Ceturtdiena, 04.jūnijs
Vārda dienu svin: Elfrīda, Sindija, SintijaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Pieaugot ūdens līmenim Preiļu muižas parka dīķos, mitrums iezadzies arī Preiļu pils staļļu drupu pamatos un sienās.
Tāpēc Preiļu novada pašvaldība uzlikusi brīdinājuma zīmes un norobežojusi šo valsts kultūras pieminekli ar lentām, tiek domāts arī par staļļu drupu konservāciju.
Ilggadīgie zālāji aizņem ap 500 000 hektāru Latvijas teritorijas, taču aptuveni 200 000 hektāru jeb 40 % no tiem netiek apsaimniekoti – netiek ganīti ne liellopi, ne aitas, ne citi zālēdāji. Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrība skaidro, ka pļavu un ilggadīgo zālāju pienācīga apkopšana ir kritiski svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, un liellopu ganības ir efektīvākais veids, kā to nodrošināt.
Preiļos daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, piesaistot Preiļu novada pašvaldības finansējumu, atjauno asfalta segumu pagalmos.
Pašvaldība līdzfinansē asfalta seguma atjaunošanu daudzdzīvokļu namu Jaunajā ielā 1, Mehanizatoru ielā 5, Mehanizatoru ielā 7, Pils ielā 2, Pils ielā 4, Pils ielā 6, Pils ielā 10A, Liepu ielā 7, Rēzeknes ielā 24 pagalmos.
Pašvaldības līdzfinansējuma summa ir gandrīz 60 000 eiro (vienam projektam tie ir 70 % no būvdarbu kopējām izmaksām), tāpat būvdarbus līdzfinansē arī šo namu iedzīvotāji.
Ar šādu aicinātāju preiliešiem 6. jūnijā Preiļu Galvenajā bibliotēkā māksliniece Madara Auzenbaha (Rīga) atklāja personālizstādi “Ap manu zilo kalnu”.
Māksliniece dialogā ar šīs izstādes kuratori, Preiļu Galvenās bibliotēkas informācijas speciālisti Ēriku Grigorjevu pastāstīja, kāpēc glezno zilā krāsā un ko viņa vēlas pastāstīt mākslas cienītājiem.
Lasītājs Jānis iesniedza šo komentāru: “Kad Jaunaglonas klostera ēkai, kas pieder Aglonas katoļu bazilikas draudzei, nojauca sporta zāles daļu un dzīvojamo māju, Jaunaglonā izskatās kā pēc kara. Būvgružus grūž dīķī, kas savienots ar Rušona ezeru...”
2025. gadā projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi” ir apstiprināti 24 Preiļu novada un Līvānu novada pašvaldību mazo grantu projekti. Viens no atbalstu guvušajiem ir iedzīvotāju iniciatīvas grupas “Preiļu suņu saimnieki” projekts “Preiļu suņu saimnieki par sakārtotu vidi”.
5. jūnijā Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēku – informācijas centru (RPLB-IC) apmeklēja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā pārstāvji. Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā ir oficiāla pārstāvniecība sadarbībai starp ziemeļvalstīm un Latviju.
Ludzas novada pašvaldība informē, ka ir uzsākti pārbūves darbi valsts galvenā autoceļa A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posmā no 125,14. līdz 129,30. kilometram.
Būvdarbus veic SIA “VIA” saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu. Pasūtītājs – VSIA “Latvijas Valsts ceļi”.
2025. gada 2. jūnijā Latvijas Muzeju dienas ietvaros, kas šogad norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, notika ilggadējo muzeju darbinieku godināšana. Latvijas Kultūras ministrijas Pateicības rakstu par ieguldījumu muzeja darbā aizvadītajos 25 gados saņēma Ludzas Novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Aina Loseviča.
Mājaslapā www.pasienesbaznica.lv priesteris Vitālijs Filipenoks raksta par gaidāmo lielo notikumu. Pasienes katoļu kapu kapličas koka konstrukcijas restaurācijas projektu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds (KKF). Jau šogad sāksies kapličas pirmie restaurācijas un atjaunošanas darbi, lai saglabātu tās unikālo vēsturisko substanci.
Kapliča celta 1804. gadā un līdz mūsdienām ir saglabājusies savā sākotnējā izskatā.
