Piektdiena, 27.februāris
Vārda dienu svin: Andra, Līva, Līvija
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Lauku atbalsta dienests informē, ka cūku turētājiem, kuri cūkas audzē tikai pašpatēriņam, pašpatēriņa kopsavilkums ir jāiesniedz līdz 2026. gada 31. janvārim, sniedzot informāciju par situāciju saimniecībā uz 2026. gada 1. janvāri.
Ziņojumu iespējams iesniegt:
* Dzīvnieku reģistra autorizētajā sadaļā > pieslēdzoties ar internetbanku un/ vai e-Parakstu un/ vai lietotājvārdu > Lapas karte > Novietnes žurnāls > Pašpatēriņa kopsavilkums.
Pārstrādei nodotā svaigpiena daudzums 2025. gada 11 mēnešos Latvijā palielinājies par 0,7 %, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 772 608 tonnas, liecina Lauku atbalsta dienesta apkopotā informācija.
Tostarp 2025. gada novembrī pārstrādei nodotas 62 576 tonnas svaigpiena, kas ir par 0,3 % vairāk nekā 2024. gada novembrī.
Decembra sākumā Valsts kultūrkapitāla fonds paziņoja 2026. gada mērķprogrammas “Kultūras radošo rezidenču atbalsts” rezultātus, un atbalstu rezidencēm literatūrā, valodniecībā un Latgales pētniecībā 2026. gadā saņems arī Lūznavas muiža, kura rezidenču programmu īsteno sadarbībā ar latgaliešu kultūras kustību “Volūda”.
13. decembrī Latvijas Sporta veterānu-senioru savienības vadītāji pasniedza 2025. gada apbalvojumus, un laureātu pulkā ir arī Līvānu un Preiļu novada sportisti.
Līvānu novada laureāti:
Mārītei Vilcānei pasniegta I pakāpes zelta medaļa; Jānim Mankovskim – II pakāpes sudraba medaļa; Annai Ivbulei, Jānim Magdaļenokam un Jānim Klaužam – III pakāpes bronzas medaļas. Tāpat ar medaļu “GODA ZĪME” apbalvots Jānis Ludāns.
Aglonas pagasta Bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrs “Strops” svinēja 15 gadu jubileju.
Šī centra vadītāja Māra Ušacka tīmekļvietnē www.preili.lv uzsver: “Tā ir vieta, kas daudziem bērniem un jauniešiem kļuvusi par otrajām mājām.
2021. gadā Skrindu dzimtas muzejam radi uzdāvināja unikālu solu jeb, kā Latgalē sauc, kanapku. Kanapka ir Latgales novada apvidvārds. Tas ir plats, garš, lāvas tipa sols ar atzveltni. Uz tā parasti varēja sēdēt vai gulēt. Nosaukums ‘kanapka’ nāk no poļu vārda kanapka vai kanapa, kas nozīmē dīvānu vai guļamo solu. Šis vārds ienācis Latgalē poļu ietekmes reģionos, īpaši tur, kur bija ciešas saites ar poļu un baltkrievu kultūru.
Neskatoties uz to, ka šis gads biškopjiem un zemniekiem bija grūts un neražīgs, rasta iespēja sarūpēt medu Augšdaugavas novada ikgadējai akcijai, lai dāvātu prieku ģimenēm ar bērniem, lasāms www.augsdaugavasnovads.lv.
No 18. decembra līdz 30. janvārim ieviesti satiksmes ierobežojumi Saules ielas posmā no Teātra ielas līdz Vienības ielai. Izmaiņas ieviestas saistībā ar būvniecības darbiem Saules ielā 17A, informē Daugavpils komunālās saimniecības pārvalde.
Līksnas pagasta aktīvo sieviešu apvienības “Saules taka” rūķu meitenes kā allaž Ziemassvētku priekšvakarā devās ceļā ar atvērtām sirdīm, gaišām domām un pilniem dāvanu maisiem, lai Ziemassvētku laikā iepriecinātu novadniekus – 17 daudzbērnu ģimeņu bērnus. Bērni, ciemiņus gaidot, bija gatavojušies – skanēja daudz skaistu pantiņu, dzejolīšu un dziesmu.
18. decembrī Briseles ielās ar vai bez traktoriem devās Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimnieki, tostarp Preiļu novada pārstāvji – Latvijas Zemnieku federācijas padomes locekle un biedrības “Preiļu lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Mārīte Fokina un Latvijas Zemnieku federācijas valdes locekle Silvija Dreijere.
