Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


“Pavasara daudzynuošona” Prīkuļūs

18. aprīlī Preiļu novada Saunas pagasta tautas nama zālē norisinājās “Pavasara daudzynuošona”. Šoreiz tās bija folkloras draugu kopas “Svātra’’ no Daugavpils, “Ceidari’’ no Rīgas, “Leiči’’ no Preiļiem, “Golūda’’ un “Naktineica’’ no Saunas pagasta. Bija iespēja apskatīt arī rokdarbu izstādi no “Naktineicas’’ dalībnieču pūra lādēm – gan Anitas Mičules un Daigas Mozules pašu darinājumus, gan rūpīgi saglabātus dvieļus, segas, galdautus no agrākiem laikiem.

“Pērkons” labdarības koncertā piedārdināja līvāniešu sirdis

23. aprīlī, Jura dienā, Līvānu novada kultūras centrā notika grupas “Pērkons” saimes labdarības koncerts “Kaza kāpa debesīs”. 
Piedārdinot līvāniešu sirdis un kultūras ēku ar pazīstamām dungojamām dziesmām – “Pie baltas lapas”, “Mēs pārtiekam viens no otra”, “Zaļā dziesma”, “Slidotava”, “Balāde par gulbi” u. c. – , “Pērkona” mūziķi veltīja šo koncertu Jurim Kulakovam un topošajai piemiņas vietai – soliņam – viņa dzimtajā pilsētā Līvānos. 

Daugavpils svarcēlāji izcīna medaļas Latvijas čempionātā

Salaspilī norisinājās Latvijas atklātais čempionāts svarbumbu sportā vingrinājumā “raušana”. Sacensībās piedalījās vairāk nekā 120 sportistu no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas. 
Sacensības pieaugušo grupā notika divās kategorijās. Open grupā sportisti sacentās bez vecuma ierobežojuma, savukārt Masters grupā startēja sievietes no 35 gadu vecuma un vīrieši no 40 gadu vecuma.

Amatierteātris vieno un iedvesmo Kombuļos

25. aprīlī Kombuļu tautas namā valdīja īpaši rosīga un pacilāta gaisotne, jo pie skatītājiem viesojās Līksnas pagasta kultūras nama amatierteātris “Maskas” ar Elizabetes Haferes komēdiju vienā cēlienā “Godsymta lopsu medeibys”, režisors – Māris Korsiets. Izrāde, kas sakņojas dzīves sadzīviskajās situācijās un attiecību niansēs, organiski iederējās lauku kultūras nama vidē, uzrunājot skatītājus ar humoru un atpazīstamām situācijām.

Lapas