Piektdiena, 28.augusts
Vārda dienu svin: Auguste, Guste
Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.
ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.
Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
No 13. jūlija piecu dienu garumā Daugavpils reģionālajā slimnīcā klīnisko praksi izgāja deviņi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmas “Medicīna” 3. studiju gada studenti, četri no viņiem atklāja, ka ir daugavpilieši – Darina Saļkovska, Jekaterīna Nefedova, Maksims Kirillovs un Rolands Miglāns.
17. jūlija vakarā Krāslavā norisinājās tradicionālais velobrauciens “Apceļo Krāslavu ar riteņiem”, kas pulcēja 121 dalībnieku. Lielākā daļa velobraucēju – 109 dalībnieki – bija no Krāslavas novada, savukārt 12 dalībnieki bija ieradušies no Daugavpils, apliecinot, ka pasākums ir saistošs ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī pilsētas viesiem.
Ludzas Novadpētniecības muzejam ir plaša Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļa, kuras komplektēšana uzsākta 1957. gadā. Šodien te var apskatīt piecus lauku celtniecības pieminekļus: Zemnieka māju, Dūmistabu, Riju, Melno pirti un Jaunsaimnieka māju. Diemžēl vēl viens nozīmīgs objekts, kas uz muzeja teritoriju pārvests 1976. gadā, apmeklētājiem ilgus gadus ir slēgts avārijas stāvokļa dēļ.
Sporta vecmeistaru sacensības – Latvijas Sporta veterānu-senioru savienības 63. sporta spēlēs vieglatlētikā –, kuras pulcēja īstus vieglatlētikas fanus, sportistus ar apzinātu mērķi būt šeit un tagad, būt kustībā un izaicinājumā, notika 11.–12. jūlijā Salaspilī.
No 10. līdz 12. jūlijam kartodromā “Blāzma” valdīja ātrums, riepu dūmi un motoru rūkoņa. Trīs dienu garumā pilsētā norisinājās Daugavpils Drifta festivāls, kas pulcēja Latvijas un Igaunijas drifterus, viņu komandas un daudzus autosporta līdzjutējus.
Vasaras vidū, kad tā vien gribas doties pie dabas, paceļot un gūt jaunus iespaidus, Preiļu novada Pensionāru biedrības Ceļojumu klubiņš organizēja neklātienes ceļojumus uz Vjetnamu un Lietuvas Paņevežas pilsētu, kur pabijuši mūsu pašu ļaudis.
19. jūlijā Raiņa muzeja “Jasmuiža” pagalmā izskanēja Aizkalnes pagasta svētki, un šogad tie bija rotāti ar liliju izstādi muzejā.
Notika arī tikšanās ar liliju audzētājām un balsojums par krāšņākajiem ziediem, kur tika noteikti laureāti 1. vietu ieguva “La Sweet Zanica”, 2. vietu – “Or Dreamline” un “Zelmira”, bet 3. vietu – “Spring Pink”.
Gan bērni, gan pieaugušie varēja darboties Preiļu “Kaķu sētas” komandas radošajās darbnīcās.
18. jūlijā notika Silajāņu pagasta svētki “Manas mājas – Silajāņi”.
Kad bija atklāts jaunais valsts karoga masts, visi devās uz kultūras namu, lai suminātu sakoptāko sētu saimniekus. Ar populāru dziesmu koncertprogrammu viesojās Viktors Zemgals. Notika arī sarunas pie kafijas un diskotēka.
J
ūlija sākumā Cēsu novada Jaunraunas muižas teritorijā notika trušu izstāde, kuru organizēja Latvijas sīkdzīvnieku biedrība “Trusis un citi”. Muižas saimnieki Ints un Inita Basķeviči laipni uzņēma daudzus viesus.
24. jūlijā Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) jau 22. gadu piešķirs starptautisko Jāņa Baltvilka balvu, kas ir nozīmīgs apbalvojums par sasniegumiem bērnu literatūrā. To pasniedz katru gadu izcilā dabas dzejnieka un rakstnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā četrās kategorijās – Eiropas rakstnieks un viņa darba tulkotājs; balva literatūrā un grāmatu mākslā; balva “Jaunaudze” par labāko debiju.