Stāsts būs par kaķenīti vārdā Sisī, kura mūsu ģimenē nonāca ar ļoti īpašu misiju.
Pirms Sisī mums bija kaķenīte Mia, kura sāka justies ļoti nomākta, Sisī dzīvoja lauku fermā, vien divu mēnešu vecumā zaudējusi savu mammīti. Nolēmām glābt un vest uz Rīgu, kur tolaik dzīvojām. Izdomājām, ka mūsu Miai būs kompānija un viņai nebūs tik vientuļi, un iedosim labas mājas Sisī. Tā arī bija, Miai atgriezās dzīvesprieks, un Sisī bija laimīga siltumā un ar vienmēr pilnu punci. Nu jau Mia ir devusies aizsaulē, un Sisī ir palikusi viena. Šobrīd viņai ir pieci gadi, un pirms pāris gadiem pārcēlāmies uz Sisī dzimtajām mājām Preiļos.
No lauku kaķenes viņa ir kļuvusi par istabas kaķi. Lai gan viņu ļoti intriģē ārpasaule, tāpēc viņa dienas pavada uz palodzes un, zobus ķircinot, ar acīm ķersta putniņus, kas piemājas ābelē lēkā pa zariem. Vienu vasaru, kad bija atvērts logs, Sisī bija tik ļoti aizrāvusies ar zvirbuļiem, ka izkrita pa logu no trešā stāva un piedzīvoja milzīgu izbīli, jo saprata, ka ārpasaule ir lieliska, tikai sēžot uz palodzes.
Sisī ir ļoti rotaļīga, bērnišķīga un mīļa. Viņai ļoti patīk uzlīst mums virsū un murrāt. Kad biju bērniņa gaidībās, Sisī nāca man klēpī un ar ķepiņu maigi apskāva punci, un jau murrāja dziesmiņas mazajai draudzenei. Tagad Sisī ar Emmu ir kopā kā rotaļās, tā blēņās.
Sisī ļoti mīl siltumu, tāpēc ziemā viņu visbiežāk var atrast piekļāvušos pie radiatora. Ja ne pie radiatora, tad viņa paņem zobos savu rozā sedziņu, aiznes uz ērtāko istabas nostūri un iekārtojas sedziņā. Visbiežāk tas notiek naktī un ar ļoti skaļiem ņaudieniem.
Sisī nav ļoti liels gurmāns un pieturas pie klasiskiem kaķu ēdieniem – sausā, konservi un viss. Par delikatesi uzskata izdiedzētu zālīti trauciņā.
Gunda Katrīna Vovere Preiļos