevišķu ekonomistu apgalvojumiem, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķni par piena pašizmaksas cenu...
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada valsts amatpersonu deklarācijas par 2019. gadu līdz 1. aprīlim kopumā bija jāiesniedz 56 904 amatpersonām, taču to līdz noteiktajam datumam bija izdarījušas 54 324 valsts amatpersonas jeb 95,5 % valsts amatpersonu. Deklarācija par 2018. gadu bija jāsniedz 57 029 valsts amatpersonām...
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) saņēmusi 32 uzņēmumu pieteikumus par plānotu kolektīvo atlaišanu, kas skars kopumā 4702 nodarbinātos, liecina aģentūras publiskotā informācija par situāciju 23. aprīlī...
Vismaz 80 % aptaujāto Baltijas valstu darba devēju Covid-19 ietekmē jau realizējuši dažāda veida izmaksu samazināšanas pasākumus, secināts cilvēkresursu un startēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" veiktajā pētījumā...
Dīkstāves pabalsta zemākais slieksnis būs 130 eiro un to maksās arī uzņēmumiem, kuri neatbilst kritērijiem, šis Labklājības ministrijas piedāvājums 22. aprīlī atbalstīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) darba grupā...
Pastāv liels risks, ka patlaban darbu zaudējušie varētu emigrēt pēc tam, kad pēc Covid-19 pandēmijas tiks atvērtas valstu robežas, 22. aprīlī preses konferencē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis...
Saistībā ar Covid-19 apkarošanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) strādājošie saņems 5 līdz 50 % lielas piemaksas, atzina dienesta direktore Liene Cipule.
Cipule tikai 14. aprīļa vakarā parakstījusi lēmumu par to, kādā veidā sadalīt valsts piešķirto naudu piemaksām. Saskaņā ar Veselības ministrijas principiem piemaksas paredzētas darbiniekiem, kuri bijuši saistīti ar konkrēti izpildāmu darbu Covid-19 apkarošanā...
Ar ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa rīkojumu izveidota attīstības grupa tautsaimniecības stimulēšanai ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vadībā, informēja premjera birojā...
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 15. aprīlī diskutēja par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Diskusijā piedalījās virkne pašvaldību vadītāju un galvenokārt viņi vērsa uzmanību uz informācijas nepietiekamību par to, kāda ir situācija ar Covid-19 slimniekiem katras vietvaras teritorijā, kā arī norādīja uz nepietiekamu informāciju par to, kā rīkoties atšķirīgās krīzes situācijās...
Līdz 15. aprīļa pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu piešķīris 1756 uzņēmumiem, kas kopumā ir 30 909 411 eiro.
Lai pieteiktos nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, darba devējs iesniedz iesniegumu VID EDS, aizpildot tam speciāli izveidotu veidlapu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai īpašā krīzes regulējuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020. gada 22. marta. Saņemtos iesniegumus VID izvērtēs atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" minētajām prasībām...
Krīze negatīvi ietekmē arī piena ražošanu un pārstrādi, aģentūrai LETA atzina Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijā.
Asociācijā norāda, ka aprīļa sākumā piena iepirkuma cena samazinājusies par 10–15 % salīdzinājumā ar marta sākumu, kā arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apmērs krasi sarūk.
Gan koronavīrusa izraisītā Covid-19 pandēmija, gan stingrie cilvēku kustības ierobežojumi uzskatāmi rāda, ka pasaules ekonomikā iestājusies krīze. Cik dziļa un nopietna tā būs, neviens pagaidām neņemas apgalvot, jo process vēl turpinās, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka tiks atstāts iespaids arī uz Latvijas ekonomiku. Par notiekošo izteikt viedokli lūdzām akciju sabiedrības “Preiļu siers” valdes priekšsēdētāju Jāzepu Šņepstu...
Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12. maijam, 7. aprīlī lēma Ministru kabinets.
Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13. marta līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Lai arī pēdējās dienās tiek saskatīts zināms progress cīņā ar slimību, valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināta par nepilnu mēnesi...
Valdība 7. aprīlī pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, ar kuriem tiks veicināta elektrības ražošana pašpatēriņam.
Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tiek atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko neto sistēmas lietotāji gada ietvaros ir nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ...
Noskaidroti 6.–12.klašu skolēnu eseju konkursa "Veltījums Latgales atbrīvošanas simtgadei" uzvarētāji, un labākos darbus katrā grupā iesūtījuši Daugavpils, Rēzeknes un Rudzātu skolu audzēkņi, informēja Saeimas Preses dienestā...
Balstoties uz satiksmes ministra rīkojumu vīrusa Covid-19 izplatīšanās riska mazināšanai, no 27. marta uz ārkārtējās situācijas laiku reģionālajos maršrutos tiks ierobežots pārvadāto pasažieru skaits vienā autobusā, tādējādi nodrošinot lielāku distanci starp pasažieriem. Plānots, ka autobusā katra otrā sēdvieta, kuru nedrīkstēs ieņemt, būs iezīmēta. Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt sava brauciena nepieciešamību sabiedriskajā transportā...
Latvijā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas ir ietekmējis daudzu nozaru darbību, bet pirmie, kas cietuši visvairāk, ir tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzēji. Biedrība “Latgales reģiona Tūrisma asociācija “Ezerzeme”” ir veikusi tūrisma nozares pārstāvēto uzņēmumu aptauju, lai apzinātu situāciju Latgalē un ievāktos datus un uzņēmēju ieteikumus situācijas risināšanai nosūtītu tālāk Ekonomikas ministrijai.
Šobrīd atbildes uz aptauju ir snieguši vairāk nekā 80 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, pārstāvot visus Latgales reģiona novadus. No visiem aptaujātajiem 40 % ir izmitināšanas uzņēmumi, 15 % ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, 15 % ir muzeji un privāto kolekciju īpašnieki, 15 % ir aktīvās atpūtas uzņēmumi, atlikušie 15 % ir apskates saimniecības un objekti, kā arī pasākumu organizatori un tūrisma informācijas ieguves punkti...
Pastiprinoties COVID-19 krīzei valstī, biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) aicina Zemkopības ministriju iesaistīties un atbalstīt sadarbības līgumu veidošanu starp pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem un vietējiem lauksaimniekiem par augļu un dārzeņu piegādēm...
Ministru kabinets 31. martā atbalstīja Kultūras ministrijas priekšlikumu izmaksāt dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem, pēc valdības sēdes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)...
Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja un Dziesmu svētku padome 31. martā nolēma vasarā gaidāmos skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021. gadu, preses brīfingā informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)...
Maznodrošināto, trūcīgo un daudzbērnu ģimenēm brīvpusdienas tiks nodrošinātās arī ārkārtējās situācijas laikā noteiktajā attālinātajā mācību procesā, pēc valdības sēdes informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)...
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 1. aprīlī attālinātā komisijas sēdē konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes...
No 6. aprīļa televīzijas kanāli "ReTV" un "Sportacentrs.com" pārraidīs izglītojamajiem paredzētu saturu un kļūs par izglītojošiem kanāliem "Tava klase", 31. martā informēja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP)...
Situācija nav vienkārša – Latvijas izglītības sistēma ir dziļi iekšā jaunā pārbaudījumā. Pēc skolēnu pavasara brīvdienām klātienes mācības skolās nav atsākušās, bet kopš pirmdienas notiek attālināti. Tas ir nebijušu apmēru eksperiments, kurā līdz šim nav piedalījušies ne pedagogi, ne skolēni, ne vecāki. Kas un kā īsti notiek?...
Valdības 24. martā pieņemtais lēmums par dīkstāves pabalstu izmaksu Covid-19 pandēmijas visvairāk skarto nozaru aptuveni 73 000 strādājošajiem no budžeta izmaksās 102 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas informācija...
Attālinātā pacientu konsultēšana palielinājusi ārstu darba slodzi un padarījusi garākas darba stundas, norādījuši ģimenes ārstu arodorganizāciju pārstāvji.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente un ģimenes ārste Līga Kozlovska pastāstīja, ka ārpus pilsētas ģimenes ārsti saviem pacientiem ir uzticības personas, tāpēc ārsti atbild uz telefona zvaniem gan brīvdienās, gan vēlos vakaros...
Valsts kanceleja sadarbībā ar uzņēmumu SIA "Tet" ir izveidojusi vienotu bezmaksas informatīvo diennakts tālruni 8345, lai sniegtu atbildes uz dažādiem iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar Covid-19 un tā dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, informēja Valsts kancelejā...
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai prasītu nodrošināt papildu finansējumu mediķu algu celšanai...
Veikalu "Preilis" un bistro "Preilene" īpašnieces SIA "Zolva" apgrozījums pērn sasniedzis 3,665 miljonus eiro, kas ir par 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija...
Līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā plānots izveidot 40 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, paredz Saeimā piektdien, 13. martā, otrajā lasījumā atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts, informē Saeimas Preses dienests...
Latgales plānošanas reģionā šogad dažādi darbi norisināsies 25 valsts autoceļu posmos, tajā skaitā uz sešiem tiltiem. Kopumā būvdarbi valstī iecerēti 101 objektā uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, tajā skaitā uz 42 tiltiem. Visu plānoto valsts autoceļu remontdarbu karte ir publicēta VAS “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapā...
Austrumeiropā paaugstināsies bezdarba līmenis, kas varētu diezgan nozīmīgi ietekmēt reģiona valstu ekonomiku, kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma "Coface" vebinārā komentējot Covid-19 ietekmi uz nodarbinātību, pauda "Coface" ekonomists Centrālās un Austrumeiropas jautājumos Gžegožs Selevičs...
Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75 % apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro, 17. martā pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Nozaru, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, saraksts tiks izstrādāts, FM sadarbojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citiem partneriem, tomēr jau tagad ir zināms, ka tie varētu būt viesmīlības nozares uzņēmumi, tostarp viesnīcas un restorāni...
Ilgtermiņā pārtikas apgādi Latvijā var negatīvi ietekmēt loģistikas problēmas uz robežām, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure...
Pašreizējais plāns jeb plāns A paredz noteiktās izmaiņas mācību norisē līdz 14. aprīlim, savukārt nepieciešamības gadījumā īstenojamais plāns B paredzētu vēl viena mēneša pagarinājumu, 18. martā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)...
Saeima jau otro nedēļu pūlas vaiga sviedros un izskata priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Kopumā likumprojektam iesniegti 316 priekšlikumi. Pirmo divu dienu laikā viņi tam veltīja ap 20 stundu (ieskaitot pārtraukumus), bet tā arī netika līdz būtiskākajiem konceptuālajiem jautājumiem un novadu kartei. No iesniegtajiem 316 priekšlikumiem izskatīti tikai četrdesmit četri. Otrdien, 10. martā, parlaments aizvadīja trešo – pēc izvērtēto ierosinājumu skaita ražīgāko – dienu, skatot ATR likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.
Debates un asas viedokļu apmaiņas starp pozīcijas un opozīcijas deputātiem turpinās, bet to jau mēs visi ik dienu un vakaru redzam un dzirdam televizoru ekrānos. Notiek, tā teikt, parlamentārā cīņa, kurā visi līdzekļi labi...
Tieslietu ministrija (TM) saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē ir nodevusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu primārajam mājoklim no 2022. gada 1. janvāra, kad NĪN aprēķinam plānots sākt izmantot jaunās paaugstinātās kadastrālās vērtības...
5. martā svinīgā ceremonijā tika sveikti un apbalvoti vērienīgās aptaujas “TOP darba devējs 2019” uzvarētāji – aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.
Lai arī aptaujas balsojumā starp darba devējiem bija sīva cīņa vietu sadalījumā, tikai divi uzņēmumi labāko darba devēju TOP 50 sarakstā savu pozīciju saglabājuši, pirmās vietas ieguvējs var lepoties ar pārliecinošu uzvaru un balsu pārsvaru.
Labākā un populārākā darba devēja titulu “TOP darba devējs 2019” jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS “Swedbank”. Toties tituls “Gada izaugsme 2019” tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA ”BITE Latvija”...
Saeimas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne (KPV LV) pagājušajā ceturtdienā, 27. februārī, parlamentā prezentēja komisijas galaziņojumu, kurā pausta nostāja, ka politiskā atbildība par neatbilstošu valsts atbalstu enerģētikas nozarē, tostarp, OIK afēru, gulstas solidāri uz visām amatpersonām, kuras pieļāvušas tās izveidošanu un pastāvēšanu. Jautājums Saeimā tika izskatīts bez īpaši plašām politiķu debatēm.
Atgādinām, ka OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota pagājušā gada jūnijā, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti. Komisijā strādāja deputāti Ieva Krapāne, Mārtiņš Šteins (AP), Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S)...
Turpmāk arī piecas reģionu slimnīcas nodrošinās analīzes iedzīvotājiem ar aizdomām par inficēšanos ar "Covid-19" koronovīrusu, 4. martā žurnālistiem pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.
Pēc Cipules vārdiem, diezgan intensīvā darbā panākta vienošanās ar piecām reģionālajām slimnīcām – Daugavpils reģionālo slimnīcu, Rēzeknes slimnīcu, Vidzemes slimnīcu, Liepājas reģionālo slimnīcu un Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu...
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) akcijā "Dari un mācies – viss tikai sācies!" apbalvojusi labākos mācību prakšu un darba vidē balstītus mācību uzņēmumus un izteiktas atzinības profesionālās izglītības iestādēm, informēja LDDK.
Rīgas Stila un modes tehnikumam, profesionālās izglītības kompetenču centram (PIKC) "Ogres tehnikums", Daugavpils Tirdzniecības profesionālajai vidusskolai, Jelgavas Amatu vidusskolai, PIKC "Saldus tehnikums" un Valmieras tehnikumam pasniegtas atzinības par ieguldījumu profesionālās izglītības pilnveidē un veiksmīgu sadarbību ar uzņēmumiem darba vidē balstītas mācību idejas īstenošanā...
Pagājušajā gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 151 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību, kas ir par vienu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Turpina samazināties izdevumu īpatsvars, kas veltīts mājokļa uzturēšanai – pērn mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 12,2 % no saviem ienākumiem (2018. gadā – 13,4 %)...
Pagājušajā sestdienā, 22. februārī, Preiļos pulcējās Latgales ļaudis no daudziem novadiem. Novada kultūras centrā jau sesto reizi tika pasniegtas Latgales Gada balvas. Pasākumu organizēja biedrība “Asmu Latgalīts”. Šoreiz balva tika pasniegta jau sesto reizi.
Latgales Gada balva ir balvu pasniegšanas ceremonija, lai godinātu Latgales cilvēkus, organizācijas, uzņēmumus par īpašiem nopelniem un ieguldījumu cilvēka ilgtspējīgā attīstībā, kurā tiek nominēti tie Latgales notikumi, pasākumi vai cilvēki, kuri gada laikā ir devuši vislielāko ieguldījumu Latgales labā ar konkrētu darbu, vērā ņemamiem rezultātiem, akcijām un citiem pasākumiem, kas ir nozīmīgi Latgales reģionam un Latgales atpazīstamībai sabiedrībā. Latgales Gada balvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību, sekmēt ekonomisko izaugsmi un vairot Latgales iedzīvotāju labklājību, akcentēt pozitīvo, vienot Latgales iedzīvotājus, kā arī veicināt to aktīvu turpmāko darbību...
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 44 pašvaldībām plāno pārskaitīt 287 542 eiro, lai segtu faktiskos izdevumus, kas tām pērn radušies, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus personām, paredz uz 25. februāra Ministru kabineta sēdi sagatavotais rīkojuma projekts...
Četri no pieciem jaunā koronavīrusa "Covid-19" pacientiem ir ar viegliem simptomiem, 26. februārī preses konferencē uzsvēra Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālais direktors Hanss Klūge.
Pēc viņa teiktā, kopumā ap 5 % pacientu nepieciešams tāds kritisks atbalsts kā skābeklis un mākslīgā plaušu ventilācija. Mirstība no jaunā vīrusa šobrīd ir aptuveni 2 % – galvenokārt tie ir cilvēki vecāki par 65 gadiem ar novājinātu imunitāti un citām, tai skaitā hroniskām slimībām...
Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi savu 2020. gada ziņojumu par Latviju, kurā uzsvērta administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamība, kā arī analizēta pašreizējā situācija un prognozes, ja reforma netiktu īstenota, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM)...
Līdz ar paredzēto administratīvi teritoriālo reformu, kur robežu spraušana daudzviet vēl aizvien ir viedokļu krustpunktos, dažādas aktivitātes notiek arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraugāmajā lauciņā. Ministre Ilga Šuplinska ar apskaužamu regularitāti vērojama televizoru ekrānos, sniedzot savu viedokli, tāpat jau kopš pagājušā gada nogales kopā ar ministrijas pārstāvjiem apmeklējot pašvaldības. Janvāra priekšpēdējā dienā ministres kundze bija Daugavpilī, kur tikās ar Daugavpils, Daugavpils novada, Krāslavas novada, Ilūkstes un Vārkavas, Aglonas, Preiļu, Līvānu un Aknīstes novada pašvaldībām, lai spriestu par izglītības iestāžu tīkla izmaiņām. Kā tad tikšanās laikā gājis un ko par savu skolu nākotni domā pašvaldības?...
23. februārī notiks Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ pasniegšanas ceremonija, kurā līdzās pērnā gada notikumu, personību un aktivitāšu apbalvošanai par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts tēlnieks Indulis Folkmanis...
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina valdību rīkoties proaktīvi un panākt, ka Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP 2027) reģionālajai attīstībai tiek paredzēts pietiekami daudz līdzekļu, aģentūru LETA informēja LLPA pārstāvis Jānis Cunskis...
Gan klimatiskie apstākļi, gan darbaspēka pieejamība un lauksaimnieku finansiālās iespējas Latvijas reģionos ir atšķirīgas. Par to, kāds bijis pērnais gads Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes apkalpojamajā teritorijā un kādas pārmaiņas gaidāmas šogad, informāciju sagatavojuši pārvaldes speciālisti...
Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad klientiem kopumā atbalstos plāno izmaksāt 573,4 miljonus eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, ikgadējā “Dārzkopības konferencē” Bulduros sacīja LAD direktors Ģirts Krūmiņš...
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvā palielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem, lēšot, ka gadā tas izmaksātu papildu no 81 līdz pat 97 miljoniem eiro, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021. gada līdz 2025. gadam...
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem...
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem...
Latvijā vidējais atalgojums darbiniekiem pēc 42 gadu vecuma sāk strauji krist, un tāda pati tendence ir īpaši novērojama Austrumeiropā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja "Fontes" pētījuma grupas vadītāja Anta Praņēviča.
Pētījumā atklāts, ka vidēji 50 gadus vecs darbinieks saņem tikpat, cik 27 gadus vecs darbinieks, savukārt 60 gadus vecs darbinieks pelna aptuveni tikpat, cik 25 gadus vecs darbinieks...
Slimnīcu līmeņu reformu plānots izstrādāt līdz oktobrim, savukārt vizītes slimnīcās, kur tiek vākta informācija reformas sagatavošanai, – līdz jūlijam, šonedēļ Ministru kabineta sēdē ministrus informēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP)...
31. janvārī Latvija no Vācijas saņēmusi 50 reaģentus jaunā koronavīrusa noteikšanai. Plānots saņemt vēl 100, laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) pastāstījis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) references laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins...
Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju atsaukties jauniešu idejai par Demokrātijas nedēļas iedibināšanu valstī, informēja Valsts prezidenta kanceleja...
Saeima 6. februārī pēc nedēļu ilga pārtraukuma debatēs galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", palielinot akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem...
Novadu pašvaldības steidz apstiprināt šī gada budžetus. Salīdzinājumā ar situāciju pagājušajā gadā šoreiz tas izdarāms ierastā kārtībā, jo pērn dažādu politisko aizķeršanos dēļ nācās iztikt ar “tehnisko budžetu”, tā teikt, vidējo aritmētisko. Valsts 2020. gada budžets tapis laikus, tāpēc arī pašvaldības var lēst, kādi būs ieņēmumi, un lemt, kā tērēt izdevumos. Tomēr lielāka skaidrība valsts mērogā nebūt nenozīmē, ka pašvaldībās lemšana notiek, rāmi vienojoties. Galvaspilsētas domniekus nevar ņemt par paraugu, tur patiešām prasās pēc nopietniem pārmaiņu vējiem. Tomēr strīdu ir pietiekami arī novados, deputātu vienprātīgi lēmumi tiek panākti vien retajā novadā...
25. janvārī Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā (JEPVĢ) aizvadīts jau ceturtais Preiļu robotikas čempionāts (PRČ). Sacensību mērķis jau no pirmsākumiem ir popularizēt robotiku Latgalē un eksakto zinātņu nozīmīgumu...
Eiropas Parlaments (EP) 29. janvārī ratificēja breksita vienošanos, nodrošinot, ka Lielbritānija 31. janvārī plkst. 23 pēc Griničas laika izstājas no Eiropas Savienības (ES)...
Latvijā pārtikas ražotājiem no 1. aprīļa saskaņā ar jauno regulu būs jānorāda arī pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, lai nodrošinātu patērētājus ar pilnvērtīgu informāciju par pārtikas produktu, informēja Zemkopības ministrijā (ZM)...
Ministru kabinets 28. janvārī akceptēja grozījumus Būvniecības likumā, kas skaidri noteiks katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizēs būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetenci, kā arī uzlabos būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma piemērošanā...
Pilnīgi bezjēdzīga naudas izsviešana – tā tā par pagājušajā nedēļā, 16. janvārī, sākto un līdz 14. februārim notiekošo parakstu vākšanu izteicās netālu no Preiļu novadā vienīgās parakstu vākšanas vietas – novada kultūras centra – sastaptā kundze ar iepirkumu somu. “Neparakstījos un laiku tam netērēšu, tas nav jautājums, kas man un vispār tautai aktuāls. Tādus jautājumus viņiem pašiem [politiķiem] būtu jārisina, nevis mana un citu nodokļu maksātāju nauda jātērē,” kundze bija dusmīga. “Un, ja parakstu vākšana neizdosies, tad līdzekļus no tiem idejas iesniedzējiem vajag piedzīt un valsts budžetā atpakaļ ieskaitīt,” viņa piebilda. Savukārt vairāki citi uz ielas aptaujātie vispār nebija lietas kursā nedz par parakstu vākšanas procesa gaitu, nedz par likumu grozījumiem, kuru dēļ paraksti tiek vākti...
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja "Moneyval" uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē, liecina 22. janvārī publiskotā informācija...
Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam un mediķu arodbiedrībām ir atšķirīgi viedokļi par papildus finansējuma nepieciešamību veselības aprūpei, 22. janvārī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā novēroja aģentūra LETA...
- mājas lapu izstrāde