Otrdiena, 24.februāris
Vārda dienu svin: Diāna, Dina, Dins
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
18. janvārī Krāslavas kultūras namā notika Krāslavas novada pensionāru biedrības valdes rīkotā Senioru balle. Jaunā gada ievadā seniorus sirsnīgi apsveica
Krāslavas novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs Viktors Moisejs (pirmajā foto).
Par svētku noskaņojumu pensionāriem pasākumā gādāja Krāslavas novadā pazīstami senioru kolektīvi. Uz skatuves kāpa vokālais ansamblis “Varavīksne”,
Ludzas novada Bērnu un jauniešu centrs 2026. gadā svin savu 70 gadu jubileju. Iestāde tika reģistrēta 1956. gada 1. janvārī, un šis gads ir nozīmīgs ne tikai pašai iestādei un tās kolektīvam, bet arī visiem tās draugiem un atbalstītājiem, saka iestādes vadītāja Natālija Losāne.
1941. gada jūlijā–septembrī Preiļi zaudēja vairāk nekā pusi pilsētas kopienas – tika nogalināti 854 no 1600 iedzīvotājiem, kuru vienīgais “noziegums” bija piederība ebreju tautai.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja komanda rīkoja skolēnu tikšanās – sarunas ar 1991. gada janvāra barikāžu aculieciniecēm dzejnieci un politiķi Anna Rancāni, kā arī tulkotāju un politiķi Kārinu Pētersoni.
Atceroties 1991. gada janvāra barikādes, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā notika miniatūrinstalāciju darbnīcas “Mazās barikādes – lielā brīvība”. Preiļu skolu skolēni, Silvijas Ivanovskas rosināti, šo pirms 35 gadiem nozīmīgo notikumu Latvijas brīvības sardzē pauda ar karogiem torņu mastos, ugunskuriem u. c. objektiem no otrreiz izmantojamiem materiāliem, apvienotiem miniatūrinstalācijās.
2026. gada 15. janvārī ir beigusies 2025./2026. gada vilku medību sezona. Tās laikā nomedīti 370 vilki, kas ir maksimālais pieļaujamais nomedīšanas apjoms, kādu šajā sezonā noteica Valsts meža dienests (VMD).
Pašā aizvadītā gada nogalē Latvijas Radio “Radioteātra” platformā internetā publicēts jauns radio iestudējums latgaliski – pirmais latgaliešu romāns “Myura kolns”, kura autors ir Norberts Neikšanīts.
9. janvārī Rēzeknē pie pieminekļa “Vienoti Latvijai” notika Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonija. Par brigādes komandieri tika iecelts pulkvežleitnants Pēteris Suveizda, amatā nomainot līdzšinējo brigādes komandieri pulkvedi Gunāru Vizuli, kurš brigādi vadīja kopš 2019. gada un tagad turpinās dienestu Baltijas Aizsardzības koledžā Augstāko virsnieku studiju kursā Igaunijā.
Aizvadītajā nedēļā uz trim gadiem noslēgta sadarbības vienošanās starp Rēzeknes novada pašvaldību un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Rēzeknes novada arodorganizāciju, lai stiprinātu sociālo dialogu un uzlabotu izglītības nozarē strādājošo darba un sociālās garantijas.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ar rīkojumu daļēji apturēja Preiļu novada teritoriālo plānojumu.
Ministrs “Rīta Panorāmas” kolēģiem skaidroja, ka apturētas šī dokumenta sadaļas, kas skar atjaunīgos energoresursus. Viņš uzskata, ka vietvara ierobežo vēja un saules parku attīstību.
