Pirmdiena, 15.jūnijs
Vārda dienu svin: Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
14. jūnijā Stropu pludmalē notika pirmais no trim Daugavpils atklātā čempionāta posmiem pludmales volejbolā. Sacensības pulcēja ievērojamu skaitu dalībnieku – vīriešu un sieviešu duetus gan no Daugavpils, gan citām Latvijas pilsētām.
Maijā Ludzas novadā norisinājās domnīcu cikls “Vektors 360°”, kas tika organizēts projekta “Tavs laiks ir TAGADNE” ietvaros. Diskusijas vadīja moderatore no biedrības “LOBS” Ingūna Semule, tajās piedalījās jaunieši no dažādām Ludzas novada vietām. Kopumā notika sešas fokusgrupu sanāksmes, kurās vairāk nekā 100 jaunieši un jaunatnes darbinieki dalījās ar savu pieredzi, idejām un arī bažām par dzīvi savā novadā, informē Ludzas novada Izglītības pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Svetlana Rimša.
Pateicoties laikus veiktiem sagatavošanās darbiem, Rēzeknes slimnīcas īstenojamais Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts tā augstās gatavības dēļ šogad viens no pirmajiem veiksmīgi varēja pretendēt uz papildfinansējumu. Slimnīcai izdevies piesaistīt papildu līdzekļus stacionāra ēkas fasāžu atjaunošanai, būtiski palielinot projekta budžetu – līdz 7 963 226 eiro.
Noslēgumam tuvojas AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) būvniecības darbi, un tiek uzsākti to testi, lai jau rudenī baterijas varētu izmantot balansēšanas jaudu nodrošināšanai un drošākai energoapgādes pakalpojumu sniegšanai. Lai nodrošinātu efektīvu BESS darbību un pilnvērtīgi izmantotu to kapacitāti, AST kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem izstrādā unikālu bateriju vadības sistēmu.
No 5. līdz 12. jūnijam Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Lipuškos norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Latgales filiāles radošais plenērs, kas tapa sadarbībā ar Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvaldi. LMA vasaras plenērs kļūst par noturīgu tradīciju, kas pulcē studentus no LMA Rīgas un Latgales filiāles.
Mācību gada noslēgumā Špoģu vidusskolas 2.–8. klašu skolēni piedalījās aizraujošā “Latvijas skolas somas” piedāvātā teātra piedzīvojumā – izrādē “Operetes radošā laboratorija. 1. epizode. Mežonīgajos rietumos”. Izrāde bija veidota kā 360° 3D videoceļojums ar VR jeb virtuālās realitātes brillēm, ļaujot bērniem iejusties gan uz skatuves, gan aizkulisēs.
14. jūnijā biedrība “Mana Vabole” sanāca Vaboles parkā uz pirmo kopīgo biedrības talku, lai labiekārtotu atpūtas vietu.
Stabulnieku pagasta IG “Mēs pagastam”, piedaloties projektu programmas ieviesēja nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2025” guva apstiprinājumu projektam “Sakopsim pagasta centru”. No granta piešķirtais finansējums ir 700 eiro.
Pieaugot ūdens līmenim Preiļu muižas parka dīķos, mitrums iezadzies arī Preiļu pils staļļu drupu pamatos un sienās.
Tāpēc Preiļu novada pašvaldība uzlikusi brīdinājuma zīmes un norobežojusi šo valsts kultūras pieminekli ar lentām, tiek domāts arī par staļļu drupu konservāciju.
Ilggadīgie zālāji aizņem ap 500 000 hektāru Latvijas teritorijas, taču aptuveni 200 000 hektāru jeb 40 % no tiem netiek apsaimniekoti – netiek ganīti ne liellopi, ne aitas, ne citi zālēdāji. Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrība skaidro, ka pļavu un ilggadīgo zālāju pienācīga apkopšana ir kritiski svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, un liellopu ganības ir efektīvākais veids, kā to nodrošināt.
