Aktualitātes

Runas par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu patiesībā ir process “ar bārdu”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts tā arī saucas – administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums, kas atsauc atmiņā 1998. gadā iesāktos un līdz galam tā arī nepabeigtos darbus...

No 11. marta darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālrunis par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kura numurs ir 67049999. Tas strādās darba dienās no pulksten 8.00 līdz 20.00, bet vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām – no pulksten 7.00 līdz 24.00...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pērn sāktais remigrācijas projekts palīdzējis atgriezties Latvijā 399 cilvēkiem, tā februāra sākumā visus iespējamos plašsaziņas līdzekļus ar lepnumu informēja ministrija. Projekta laikā tika izveidots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls, sniegts finansiāls atbalsts remigrantiem saimnieciskās darbības sākšanai vai īstenošanai Latvijā, kā arī desmit pašvaldībās tika ieviesti specifiski risinājumi, tādējādi stiprinot pašvaldību lomu šajā procesā...

Siltums kaulus nelauž – tā vēstīts tautas valodās. Tāpēc, ja runājam par siltiem darba kabinetiem un dzīvokļiem rudenī vai ziemā, aizvien gribas, lai atmosfēra būtu omulīga. Vai tā ir, atkarīgs no siltuma radiatoros. Protams, visiem gribas, lai temperatūra būtu komfortabla, tajā pašā laikā, kad tiek saņemts rēķins par apkures pakalpojumu, visai bieži dzirdam – “ārprāts, tik dārgi” vai “a kaimiņu pilsētā ir lētāk”.

Cik objektīvi ir šādi vērtējumi, vai tiešām maksa par apkuri nepārtraukti aug, kā veidojas tarifi?...

Pagājušajā nedēļā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales reģiona nodaļa sadarbībā ar AS “Citadele Banka”, Preiļu novada Uzņēmējdarbības centru organizēja LRTK Latgales biznesa kluba pasākumu “Uzņēmēji tiekas Preiļos”. Dalībniekus uzņēma Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, piedāvājot tikšanās telpas un vakariņas pie jauno šefpavāru klātā galda. Preiļos šāda veida tikšanās notika pirmo reizi, līdzšinējie LRTK rīkotie pasākumi risinājušies arī citās Latgales pašvaldībās. Pasākumā piedalījās ne vien uzņēmēji no Preiļu, bet arī citiem novadiem, kā arī iestāžu vadītāji...

Par gadskārtēju tradīciju ir kļuvis Preiļu novada domes organizētais pasākums “Uzņēmēju un lauksaimnieku Gada balle”, kura laikā pašvaldība pateicas novada uzņēmējiem un lauksaimniekiem par ieguldījumu novada attīstībā un labklājības veicināšanā...

Saeima 31. janvārī pēc ilgām un pretrunīgiem viedokļiem piepildītām debatēm atbalstīja priekšlikumu nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma atļaut medībās izmantot šaujamieroci...

Pagājušajā sestdienā, 26. janvārī, Preiļu novada kultūras centrā notika piektā Latgales Gada balvas pasniegšanas ceremonija, kuru organizēja biedrība “Asmu Latgalīts”...

Beidzot – šonedēļ, 23. janvāra rītā, partiju apvienības “Jaunā Vienotība”, politiskās partijas “KPV LV”, Jaunās konservatīvās partijas, partiju apvienības “Attīstībai/ Par!”, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK” frakciju pārstāvji ir vienojušies kopīgi strādāt valdībā un parakstījuši valdības deklarāciju. Kopš valdības veidošanas sarunu sākuma pagājušas 107 dienas, Latvijas vēsturē tas ir rekords. Tās pašas dienas pēcpusdienā pēc ilgām un skanīgām debatēm Krišjāņa Kariņa valdība ar 61 deputātu balsi tika apstiprināta...

Turpinājums, sākums iepriekšējās nedēļas laikrakstā...

Sācies un pēc svētku brīvdienām, pamazām tempu uzņem jauns gads. Tiesa, vēl joprojām esam bez jaunas valdības, ar to pašu veco, tomēr cerībā, ka prezidenta nominētājam premjera kandidātam, pieredzējušajam politiķim Krišjānim Kariņam izdosies tuvākajā laikā sastiķēt komandu un beidzot ķerties pie darba. Pagaidām jāiztiek ar tiem likumiem un noteikumiem, ko pērn sarūpējusi līdzšinējā valdība un apstiprinājis parlaments. Palūkosimies, kas jauns un nozīmīgs jāņem vērā Cūkas gada sākumā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka 2018. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu eiro...

Dievs mums dod katru jaunu gadu – ikreiz baltu, tīru, nesamaitātu. Kā to nodzīvojam, kā ar Dieva dāvanu izrīkojamies, paliek mūsu ziņā. Tā rakstījām laikraksta 2018. gada pirmajā numurā. Nu gads jau galā, aumaļām aizsteidzies. Kā to esam nodzīvojuši, tāds, lūk, jautājums. Tīras, skaidras pēdas atstājuši, zaļojošus asnus vai tukšumu un pelēkas ēnas? Ja palūkojamies uz valstī notiekošo, kas tik vien nav bijis, kas tik nav noticis – bankas, ofšori, kukuļdošana un kukuļņemšana, koruptīvas darbības pašvaldībās un valsts iestādēs, pat daža laba pasūtījuma slepkavība. Vai tiešām dzīvē, kaut vai ziņu virsrakstos nekā laba un gaiša nav bijis?

Ir! Patiešām ir bijis, un par to pārliecināsimies, šķirstot “Vietējās Latgales Avīzes” aizejošā gada komplektu. Ko piedzīvojusi Latgale un ko paveikuši latgalieši?...

Tiešo maksājumu izlīdzināšana ir nemainīgs priekšnosacījums, lai Latvija varētu atbalstīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2020. gada, tā uzsver patreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Beidzot Baltijas valstīm – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai – ir kopīga nostāja. Taču ar valdības nostāju, triju valstu zemnieku sabiedrisko organizāciju rīkotiem piketiem Briselē, šķiet, būs par maz. Lai gan netaisnīgums pret Baltijas lauksaimniekiem tiešo maksājumu ziņā ir acīmredzams, Vācijas, Francijas, Itālijas un citu spēcīgo valstu līderi un Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas lēmēji neko diži mainīt negrasās. Piemet pa kriksim un uzskata, ka baltiešiem būs gana...

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) pētnieku grupa, sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, (LLKC) 2018.gadā īsteno zinātnisko grantu „Mentoringa iespējas uzņēmējdarbības attīstībai Rēzeknes novadā”.

Mentorings uzņēmējdarbībā ir viens no zināšanu pārneses procesiem, kurā pieredzējis uzņēmējs jeb mentors dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jaunu vai topošu uzņēmēju - pieredzes pārņēmēju), kuram ir gatavība un vēlme šāda veida sadarbībā mācīties, iegūt un nostiprināt savu profesionalitāti.

Dažādos Eiropas valstu pētījumos un politikas plānošanas dokumentos ir atzīts, ka ar valsts resursiem un līdzekļiem vien nepietiek, lai motivētu iedzīvotājus pievērsties uzņēmējdarbībai un kļūt par darba devējiem, valsts budžeta papildinātājiem un valsts labklājības veidotājiem. Šajā procesā aktīvi piedalās arī privātais sektors. Kā liecina Eiropas valstu pieredze, mentorings ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt jaunu uzņēmēju skaita pieaugumu un izaugsmi. Pieredzējušiem uzņēmējiem sniedzot atbalstu iesācējiem uzņēmējdarbībā, kopumā tiek paplašināta uzņēmējdarbība un sekmēta tās attīstība. Valstīs ar augstu uzņēmējdarbības iniciatīvu, piemēram, Amerikas Savienotajās valstīs un Skandināvijā, mentorings ir kļuvis par uzņēmēju ikdienas sastāvdaļu. Mentorings sniedz daudzveidīgu pozitīvu ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā, jo veidojas jauni uzņēmumi, samazinās bezdarbnieku skaits un paaugstinās uzņēmumu konkurētspēja.

Aplūkojot mentoringa nozīmi un uzņēmuma attīstības fāzes, balstoties uz ārvalstu pētījumu pieredzi, mentorings ir ļoti būtisks tieši uzņēmuma darbības sākumā, pirmkārt, jau tā izveidē un, otrkārt, pašā darbības sākumā (aptuveni pirmajos 3 gados), kad uzņēmējam ir daudz neatbildētu jautājumu, kā arī pietrūkst zināšanu un pieredzes, ko var sniegt tieši mentors.

Zinātniskā granta mērķis: apkopot informāciju, datus par uzņēmējiem, kuri vēlas iesaistīties biznesa mentoru tīkla aktivitātēs Rēzeknes novadā.

Zinātniskā granta ietvaros, izvirzītā pētījuma mērķa sasniegšanai tiek īstenotas šādas aktivitātes

• iesaistīti RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studenti, sniedzot viņiem praktiskās zināšanas zinātnisko pētījumu veikšanā;
• tiek apzināta uzņēmējdarbības situācija Rēzeknes novadā un noskaidrotas uzņēmēju – potenciālo mentoru un uzņēmēju – mentoru pieredzes pārņēmēju vēlme un motivācija iesaistīties mentoru tīkla aktivitātēs;
• tiek gatavotas divas zinātniskās publikācijas pētījuma rezultātu popularizēšanai;
• pētījuma rezultāti elektroniskā formātā tiks nosūtīti LLKC un iesniegti RTA.

Raksts izstrādāts ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas zinātniskā granta pētniecībai finansiālu atbalstu.

Sagatavoja:

zinātniskā granta projekta pētnieki

Valdības joprojām nav. Valsts budžeta nākamajam gadam arī nav. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atteicies no ministēšanas  un jau pagājušajā trešienā devies uz Briseli, kur ieņēmis Eiropas Parlamenta deputāta amatu, kas viņam nāca “mantojumā” pēc politiķa Arta Pabrika (AP) ievēlēšanas Saeimā. Toties šī brīža jeb vecais Ministru kabinets 21. novembrī paspējis apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem. Savukārt 27. novembrī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas pilnveidoto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kas skolēnos attīstīs 21. gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēs veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas izglītībā pakāpeniski ieviesīs attiecīgi no 2019./ 2020. mācību gada un no 2020. gada 1. septembra.

Tas viss prasījis vairāk nekā divus gadus, un dokumentu izstrādātāji uzsver – šis ir kompromisa variants, kas panākts plašu diskusiju rezultātā. Vairāki izaicinājumi vēl gaidāmi...

Latgales plānošanas reģions ir izvērtējis un noteicis uzvarētējus konkursā „Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2018”. Uz sešām nominācijām, konkursam tika pieteikti 46 pretendenti, kuri pārstāvēja Daugavpils, Rēzeknes pilsētas, Daugavpils, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes, Līvānu, Preiļu, Zilupes novadus...

Riebiņu novada Rušonas pagasta Kastīrē un Krustpils novada Atašienes pagastā pagājušajā trešdienā, 14. novembrī, svinīgi atklāti autoceļa Krāslava – Preiļi – Madona (P62) divi pārbūvētie posmi – no Bašķiem līdz Preiļiem un no Steķiem līdz Atašienes krustojumam uz autoceļa Jēkabpils – Rēzekne (A12). Līdz ar to aptuveni 150 kilometrus garais reģionālais ceļš skaitās sakārtots...

Sagaidot Latvijas simtgadi, tapis unikāls video projekts „100 dāvanas Latvijai”, kurā Latvijā pazīstami cilvēki kopā ar 10 Latvijas pilsētu iedzīvotājiem pauž sirsnīgus vēlējumus savai dzimtajai pilsētai un valstij apaļajā jubilejā.

„Valsts simtgade ir ļoti nozīmīgs notikums, tāpēc uzņēmuma „Lieliska dāvana” komanda šī gada laikā apceļoja desmit Latvijas pilsētas, tikās ar iedzīvotājiem un uzklausīja viņu vēlējumus valstij 100 gadu jubilejā. Skaistākos vēlējumus iemūžinot un apkopojot video, ir radīta ļoti īpaša un patriotiska dāvana, kas iedvesmos un vairos svētku sajūtu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” saka uzņēmuma „Lieliska dāvana” mārketinga speciāliste Rēzija Bērziņa.

Katrā video savu vēlējumu svētkos pauž arī sabiedrībā pazīstams ar konkrēto pilsētu saistīts cilvēks. Viņu vidū ir aktieris Uldis Dumpis, operdziedātāja Ilona Bagele, pianists Vestards Šimkus, bobsleja treneris Sandis Prūsis, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, dziedātājs Žoržs Siksna, mūziķis Ainars Virga un citi. Video tiks izplatīti sociālajos tīklos līdz 18.novembrim.

„Pirms 100 gadiem aktuāla tēma bija Latvijas dzīvotspēja un izdzīvošana. Simts gadi ir pagājuši, un būtībā nekas nav mainījies. Kaut ne ar ieročiem rokā, cīņa par Latviju joprojām turpinās. Tāpēc Latvijai novēlu, lai vēl pēc 100 gadiem esam neatkarīga, patstāvīga un spēcīga valsts, ar kuru rēķinās un varam palīdzēt citiem,” Ventspilij veltītajā video saka Sandis Prūsis, Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris.

Operdziedātāja Ilona Bagele Daugavpils un Latvijas iedzīvotājiem simtgadē novēl: „Ja kāds ir tālu ārzemēs, lai izdodas atgriezties, dzīvot kopā ar mums un mīlēt Latviju, savu dzimteni.”

Savukārt jelgavnieks, dziedātājs Žoržs Siksna, novēl: „Turēties pie latviskām tradīcijām, latviešu darba tikuma, godīguma un patriotisma, un Latvijas simtgadi sagaidīt ar skaistām dziesmām Jelgavā.”

Par godu dzimšanas dienai uzņēmums „Lieliska dāvana” video filmēšanas laikā pasniedza iedzīvotājiem arī 100 īpaši sagatavotas dāvanas – dāvanu kartes ar dažādām atpūtas un izklaides iespējām.

- Rēzeknes video, kur pilsētnieki un podnieks Staņislavs Viļums pauž savu vēlējumu Rēzeknei un Latvijai 100gadu jubilejā: https://failiem.lv/u/67dayz2d 

- Video ar Daugavpils iedzīvotāju un Ilonas Bageles vēlējumiem: https://www.lv100.lv/galerijas/261018-100-davanas-latvijai-daugavpils/

Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienas svinīgajos pasākumos pašvaldības sveiks savus iedzīvotājus – centīgākos, godprātīgākos un pašaizliedzīgākos darba darītājus...

24. oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniedza Ministru kabinetā informāciju par valdības rīcības plāna izpildi 2018. gadā un rīcības plāna uzdevumiem nākamajam periodam. Apkopojums ietver jau īstenotos uzdevumus, kā arī plašāku informāciju par iesāktajiem darbiem, kuru izpilde tiks turpināta nākamajos periodos. Aizejošās valdības ministram tā ir atskaite par padarīto...