Aktualitātes

Sācies un pēc svētku brīvdienām, pamazām tempu uzņem jauns gads. Tiesa, vēl joprojām esam bez jaunas valdības, ar to pašu veco, tomēr cerībā, ka prezidenta nominētājam premjera kandidātam, pieredzējušajam politiķim Krišjānim Kariņam izdosies tuvākajā laikā sastiķēt komandu un beidzot ķerties pie darba. Pagaidām jāiztiek ar tiem likumiem un noteikumiem, ko pērn sarūpējusi līdzšinējā valdība un apstiprinājis parlaments. Palūkosimies, kas jauns un nozīmīgs jāņem vērā Cūkas gada sākumā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka 2018. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu eiro...

Dievs mums dod katru jaunu gadu – ikreiz baltu, tīru, nesamaitātu. Kā to nodzīvojam, kā ar Dieva dāvanu izrīkojamies, paliek mūsu ziņā. Tā rakstījām laikraksta 2018. gada pirmajā numurā. Nu gads jau galā, aumaļām aizsteidzies. Kā to esam nodzīvojuši, tāds, lūk, jautājums. Tīras, skaidras pēdas atstājuši, zaļojošus asnus vai tukšumu un pelēkas ēnas? Ja palūkojamies uz valstī notiekošo, kas tik vien nav bijis, kas tik nav noticis – bankas, ofšori, kukuļdošana un kukuļņemšana, koruptīvas darbības pašvaldībās un valsts iestādēs, pat daža laba pasūtījuma slepkavība. Vai tiešām dzīvē, kaut vai ziņu virsrakstos nekā laba un gaiša nav bijis?

Ir! Patiešām ir bijis, un par to pārliecināsimies, šķirstot “Vietējās Latgales Avīzes” aizejošā gada komplektu. Ko piedzīvojusi Latgale un ko paveikuši latgalieši?...

Tiešo maksājumu izlīdzināšana ir nemainīgs priekšnosacījums, lai Latvija varētu atbalstīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2020. gada, tā uzsver patreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Beidzot Baltijas valstīm – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai – ir kopīga nostāja. Taču ar valdības nostāju, triju valstu zemnieku sabiedrisko organizāciju rīkotiem piketiem Briselē, šķiet, būs par maz. Lai gan netaisnīgums pret Baltijas lauksaimniekiem tiešo maksājumu ziņā ir acīmredzams, Vācijas, Francijas, Itālijas un citu spēcīgo valstu līderi un Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas lēmēji neko diži mainīt negrasās. Piemet pa kriksim un uzskata, ka baltiešiem būs gana...

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) pētnieku grupa, sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, (LLKC) 2018.gadā īsteno zinātnisko grantu „Mentoringa iespējas uzņēmējdarbības attīstībai Rēzeknes novadā”.

Mentorings uzņēmējdarbībā ir viens no zināšanu pārneses procesiem, kurā pieredzējis uzņēmējs jeb mentors dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jaunu vai topošu uzņēmēju - pieredzes pārņēmēju), kuram ir gatavība un vēlme šāda veida sadarbībā mācīties, iegūt un nostiprināt savu profesionalitāti.

Dažādos Eiropas valstu pētījumos un politikas plānošanas dokumentos ir atzīts, ka ar valsts resursiem un līdzekļiem vien nepietiek, lai motivētu iedzīvotājus pievērsties uzņēmējdarbībai un kļūt par darba devējiem, valsts budžeta papildinātājiem un valsts labklājības veidotājiem. Šajā procesā aktīvi piedalās arī privātais sektors. Kā liecina Eiropas valstu pieredze, mentorings ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt jaunu uzņēmēju skaita pieaugumu un izaugsmi. Pieredzējušiem uzņēmējiem sniedzot atbalstu iesācējiem uzņēmējdarbībā, kopumā tiek paplašināta uzņēmējdarbība un sekmēta tās attīstība. Valstīs ar augstu uzņēmējdarbības iniciatīvu, piemēram, Amerikas Savienotajās valstīs un Skandināvijā, mentorings ir kļuvis par uzņēmēju ikdienas sastāvdaļu. Mentorings sniedz daudzveidīgu pozitīvu ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā, jo veidojas jauni uzņēmumi, samazinās bezdarbnieku skaits un paaugstinās uzņēmumu konkurētspēja.

Aplūkojot mentoringa nozīmi un uzņēmuma attīstības fāzes, balstoties uz ārvalstu pētījumu pieredzi, mentorings ir ļoti būtisks tieši uzņēmuma darbības sākumā, pirmkārt, jau tā izveidē un, otrkārt, pašā darbības sākumā (aptuveni pirmajos 3 gados), kad uzņēmējam ir daudz neatbildētu jautājumu, kā arī pietrūkst zināšanu un pieredzes, ko var sniegt tieši mentors.

Zinātniskā granta mērķis: apkopot informāciju, datus par uzņēmējiem, kuri vēlas iesaistīties biznesa mentoru tīkla aktivitātēs Rēzeknes novadā.

Zinātniskā granta ietvaros, izvirzītā pētījuma mērķa sasniegšanai tiek īstenotas šādas aktivitātes

• iesaistīti RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studenti, sniedzot viņiem praktiskās zināšanas zinātnisko pētījumu veikšanā;
• tiek apzināta uzņēmējdarbības situācija Rēzeknes novadā un noskaidrotas uzņēmēju – potenciālo mentoru un uzņēmēju – mentoru pieredzes pārņēmēju vēlme un motivācija iesaistīties mentoru tīkla aktivitātēs;
• tiek gatavotas divas zinātniskās publikācijas pētījuma rezultātu popularizēšanai;
• pētījuma rezultāti elektroniskā formātā tiks nosūtīti LLKC un iesniegti RTA.

Raksts izstrādāts ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas zinātniskā granta pētniecībai finansiālu atbalstu.

Sagatavoja:

zinātniskā granta projekta pētnieki

Valdības joprojām nav. Valsts budžeta nākamajam gadam arī nav. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atteicies no ministēšanas  un jau pagājušajā trešienā devies uz Briseli, kur ieņēmis Eiropas Parlamenta deputāta amatu, kas viņam nāca “mantojumā” pēc politiķa Arta Pabrika (AP) ievēlēšanas Saeimā. Toties šī brīža jeb vecais Ministru kabinets 21. novembrī paspējis apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem. Savukārt 27. novembrī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas pilnveidoto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kas skolēnos attīstīs 21. gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēs veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas izglītībā pakāpeniski ieviesīs attiecīgi no 2019./ 2020. mācību gada un no 2020. gada 1. septembra.

Tas viss prasījis vairāk nekā divus gadus, un dokumentu izstrādātāji uzsver – šis ir kompromisa variants, kas panākts plašu diskusiju rezultātā. Vairāki izaicinājumi vēl gaidāmi...

Latgales plānošanas reģions ir izvērtējis un noteicis uzvarētējus konkursā „Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2018”. Uz sešām nominācijām, konkursam tika pieteikti 46 pretendenti, kuri pārstāvēja Daugavpils, Rēzeknes pilsētas, Daugavpils, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes, Līvānu, Preiļu, Zilupes novadus...

Riebiņu novada Rušonas pagasta Kastīrē un Krustpils novada Atašienes pagastā pagājušajā trešdienā, 14. novembrī, svinīgi atklāti autoceļa Krāslava – Preiļi – Madona (P62) divi pārbūvētie posmi – no Bašķiem līdz Preiļiem un no Steķiem līdz Atašienes krustojumam uz autoceļa Jēkabpils – Rēzekne (A12). Līdz ar to aptuveni 150 kilometrus garais reģionālais ceļš skaitās sakārtots...

Sagaidot Latvijas simtgadi, tapis unikāls video projekts „100 dāvanas Latvijai”, kurā Latvijā pazīstami cilvēki kopā ar 10 Latvijas pilsētu iedzīvotājiem pauž sirsnīgus vēlējumus savai dzimtajai pilsētai un valstij apaļajā jubilejā.

„Valsts simtgade ir ļoti nozīmīgs notikums, tāpēc uzņēmuma „Lieliska dāvana” komanda šī gada laikā apceļoja desmit Latvijas pilsētas, tikās ar iedzīvotājiem un uzklausīja viņu vēlējumus valstij 100 gadu jubilejā. Skaistākos vēlējumus iemūžinot un apkopojot video, ir radīta ļoti īpaša un patriotiska dāvana, kas iedvesmos un vairos svētku sajūtu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” saka uzņēmuma „Lieliska dāvana” mārketinga speciāliste Rēzija Bērziņa.

Katrā video savu vēlējumu svētkos pauž arī sabiedrībā pazīstams ar konkrēto pilsētu saistīts cilvēks. Viņu vidū ir aktieris Uldis Dumpis, operdziedātāja Ilona Bagele, pianists Vestards Šimkus, bobsleja treneris Sandis Prūsis, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, dziedātājs Žoržs Siksna, mūziķis Ainars Virga un citi. Video tiks izplatīti sociālajos tīklos līdz 18.novembrim.

„Pirms 100 gadiem aktuāla tēma bija Latvijas dzīvotspēja un izdzīvošana. Simts gadi ir pagājuši, un būtībā nekas nav mainījies. Kaut ne ar ieročiem rokā, cīņa par Latviju joprojām turpinās. Tāpēc Latvijai novēlu, lai vēl pēc 100 gadiem esam neatkarīga, patstāvīga un spēcīga valsts, ar kuru rēķinās un varam palīdzēt citiem,” Ventspilij veltītajā video saka Sandis Prūsis, Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris.

Operdziedātāja Ilona Bagele Daugavpils un Latvijas iedzīvotājiem simtgadē novēl: „Ja kāds ir tālu ārzemēs, lai izdodas atgriezties, dzīvot kopā ar mums un mīlēt Latviju, savu dzimteni.”

Savukārt jelgavnieks, dziedātājs Žoržs Siksna, novēl: „Turēties pie latviskām tradīcijām, latviešu darba tikuma, godīguma un patriotisma, un Latvijas simtgadi sagaidīt ar skaistām dziesmām Jelgavā.”

Par godu dzimšanas dienai uzņēmums „Lieliska dāvana” video filmēšanas laikā pasniedza iedzīvotājiem arī 100 īpaši sagatavotas dāvanas – dāvanu kartes ar dažādām atpūtas un izklaides iespējām.

- Rēzeknes video, kur pilsētnieki un podnieks Staņislavs Viļums pauž savu vēlējumu Rēzeknei un Latvijai 100gadu jubilejā: https://failiem.lv/u/67dayz2d 

- Video ar Daugavpils iedzīvotāju un Ilonas Bageles vēlējumiem: https://www.lv100.lv/galerijas/261018-100-davanas-latvijai-daugavpils/

Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienas svinīgajos pasākumos pašvaldības sveiks savus iedzīvotājus – centīgākos, godprātīgākos un pašaizliedzīgākos darba darītājus...

24. oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniedza Ministru kabinetā informāciju par valdības rīcības plāna izpildi 2018. gadā un rīcības plāna uzdevumiem nākamajam periodam. Apkopojums ietver jau īstenotos uzdevumus, kā arī plašāku informāciju par iesāktajiem darbiem, kuru izpilde tiks turpināta nākamajos periodos. Aizejošās valdības ministram tā ir atskaite par padarīto...

Truškopība ir lopkopības nozare ar augstu ražošanas potenciālu. No trušiem īsā laika periodā iespējams iegūt augstvērtīgu, diētisku gaļu, kažokādas un ekoloģiski tīru, ārstniecisku dūnvilnu.Šajā rakstā – par situāciju Latvijā un nākotnes iespējām...

Sestdien, 6. oktobrī, 954 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 121 vēlēšanu iecirknī ārvalstīs notika 13. Saeimas vēlēšanas. Papildus trīs vēlēšanu komisijas nodrošināja arī balsošanu Rīgas ieslodzījuma vietās un starptautisko operāciju rajonos Mali un Afganistānā. Tātad iespēja balsot par kādu no 16 partiju sarakstiem tika dota maksimāli daudz pilsoņiem...

Latvijas zilās govis, kuras dažkārt dēvētas arī par līvu govīm, jūras govīm jeb mēness govīm, ir ļoti sena un reti sastopama šķirne. Lībiešu teika stāsta, ka reiz jūras meita iznākusi no jūras ganīt govis svešās ganībās. Saimnieks viņu noķēris un atņēmis govis. Jūras meita raudādama aizgājusi atpakaļ jūrā, bet septiņas zilās govis palikušas. Tagadējās visas esot to septiņu govju pēcteces. Par mēness govīm tās dēvē ragu dēļ, kuri ir balti ar melniem galiem, tiem raksturīga pusmēness forma un naktī tie gaiši spīdot...

Pāvestu Francisku 24. septembrī Aglonā ar gavilēm sagaidīja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, novēroja aģentūra LETA...

28. septembrī jau divpadsmito reizi vairākās Latvias pilsētās norisināsies Zinātnieku nakts „Zinātne Latvijai”. Šī pasākuma mērķis ir atraktīvā veidā skaidrot un popularizēt zinātnes sasniegumus Latvijā, ļaut plašākai sabiedrībai ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos, rakstīts portālā www.lv100.lv...

Līdz pāvesta Franciska vizītei Latvijā ir palikušas mazāk nekā divas nedēļas. Lūk, desmit lietas, kuras vērts zināt pirms došanās uz Aglonu, kur bazilikas sakrālajā laukumā pāvests Francisks 24. septembrī plkst. 16.30 svinēs Svēto Misi...

29. augustā Rēzeknes kultūras namā norisinājās Latvijas Ārstu biedrības, Nacionālā veselības fonda un Zemkopības ministrijas organizētā konference „Latgales produkti veselībai – ražotāja un ārsta skatījums”, lai rastu kopsaucēju starp veselīgu un Latvijā ražotu pārtiku, īpaši domājot par to, kas ir bērnu ēdienkartē mājās un izglītības iestādēs...

Lai neapjuktu dažādu likumu, noteikumu un jaunumu gūzmā, “Vietējā Latgales Avīze” situāciju mācību gada sākumā lūdza komentēt izglītības nozares profesionāli, Preiļu izglītības pārvaldes ilggadējo vadītāju Andreju Zagorski...

2004. gada augusta sākumā Preiļos ebreju kapu malā, līdzās vietai, kur 1941. gada 9. un 10. augustā notika masveidīgas vietējo ebreju nošaušanas akcijas, tika atklāts memoriāls. Kopš tā laika ik gadu notiek holokausta upuru atceres pasākumi, tiek sakopta un labiekārtota kapu teritorija. Pamazām atklājas arvien vairāk līdz šim nezināmas informācijas par vietējo ebreju dzīvi Preiļos pirms kara, arī par simtiem nogalināto. Senie notikumi palēnām iegūst jaunas un konkrētas aprises...

14. augusta vakarā Aglonā sākās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku galvenie notikumi, kas noslēdzās ar tautas Krustaceļu. Tajā, kā ierasts, piedalījās daudzi tūkstoši svētku dalībnieku, kā arī augstākās valsts amatpersonas. Ar īpašām izjūtām šis notikums saistās aptuveni 1300 svētceļniekiem no 32 grupām, kas dienām un nedēļām bija ceļā, pirms sasniedza Aglonu. Lielākā uzmanība šogad bija veltīta simtgades svētceļniekiem, kuru svētceļojums ilga 100 dienas...

Pagājušajā nedēļā, 2. augustā, savas darba vizītes Latgalē ietvaros zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa, lauku attīstības departamenta direktore Liene Jansone, Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un citi nozares speciālisti apmeklēja Vārkavas novadu, iegriezās vairākās zemnieku saimniecībās (“Kalmes” un “Cido”) un informatīvā semināra laikā tikās ar reģiona lauksaimniekiem...