Svētdiena, 16.augusts
Vārda dienu svin: Astra, AstrīdaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
11. jūlijā Pelēču kultūras nams atgādināja bišu stropu – bērni un vecāki, seniori un draugi sanāca apsveikt šī kultūras nama sieviešu vokālā ansambļa “Iedvesma” dalībnieces kolektīva 15. dzimšanas dienā.
Ielas un ceļi vienmēr ir bijuši viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem jebkura reģiona attīstībai. Tehnoloģijas ceļu būvniecībā mainās, taču ceļu nozīme nav zudusi – arī mūsdienās kvalitatīva infrastruktūra nodrošina ērtāku pārvietošanos, veicina uzņēmējdarbību un sekmē reģiona attīstību.
Ludzas novada pašvaldībā gūta jauna un vērtīga pieredze līderības stiprināšanā izglītības jomā. Piedaloties nodibinājuma “Iespējamā misija” līderības attīstības programmā “3+3+3”, 2025./2026. mācību gadā divas Ludzas novada izglītības jomas pārstāves kļuvušas par programmas absolventēm.
17. jūnijā apliecinājumu par praktiskās līderības attīstības mācību programmas apguvi pašvaldību pārvalžu vadītājiem un ekspertiem saņēma Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Stolere.
Gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību – dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā, notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un, ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, tam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi, tāpēc karstajā laikā dzīvnieku īpašniekiem dzīvnieku pašsajūtai ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad pirmajā pusgadā konstatējis 115 mājas dzīvnieku labturības prasību pārkāpumus, aģentūrai LETA pauda PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.
M. Riekstiņa norādīja, ka 2026. gada pirmajā pusgadā saņemti 703 iesniegumi par iespējamiem mājas dzīvnieku labturības pārkāpumiem un veiktas 986 pārbaudes, tostarp pamatotas bijušas 115 sūdzības.
“Vysi foršī latgaliskī nūsaukumi jau ir aizjimti. Ari, struodojūt muzykys vydsškolā ar etnodžeza ansamblim, izdūmuot jaunus nūsaukumus nimoz nav vīnkuorši. Salykom golvys kūpā, mekliejom vysaiduokuos vītuos i uzguojom latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” Instagram kontu, kur laiku pa laikam teik “īmasts” pa kaidam foršam vuordeņam, tī atsaroda ari “spaits”.
4. jūlijā Preiļu boksa klubs “13Th Round” un Latvijas Armvrestlinga federācijas cilvēki padarīja Preiļus par armvrestlinga galvaspilsētu, jo 107 stipro roku dāmas un kungi no Lietuvas, Igaunijas, Armēnijas un Latvijas sacentās atklātajā Latgales čempionātā.
Preiļu novada senioru padome 2. jūlijā organizēja draudzības braucienu novada senioriem.
Šis pasākums tika organizēts, lai iepazītos ar pilsētas un pagastu senioriem, apskatītu, iepazītu skaistas vietas un gūtu pozitīvas emocijas. Šādi izbraukumi ir lieliska iespēja izrauties no ikdienas, satikt domubiedrus un stiprināt draudzību.
1. jūlijā Ludzā svinīgi atklāts pārbūvētais Rēzeknes šosejas (A12) posms (125,16–129,30 km). Īstenojot projektu, ir uzlabota satiksmes dalībnieku drošība, sakārtota satiksmes plūsma vairāku autoceļu un ielu mezglā Ludzā (A12/P49), kā arī uzlabots autoceļa tehniskais stāvoklis.
Šosezon Daugavpilī uzstādīti divi jauni dzeramā ūdens krāni Lielā Stropu ezera pludmalē "Stropu vilnis" un Cietokšņa dārzā.
