Izskanējuši Preiļu pilsētas svētki un noslēdzies skaists Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja projekts “Dvēseles spogulis. Ēvī Upeniecei 100”, ko finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma.
Nav apspriežams vienas no izcilākajām latviešu tēlniecēm Ēvī Upenieces (1925–2024) ieguldījums profesionālās mākslas attīstībā Latvijā un ārpus tās robežām. Bet tikai retais zina, ka Ēvī Upenieces saknes meklējamas Latgalē, Preiļos.
Māksliniece piedzima latgalieša Eduarda Upenieka (1894–1960) un igaunietes Leidas Oinas (1902–1974) ģimenē. Tēlnieces tēvs dzimis Preiļu pag. Jaudzemu sādžā un krustīts Preiļu baznīcā. Kopš 2012. gada trīspadsmit Ēvī Upenieces tēlniecības darbi kā Nacionālā muzeju krājuma daļa glabājas Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā un apskatei pieejami Preiļu muižas kapelā. Viņas darbos dziļa cilvēcība, sāpes un lepnums. Tie uzrunā ar emocionalitāti, vēsta par mūžīgi aktuālām tēmām un vispārcilvēciskām vērtībām. Mācījusies pie Teodora Zaļkalna, Kārļa Zemdegas, kopš karjeras sākuma 20. gs. 50. gados līdz aiziešanai mūžībā palikusi uzticīga sievietes atveidojumam bronzā, marmorā, granītā. Ēvī Upeniece bija viena no 20. gs. 2. puses tēlniecības veidotājām un mākslas ideju izteicējām. Viņas darbi iekļauti Nacionālā Mākslas muzeja, Kristenas Kjaeras muzeja ( Dānija), Tretjakova galerijas kolekcijās. 2021. gadā māksliniece par mūža ieguldījumu saņēmusi Trīs Zvaigžņu ordeni. Mīlēta un cienīta dzīves laikā, turpina dzīvot darbos un uzrunāt apmeklētājus Preiļos.
Projekta ietvaros 22. augustā muzeja kolektīvs saviem viesiem un apmeklētājiem piedāvāja mākslas ceļojumu, aplūkojot Jāzepa Pīgožņa vārdā nosauktā mākslas plenēra noslēguma izstādi, apmeklējot Preiļu Mūzikas un mākslas skolā Jāzepa Pīgožņa vārdā nosaukto mākslas plenēru 10 gadu darbu retrospekciju “Kopā”, tiekoties ar grupas “Daugava 2019” māksliniekiem izstādē “Vienoti dažādībā”. Sevišķi aizkustinošs bija mirklis Preiļu muižas kapelā, mūzikas pavadībā satiekoties ar Ēvī Upenieces darbiem un saņemot izcilus dāvinājumus muzeja kolekcijai. Vadošā stikla māksliniece Latvijā, atzīta Eiropā un pazīstama ASV, Anda Munkevica uzdāvināja skulptūru “Ēvī. Upe 2025.” (stiklā atlietas Ēvī Upenieces rokas), Ēvī Upenieces Baltezera kaimiņš Andris nodeva glabāšanā Ēvī Trīs Zvaigžņu ordeni, bet kaimiņiene Ivonna skaistu Ēvī veidotu meitenes portretu ģipsī.
Anda Munkevica par savu dāvinājumu:
“Ēvī rociņas ir no sērijas “Skolotājas”, kur lēju arī savas māmiņas Rutas Munkevicas, stikla materiāla skolotājas Valijas Graudiņas un tēlnieces Ēvī Upenieces rociņas. Trīs sievietes – manas dzīves skolotājas – tās ir manas saknes, asinsrite, balsts, zināšanas. Pateicībā. Anda.”
Pasākuma kulminācija bija svētbrīdis Preiļu Romas katoļu dievnamā un gregoriskās mūzikas koncerts, kurā piedalījās Harijs Ločmelis – trompete, Vadims Dmitrijevs – trombons un Rūdolfs Matīss Stikuts – ērģeles un balss.
“Domās skatu Ēvī mūžu darbos. Galvenie pieturas punkti iezīmējas. Dziļa cilvēcība, līdzjūtība, sāpes, bet arī lepnums, drosme, risks un spēle. Un vēl uzmanīgāk pētot Ēvī tēlniecību, es jūtu viņas roku tvērienu, spiedienu mālā, tur vibrē viņas nervi, sirds, dvēsele, viņas goda prāts, sirdsapziņa, lepnums un pārliecība.” Tā par tēlnieci rakstīja šī gada simtgadniece Džemma Skulme.
“Savus darbus veidoja ar monumentalitātes klātbūtni, pat sīkplastikā. Monumentalitāte Ēvī bija vērtība. It visā – materiālā, formā, skaidrībā, līniju tīrībā. Visos realitātes un nerealitātes izzināšanas, izpētes, apguves veidos, kas tik raksturīgi īsteni talantīgām personībām.” Tā teica Ēvī Upenieces tuvs draugs un talanta cienītāja Mg.art. Ingrīda Burāne.
“Sirsnīgs, sirsnīgs sveiciens un milzu pateicība par lieliskajiem svētkiem. Par sirsnību un mīlestību, un cieņu, ko sajutām. Tik garīgi bagāta diena!” raksta Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietniece Gaida Jablovska.
“Gribēju sirsnīgi pateikties par bagātīgo Mākslas ceļojumu. Tā bija tik skaista un piepildīta diena! Jūs tik cildeni pagodinājāt mūsu mīļo Evi. Mesa un koncerts baznīcā bija tik bezgala skaists. Ļoti saviļņoja kapelā redzētais. Preiļi prot! ”. Filoloģe, politiķe, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece Kārina Pētersone, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam dāvinājusi tēlnieka Alberta Terpilovska veidoto Jāņa Streiča portretu granītā.
“Mīļie muzeja darbinieki! Sirsnīgs paldies par mūsu jauko uzņemšanu, svētku un atceres sajūtu, ko izbaudījām tik bagātīgi,” tā pateicas tēlniece, pieminekļa politiski represētajiem Preiļos autore Vija Dzintare.
Arī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs pateicas Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programmai par piešķirto finansējumu un Latvijas kultūras personībām, izcilībām, māksliniekiem, draugiem un kolēģiem par klātbūtni notikumā.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktore Tekla Bekeša
Foto - Ēvī Upeniece 2012. gada 22. augustā Preiļu muižas kapelā, pasniedzot dāvinājumu sava tēva dzimtās puses Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam un dāvinājums Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam – Ēvī Upenieces veidotais meitenes portrets ģipsī
Foto no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja arhīva