“Sveikiņi! Mani sauc Kleo, bet pilnajā vārdā esmu Kleopatra de Nīla. Jau piecus mēnešus dzīvoju kopā ar savu cilvēkmammu Anastasiju un cilvēktēti Rihardu.
Mūsu ģimenē esmu galvenā trakule – man patīk augšā, lejā skraidīt pa māju un visus saukt sev līdzi. Pateicoties manam kaķa-dienas režīmam, ģimenes “jautrība” parasti sākas vēlu vakarā/ naktī, tad manās trakulībās piedalās arī mamma un tētis. Diemžēl vēl neesmu pilnībā iemācījusies cilvēku valodu, tāpēc man nav saprotams, ko tur visu laiku cilvēktētis Rihards pukst sev zem deguna, kad mēģina mani nocelt no aizkaru stangas, domāju, ka viņš vienkārši aicina mani būt uzmanīgai, jo esmu viņa mīlule.
Mana cilvēkmamma Anastasija ir mana galvenā stiliste, viņa pērk man daudzas, jo daudzas rotaļlietas un visādas jaunas, skaistas kleitas (mēs taču esam meitenes mums JĀBŪT skaistām), bet katru piektdienas vakaru man ir skaistuma procedūras, kad mamma mani mazgā, griež nadziņus un visādos veidos mani dara skaistu. Cilvēktētis arī palīdz, bet ar cilvēkmammu ir foršāk.
Vakaros mēs mēdzam kopā noskatīties kādu filmu, godīgi sakot es vairāk esmu “art house” (tas ir, mākslinieciskās kvalitātes) žanra cienītāja, tāpēc, kamēr vecāki skatās kādu komēdiju vai romantisku filmu, es ļauju sevi glaudīt, līdz iemiegu saldā miegā. Vēl mēs dažreiz dodamies kopīgos ģimenes izbraucienos. Kamēr vēl cilvēktētis nav nopircis manu īpašo kaķu sēdeklīti, es braucu cilvēkmammas apskāvienos, rūpīgi vēroju ceļu un sekoju maršrutam, lai cilvēktētis neapmaldās. Šie brīži man ir vismīļākie.
Mana bļodiņā regulāri ir kāds našķis, tāpat kā maigi apskāvieni, kad vien to vēlos, tāpēc varu teikt, ka esmu laimīga būt kopā ar saviem cilvēkvecākiem, kur jūtos aprūpēta un, bez šaubām, mīlēta kaķu meitene.
Visiem vēlu murrrīgu pavasari!”
Rihards Sisojevs (Preiļu novads)