Starp rindām – par filmas “Kastīres muiža: atklājot zudušo” tapšanas aizkulisēm
Redakcijas ievads. Pagājušā gada 7. novembrī laikrakstā publicējām interviju ar vēstures zinātņu maģistru Rihardu Sisojevu. Cita starpā viņš pastāstīja, ka kopā ar savu vecomāti Valēriju veido dokumentālu amatierfilmu par savas dzimtas vietu Kastīri (Preiļu novadā). Ideja interesanta un mūspusē, šķiet, īstenota pirmo reizi.



Pēc panākumiem bagātā 2025. gada dzimtajā pilsētā atgriezusies pasaules čempione pludmales volejbolā Anastasija Samoilova, kura viesojās desmit Daugavpils izglītības iestādēs, lai tiktos ar audzēkņiem, dalītos savā pieredzē un iedvesmotu jauniešus mērķtiecīgi veidot savu nākotni.
16. janvārī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā norisinājās III Starptautiskais jauno kordiriģentu konkurss, ar kuru tika atklāts kora mūzikas leģendas Staņislava Broka 100. jubilejas gads. Šis konkurss, kas jau kļuvis par nozīmīgu tradīciju, pulcēja jaunos diriģentus, kuri mērojās meistarībā, godinot personību, kas nelokāmi ticēja – mūzika audzina cilvēku.
19. janvārī Pareizticīgā baznīca svin vienus no gada lielajiem svētkiem – Kunga Kristīšanas svētkus. Augšdaugavas novadā jau vairākus gadus Latvijas pareizticīgās baznīcas Maskovskas Vissvētās Dievmātes Patvēruma draudze un Višķu pagasta pārvalde organizē lielo ūdens iesvētīšanu Luknas ezerā.
15. janvārī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā tika organizēta tikšanās ar uzņēmējiem, pārrunājot Eiropas Savienības fondu finansēšanas iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai un publiskās infrastruktūras attīstībai. Pasākumā piedalījās 20 uzņēmēji.
19. janvārī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes sēdē deputāti nolēma Krīstīni Ustinovu iecelt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Izglītības pārvaldes vadītājas amatā un Žani Feldmani – Rēzeknes valstspilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja amatā.
18. janvārī Krāslavas kultūras namā notika Krāslavas novada pensionāru biedrības valdes rīkotā Senioru balle. Jaunā gada ievadā seniorus sirsnīgi apsveica
1941. gada jūlijā–septembrī Preiļi zaudēja vairāk nekā pusi pilsētas kopienas – tika nogalināti 854 no 1600 iedzīvotājiem, kuru vienīgais “noziegums” bija piederība ebreju tautai.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja komanda rīkoja skolēnu tikšanās – sarunas ar 1991. gada janvāra barikāžu aculieciniecēm dzejnieci un politiķi Anna Rancāni, kā arī tulkotāju un politiķi Kārinu Pētersoni.