Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Pieejams atbalsts investīcijām lauksaimniecības produktu pārstrādē

Lauku atbalsta dienests (LAD) no 18. maija līdz 18. jūnijam aicina iesniegt projektu pieteikumus atbalsta pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”. Atbalsta mērķis ir uzlabot lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un palielināt to pievienoto vērtību, attīstot augstas pievienotās vērtības, tostarp bioloģisko, produktu ražošanu. Vienlaikus paaugstināt nozares produktivitāti un veicināt inovatīvu, eksportspējīgu produktu izstrādi.

Zemessardzes 3. Latgales brigādes virsseržanta amatā iecelts Artūrs Pakers

20. aprīlī Preiļos Zemessardzes 3. Latgales brigādes virsseržanta amatā svinīgas ceremonijas laikā pie Preiļu atjaunotās pils iecelts štāba virsseržants Artūrs Pakers.
Ceremonijā piedalījās Zemessardzes galvenais virsseržants augstākais virsseržants Aigars Kūms, Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda, Zemessardzes brigāžu, bataljonu komandieri un virsseržanti, kā arī citi aicinātie viesi.

Folkloras gada balvas “Austras koks” laureātu vidū – Austra Golubova no Ludzas novada

19. aprīlī Rīgā svinīgā ceremonijā tika pasniegtas Latvijas Folkloras biedrības balvas “Austras koks”. Šogad apbalvojums piešķirts četriem laureātiem trīs nominācijās. Nominācijā “Mūža ieguldījums” balvu saņēmusi arī Ludzas novada iedzīvotāja, Mērdzenes etnogrāfiskā ansambļa “Mārga” ilggadējā dziedātāja un vadītāja Austra Golubova.

Ludzas novada Bērnu un jauniešu centrs svin 70 gadu jubileju

Sirsnīgā gaisotnē aizvadītas Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra 70 gadu jubilejas svinības. Ir izskanējis īpašs uzvedums “Atskatīšanās” – paša BJC kolektīva veltījums sirdsdarbam un ceļam, ko iet kopā ar bērniem un jauniešiem, mantojumam, ko nodod tālāk. ““Atskatīšanās” ir veltījums radošumam, draudzībai un kopā būšanai, kas caur skatuvisko mākslu atklāj bērnu un jauniešu emocionālo pieredzi un vērtību kopumu, ko iegūstam, nākot uz mūsu “namiņu”,” saka iestādes vadītāja Natālija Losāne.

Lūznavā skanēs Čurļoņa mākslas iedvesmoti japāņu komponistu jaundarbi

Nu jau desmit gadus pavasaris Lūznavas muižā iezīmējas arī kā ievērojamā lietuviešu komponista un mākslinieka Mikaloja Konstantīna Čurļoņa mūzikas un mākslas laiks, kuru muižā stiprina draudzība ar komponista mazmazdēlu, pianistu Roku Zubovu. Arī šogad, 26. aprīlī, plkst. 15.00 Lūznavā, turpinot svinēt Čurļona 150. gadadienu, skanēs viņam veltīta koncertprogramma “Čurļonis.

Hakatonā uzvar Rēzeknes jauniešu ideja graudu atsijas pārstrādāt kurināmā granulās

17. aprīlī ar hakatonu “Radi Latgalei” Rēzeknē noslēgusies jauniešu inovāciju programma “Uzlādējies rītdienai!”, kuras laikā 10 vidusskolēnu komandas izstrādāja biznesa idejas, attīstot inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus. Galveno balvu no programmas partnera “Elektrum” ieguva RTU Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas komanda “BAKE” par biznesa ideju “Deggraudi”.

Preiļu novada Pensionāru biedrības jubileja

18. aprīlī Preiļu novada Pensionāru biedrība Preiļu kultūras namā saaicināja draugus un ciemiņus, lai svinētu biedrības 25. dzimšanas dienu.
Vispirms ar dziesmotu novēlējumu “Daudz baltu dieniņu…” sumināta šīs biedrības saime, tāpat ar pašvaldības Pateicības rakstiem novērtēts bijušā Preiļu novada Pensionāru biedrības vadītāja Anatolija Berjozas paveiktais, kā arī šodienas darītāju – Annas Sondores, Marijas Bogdanovas, Valentīnas Dzenes un Marijas Briškas – ieguldījums kopienas ikdienā.

Pateicās Līvānu slimnīcas galvenajai māsai Inārai Vaišļai

Pelnītā atpūtā devās SIA “Līvānu slimnīca” ilggadējā galvenā māsa Ināra Vaišļa.
Viņas 36 darba gadi, kas veltīti slimnīcai, tās attīstībai un cilvēkiem – tas ir stāsts par uzticību, profesionalitāti un patiesu sirds darbu. Ar savu pieredzi, gudrību un cilvēcību Ināra Vaišļa bija ne tikai izcila galvenā māsa, bet arī stiprs atbalsts kolēģiem, iedvesmojot, palīdzot un vienmēr atrodot īstos vārdus.

Lapas